Polija pastiprinās savu militāro klātbūtni un aizsardzības nocietinājumus pie robežām ar Krieviju un Baltkrieviju.
Varšava maijā paziņoja, ka ieguldīs vairāk nekā divus miljardus eiro, lai nostiprinātu savu ziemeļu robežu ar Krievijas Kēnigsbergas (Karaļauču) eksklāvu un austrumu robežu ar Baltkrieviju.
"Ikviens apzinās, cik bīstama ir situācija, es domāju Ukrainas karu un to, ko dara Krievijas Federācija," norādīja Polijas aizsardzības ministra vietnieks Cezarijs Tomčiks. Viņš arī atgādināja par pastāvīgām provokācijām pie robežas ar Baltkrieviju.
Polijas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju sargā gandrīz 6000 Polijas karavīru, bet valdība plāno palielināt to skaitu līdz 17 000, no kuriem 8000 atrastos uz vietas un 9000 rezervē, sacīja Polijas armijas ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Veslavs Kukula. Viņš skaidroja, ka ātrās reaģēšanas robežapsardzes spēki būs gatavi izvietošanai 48 stundu laikā, lai atbalstītu robežsargus un novērstu iespējamus pārsteigumus no Maskavas un Minskas puses.
Šie karavīri arī piedalīsies jaunās aizsardzības infrastruktūras izveidē, kas ir daļa no Polijas "Austrumu vairoga" plāna, kura mērķis ir stiprināt robežu drošību.
Tomčiks paziņoja, ka programmas mērķi tiks sasniegti līdz 2028. gadam, kas ir četrus gadus agrāk nekā iepriekš izziņotais termiņš - 2032. gads. Polija arī sākusi sarunas ar Eiropas Investīciju banku, lai nodrošinātu finansējumu, viņš piebilda.
Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada sākumā Polija ir sniegusi Kijivai nelokāmu atbalstu.
Maskavas ofensīva pamudinājusi Varšavu ātri modernizēt savu armiju un atvēlēt aizsardzībai 4% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir augstākais rādītājs no visām NATO dalībvalstīm. Polija ir iegādājusies militāro aprīkojumu miljardiem eiro vērtībā, galvenokārt no ASV un Dienvidkorejas.
