ASV un Vācija novērsusi Krievijas atentāta mēģinājumu pret "Rheinmetall" izpilddirektoru

Ārvalstīs
Sargs.lv/CNN
Armin Papperger
Foto: AFP/Scanpix

ASV izlūkdienesti šogad atklājuši Krievas valdības plānus noslepkavot Vācijas ieroču ražotāja “Rheinmetall” izpilddirektoru, kura uzņēmums piegādā Ukrainai artilērijas lādiņus un militāros transportlīdzekļus. Par atentāta mēģinājumu informējušas piecas ASV un Rietumeiropas amatpersonas.

Minētais atentāta plāns ir daļa no Krievijas mērķa visā Eiropā likvidēt aizsardzības industrijas vadītājus, kuri apgādā Ukrainu. Vistuvākais izpildei bija plāns nogalināt uzņēmuma “Rheinmetall” izpilddirektoru Armīnu Pappergeru (Armin Papperger).

Kad amerikāņi uzzināja par šiem centieniem, viņi informēja Vāciju, kuras drošības dienesti bija spējīgi novērst šī ieroču ražotāja slepkavību, ziņo telekanāls CNN. Savukārt Vācijas augsta līmeņa valdības amatpersona apstiprināja, ka Berlīne tika brīdināta par šo plānu.

Image
"Rheinmetall" rūpnīca / Foto: Reuters/Scanpix
"Rheinmetall" rūpnīca / Foto: Reuters/Scanpix

Vairāk nekā sešus mēnešus Krievija ir īstenojusi sabotāžas kampaņu visā Eiropā, galvenokārt izmantojot starpniekus. Tā ir piesaistījusi vietējos amatierus, kuri veic visa veida ietekmes operācijas – sākot ar ugunsgrēku izraisīšanu noliktavās, kurās tiek uzglabāti ieroči Ukrainai, līdz maznozīmīgiem vandalisma aktiem – visas šīs darbības ir mērķētas, lai apturētu ieroču plūsmu no Rietumiem uz Ukrainu un samazinātu atbalstu Kijevai.

“Izlūkinformācija par Krievijas gatavību nogalināt privātpersonas norāda uz to, cik tālu Maskava ir gatava iet paralēlā “ēnu karā”, ko tā ir izvērsusi pret Rietumiem,” raksta CNN.

“Rheinmetall” izpilddirektors ir bijis acīmredzams mērķis – viņa uzņēmums ir lielākais un veiksmīgākais Vācijas ražotājs plaši pieprasītajiem 155 mm artilērijas lādiņiem, kas kļuvuši par izšķirošo resursu Ukrainas karā pret Krieviju. Nākamo nedēļu laikā uzņēmums gatavojas militārās tehnikas rūpnīcas atklāšanai Ukrainā, kas Krievijai šķitis satraucoši. Pēc taktiskajiem panākumiem kaujaslaukā okupantu virzība uz priekšu atkal ir iestrēgusi.

Image
"Rheinmetall" rūpnīca / Foto: AFP/Scanpix
"Rheinmetall" rūpnīca / Foto: AFP/Scanpix

Atklātie Maskavas plāni šobrīd ir vēl vairāk demonstrējuši iepriekšējo NATO amatpersonu brīdinājumus par Krievijas nodomu veidot sabotāžas kampaņas visā Eiropā. Daļa amatpersonu uzskata, ka šie Maskavas centieni var novest līdz paaugstinātai eskalācijai Austrumeiropā.

“Mēs redzam sabotāžu, mēs redzam atentāta plānus, mēs redzam ugunsgrēkus. Mēs redzam lietas, kas var prasīt cilvēku dzīvības. Es ticu, ka mēs novērojam Krievijas slepenu sabotāžu kampaņu, kurai ir stratēģiskas sekas,” otrdien žurnālistiem norādīja NATO augsta līmeņa amatpersona.

ASV Nacionālā Drošības padome atteicās komentēt Krievijas sabotāžas plānu esamību un ASV brīdinājumu Vācijai. Tomēr Nacionālās Drošības padomes pārstāve Adrienne Vatsone (Adrienne Watson) norādīja, ka Krievijas sabotāžas kampaņu intensificēšanās ir satraucoša un tā ir nodarbinājusi padomi pēdējos pāris mēnešus.

“ASV ir apspriedušas šo jautājumu ar mūsu NATO sabiedrotajiem, un mēs aktīvi strādājam kopā, lai atklātu un traucētu šīs darbības. Mēs esam arī skaidri pateikuši, ka Krievijas darbības neatturēs sabiedroto atbalstu Ukrainai,” viņa norādīja.

Arī Vācijas amatpersonas atteicās plašāk komentēt novērstos Maskavas plānus, tomēr NATO samitā Vašingtonā Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka (Annalena Baerbock) atzina izaicinājumus, kas saistīti ar Krievijas vesto hibrīdkaru pret Eiropas sabiedrotajiem.

“Mēs redzējām, ka bija uzbrukumi rūpnīcām. Un tas vēlreiz uzsver, ka mums eiropiešiem ir jāaizsargā sevi pēc iespējas labāk un mēs nevaram būt naivi,” teica Vācijas ārlietu ministre.

Krievijas sabotāžas centieni bija nozīmīgs diskusijas temats NATO samitā Vašingtonā. Šāda veida Krievijas hibrīdkara paņēmieni ir radījuši jautājumus par to, kā NATO būtu jāreaģē.

Dažiem no sabotāžas mēģinājumiem nav bijusi acīmredzama saikne ar karu Ukrainā. Polijas premjerministrs Donalds Tusks (Donald Tusk) publiski izteicis pieņēmumu, ka ugunsgrēks Lietuvas tirdzniecības veikalā “IKEA”, iespējams, saistīts ar Krievijas sabotāžas mēģinājumiem.

Vēl nesen CNN ziņoja par citu gadījumu Polijā, kad kāds Ukrainis ticis savervēts platformā "Telegram", kur saņēmis norādījumus veidot pretkara grafiti zīmējumus, izvietot novērošanas kameras un nodedzināt Ukrainai piederošas transporta kompānijas sētu.

Tomēr citi Krievijas sabotāžas mēģinājumi ir bijuši daudz nopietnāki. Pagājušajā nedēļā ASV karabāzēs Eiropā tika izsludināta paaugstināta trauksme saistībā ar iespējamiem Krievijas atbalstītiem sabotāžas mēģinājumiem. Savukārt aprīlī divi Vācijas-Krievijas pilsoņi tika arestēti par iespējamiem plāniem īstenot spridzināšanas un dedzināšanas uzbrukumus dažādiem mērķiem, tostarp pret ASV militārajiem objektiem.

Mēnesi vēlāk Londonā tika aizturēti pāris vīrieši, kuri apsūdzēti par sadarbošanos ar Krievijas izlūkdienestiem, lai nodedzinātu noliktavas, kurās atradies Ukrainai paredzēts bruņojums.

Polijā šobrīd notiek izmeklēšana, lai saprastu, vai tās lielākās tirdzniecības centra ugunsgrēkā maijā tikuši iesaistīti Krievijas dienesti. Pagaidām izmeklēšanas gaitā tikuši aizturēti deviņi cilvēki. Vienlaikus Francijas varas iestādes pagājušajā mēnesī aizturēja Krievijas izcelsmes ukraini, kurš tiek apsūdzēts par sprāgstvielu izstrādāšanu priekš Maskavas rīkotajiem sabotāžas aktiem.

Dalies ar šo ziņu