Dronu tehnoloģijas ir veidojušas daļu no mūsdienu karadarbības evolūcijas Ukrainā, Kalnu Karabahā un Lībijā. Lai gan taktisko inovāciju ir daudz un droni piedāvā dažādas nebijušus risinājumus, to ietekme nav tik liela, lai panāktu tā saukto revolūciju militārajā jomā. Vienlaikus tehnoloģiskā sāncensība neaprobežojas vien ar aktīvajiem konfliktiem, bet gan aptver daudz plašāku globālo pretstāvi, kurā Amerikas Savienotās Valstis ir likušas augstas likmes uz inovāciju spēju atturēt Ķīnas nodomu iebrukt Taivānā. Lai gan gūtās atziņas no kara Ukrainā ir nozīmīgas, tās nevar pilnībā piemērot jebkuram nākotnes iespējamajam konfliktam. Ar šādu atziņu klajā nākuši eksperti no “Amerikāņu jaunās drošības centra” ziņojumā “Spieti pār šaurumu: Dronu karadarbība turpmākajā cīņā par Taivānas aizstāvēšanu”.
Droni ir būtiski mainījuši karadarbības vidi Lībijā, Kalnu Karabahā un Ukrainā, kur tie tikuši un tiek izmantoti izlūkošanai, mērķu koriģēšanai un tiešiem triecieniem. Tomēr domnīcas “Amerikāņu jaunās drošības centrs” vecākā eksperte un Aizsardzības programmas direktore Steisija Petijdžona savā 2024. gada ziņojumā par dronu ietekmi Krievijas pilna mēroga iebrukumā Ukrainā secina, ka bezpilota sistēmām pagaidām vēl nav bijusi revolucionāra ietekme uz mūsdienu karadarbību.
Krievija un Ukraina nonākusi divpusējā dronu inovāciju un atdarināšanas ciklā
Ukraina ir konsekventi saglabājusi pārsvaru pār Krievijai pieejamo komerciālo dronu tehnoloģijām, tomēr daudzas no šīm tehnoloģijām ir pieejamas starptautiskajā tirgū, kas nozīmē, ka tām pašām inovācijām piekļūst arī ienaidnieks.
Krievijas armija ātri pielāgojās un atdarināja Ukrainas panākumus. Kā galveno piemēru var minēt laiku, kad Ukraina pirmā sāka izmantot pirmās personas skata (FPV) dronus kamikadzes uzbrukumos un sāka pati ražot lētos kamikadzes dronus. Krievija ātri sekoja šim paraugam un izmantoja savus FPV kamikadzes dronus, lai bremzētu Ukrainas 2023. gada vasaras pretuzbrukumu.
Krievijai ir priekšrocības militāro bezpilota lidaparātu jomā, kas ļauj tās spēkiem redzēt un uzbrukt tālāk frontes dziļumā, savukārt Ukrainas spēkiem šajā jomā ir nepilnības. Krievijai šobrīd ir pietiekami daudz novērošanas dronu “Orlan-10” un “ZALA”, lai nomāktu Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas.
Turpretī Ukrainai ir mazākas militāro bezpilota lidaparātu (gan izlūkošanas, novērošanas un izlūkošanas (ISR), gan kamikadzes variantu) rezerves, kas ierobežo tās spēku izlūkošanu un sniedzamību aiz frontes līnijas. Šis trūkums laika gaitā var tikt novērsts, jo Ukrainas valdība veic lielus ieguldījumus vietējā dronu rūpniecībā.
Steisija Petijdžona savā ziņojumā uzsver, ka šobrīd, kamēr abas karojošās puses aktīvi eksperimentē ar autonomo bezpilota sistēmu iespējām, dronu loma karadarbībā nav pilnībā realizēta. Galvenais iemesls ir tehniski un operacionāli izaicinājumi, kas kavē pilnīgu autonomo bezpilota sistēmu integrāciju kaujaslaukā. Eksperte secina, ka pašreizējās mākslīgā intelekta tehnoloģijas vēl nesniedz revolucionāru ietekmi modernajā karadarbībā, tomēr pētniecības un attīstības centieni var novest pie vēl autonomākām bezpilota sistēmām, kas potenciāli mainītu kaujaslauka dinamiku.
Vienlaikus Krievijas un Ukrainas karadarbība šobrīd sniedz divas būtiskas atziņas, kas jāņem vērā visos nākotnes konfliktos. Pirmā ir spēja saražot bruņojumu masveidā. “Masa” pati par sevi neatrisina visas problēmas, bet jebkurā konfliktā ir jāspēj rēķināties ar zaudējumiem, kurus tā spēj kompensēt. Savukārt otrā atziņa ir par karojošo pušu spēju nodrošināt ciešu saikni starp produkta patērētāju un ražotāju, kas sniedz iespēju daudz efektīvāk ieviest jaunas inovācijas.
Ķīna ir labāk pozicionēta dronu izmantošanā nekā Taivāna un ASV
Steisijas Petijdžonas un viņas kolēģu Hannas Denisas un Mollijas Kempbelas jaunākajā 2024. gada jūnija ziņojumā par dronu lomu potenciālajā Ķīnas un ASV konfliktā Taivānas šaurumā norādīts, ka tas rada unikālu problēmu kopumu sakarā ar Indijas un Klusā okeāna reģiona ģeogrāfiskajām un spēku samēra īpatnībām.
Šim nolūkam Pentagons jau ir paziņojis par plāniem iegādāties dronus, kuri, ņemot vērā Ķīnas skaitlisko pārsvaru, visticamāk, būs salīdzinoši lēti vai vienreiz izmantojami. Vienlaikus Ķīna arī pārņem atziņas no karadarbības Ukrainā, fokusējot turpmākos attīstības centienus uz bezpilota sistēmu izstrādi.
Tehnoloģiskās inovācijas ir būtiskas, tomēr, lai uzturētu ilgstošu karadarbību, vienlīdz svarīgas ir spējas nodrošināt dažādu masveida dronu ražošanu par pieņemamu cenu. Indijas un Klusā okeāna reģiona ģeogrāfija ievērojami sadārdzina ASV centienus atturēt Ķīnu, jo tur esošajā operacionālajā vidē nepieciešami droni ar lielu darbības rādiusu un augstu noturību, kas neizbēgami izmaksās vairāk nekā Ukrainā, Kalnu Karabahā un Lībijā izmantotās bezpilota sistēmas.
Ķīnas ģeogrāfiskais pozicionējums ļauj tai izmantot savas lielās dronu flotes priekšrocības, kas tai varētu nodrošināt izšķirošu pārākumu karā pār Taivānu. Vienlaikus atziņas, kuras gūstamas no mācībām iepriekšējā dronu karadarbībā nav pielietojamas karadarbības vidē, kurā armijas saskarsies jūras un gaisa dimensijās.
Kamēr kontinentālo ASV un Taivānu šķir aptuveni 6000 kilometru gara distance Klusajā okeānā, Ķīnas spēkiem būtu jāšķērso vien pāris simtu kilometru plats Taivānas šaurums, kas ļauj izmantot arī daudz īsākas darbības rādiusa sistēmas un ieročus.
Šobrīd Ķīnas Tautas Republikas atbrīvošanas armijas rīcībā esošie liela un vidēja augstuma darbības rādiusa militārie droni, piemēram, “BZK-055”, “Wing Loong I” un “Wing Loong II” varētu viegli sasniegt mērķus Taivānā. Tāpat arī Ķīna no savas teritorijas varētu izmantot īsākas darbības rādiusa sistēmas “ASN-06” un “ASN-07”.
Vienlaikus Ķīnai ir arī pieaugoša tālās darbības rādiusa bezpilota sistēmu flote. Lai medītu amerikāņu un taivāniešu kuģus, Pekina varētu izmantot tās “Soaring Dragons”, “BZK-005”, “TB-001” UN “Wing Loong II” sistēmas. Tās spētu ne tikai pašas dot triecienu mērķiem, bet arī atbalstīt raķešu sistēmas un mazākus “klīstošās munīcijas” dronus (piemēram, “Harpy” vai “CH-901”) ar mērķēšanai nepieciešamo informāciju.
Viens no lielākajiem amerikāņu radītajiem draudiem ir tās jūras spēku zemūdenes, kuras pavada karakuģi un aviācijas bāzes kuģi. Lai vērstos pret amerikāņu jūras spēkiem, Ķīna varētu izmantot tās rīcībā esošos virsskaņas dronus “WZ-8” un radaros neidentificējamos “GJ-11”. Jūras novērošanai Ķīna var izmantot tās fiksēto un rotējošo spārnu dronus. Šīs sistēmas papildinātu bezpilota laivas un zemūdenes.
Ķīnas tālās darbības rādiusa droni “BZK-055” un “WZ-7” spētu atbalstīt ar apkalpi aprīkotās lidmašīnas, kas paredzētas jūras novērošanai, piemēram, “KQ-200”. Šīs lidmašīnas būtu spējīgas meklēt ASV zemūdenes un kara kuģus. Pieaugošajai Ķīnas jūras spēku flotei ir arī dronu helikopteri “UZ-6B”, kurus var izmantot izlūkošanai un operācijām, kas vērstas pret zemūdenēm. Šīs operācijas varētu atbalstīt arī autonomie dronu pārvadātāji, kuri ir spējīgi palaist zemūdens dronus “HSU-001”.
Ieteikumi ASV un tās sabiedrotajiem
Taivānas aizstāvēšanā kritiska nozīme būs Taivānas un ASV bezpilota sistēmu kapacitātei. Ja ASV gadījumā Indijas un Klusā okeāna ģeogrāfija liegs izmantot virkni bezpilota sistēmu, kuras tikušas pielietotas iepriekšējos konfliktos, tad Taivānai šis faktors nebūs šķērslis.
Tiesa, ASV spēj arī operēt no bāzēm, kas atrodas tuvāk kontinentālajai Ķīnai. Tomēr tuvākā no šīm bāzēm atrodas Okinavā, 769 kilometrus no Taivānas šauruma centra. Pirmajās kara dienās ASV jūras spēku karakuģi, visticamāk, uzturētos ārpus lielākās daļas Ķīnas pretguģu raķešu sistēmu darbības rādiusa, kas nozīmē, ka arī jūras droniem būtu nepieciešama spēja darboties tālā darbības rādiusā.
ASV arsenālā pieejamie tālās un vidējās darbības rādiusa droni MQ-9 “Reaper” un RQ-4 “Global Hawk” ir pietiekoši spējīgi, lai varētu tikt izmantoti šajā karadarbības vidē, tomēr to skaits ir ierobežots un tie ir izteikti pieprasīti visā pasaulē. Šaubas rada arī piemēri no iepriekšējiem konfliktiem, kad ASV nespēja nodrošināt pietiekoši daudz dronu operācijās pret ISIS Sīrijā un Irākā.
Lai ASV spētu iespējami labāk sagatavoties potenciālajam konfliktam ar Ķīnu, ziņojuma autori sniedz vairākas rekomendācijas ASV, Taivānai un to sabiedrotajiem.
Lielo attālumu dēļ Indijas un Klusā okeāna reģionā ir nepieciešami bezpilota lidaparāti ar liela darbības attāluma iespējām un izturību, kas palielina izmaksas salīdzinājumā ar citos reģionos izmantotajiem bezpilota lidaparātiem. Tādēļ ziņojuma autori uzsver, ka ASV un Taivānai nepieciešams izstrādāt dronus, kas var efektīvi darboties šajos lielajos attālumos un izturēt reģiona vides apstākļus.
ASV un Taivānai ir nepieciešams veidot daudzveidīgu dronu floti, kas ietvertu novērošanas, kaujas un autonomos kamikadzes dronus. Šim nolūkam ir nepieciešams arī uzlabot dronu apmācības programmas dronu operatoriem, lai nodrošinātu efektīvu integrāciju starp pilotējamām sistēmām un pārējām ASV bruņoto spēku spējām. Šis ietver jaunu darbības koncepciju un taktikas izstrādi, kas raksturīga Indijas un Klusā okeāna reģionam.
Ņemot vērā, ka droni kļūst arvien izplatītāki, izšķiroša nozīme ir pretdronu spēju attīstīšanai. ASV jākoncentrējas uz daudzslāņainu pretgaisa aizsardzības un elektronisko kara sistēmu radīšanu, lai neitralizētu pretinieku dronus. Kā efektīvi pretpasākumi tiek ieteikta esošo tehnoloģiju pārveidošana un tādu sistēmu izveide, kuru pamatā ir ieroči par pieņemamu cenu. Ieguldījumi pretdronu aizsardzībā būs būtiski gan militāro, gan civilo mērķu aizsardzībai pret dronu uzbrukumiem.
Lai nodrošinātu noturīgu un uzticamu dronu floti, ir nepieciešams palielināt dronu ražošanu. Autori uzsver sadarbības nepieciešamību ar ASV industriju, lai būvētu gan militārās, gan komerciālās dronu rūpnieciskās bāzes. Šī sadarbība būs izšķiroša, lai ražotu tādu dronu daudzumu un kvalitāti, kas nepieciešami ilgstošiem aizsardzības centieniem.
Lai atvieglotu labāku kontroli pār dronu izplatīšanu, tiek aicināts reformēt raķešu tehnoloģiju kontroles režīmu (MTCR). Turklāt ASV ir jāpārskata arī tās eksporta kontrole, lai spētu veicināt ārvalstu militāros pārdošanas procesus un ātri atbalstītu sabiedrotos. Šīs regulatīvās izmaiņas palīdzēs nodrošināt, ka ASV un tās sabiedrotie var ātri izvietot dronus, reaģējot uz jauniem draudiem.
Visbeidzot, ir būtiski izmantot sabiedroto rūpnieciskās iespējas dronu ražošanā. Autori uzsver, ka ASV ir jātiecas meklēt uzticamas, cenas ziņā pieejamas un no Ķīnas neatkarīgas piegādes ķēdes militārajiem un komerciālajiem droniem. Sabiedroto sadarbībai būs izšķiroša nozīme stabilas un diversificētas dronu ražošanas bāzes izveidē, kas spēj izturēt ģeopolitisko spiedienu.
