Dānijas izlūkdienests brīdina par Krievijas agresijas iespējamību; Vācijā veikti sabotāžas akti pret karakuģiem

Ārvalstīs
LETA/DPA
Kadrs no dokumentālās filmas "Krievi karā"
Foto: Kadrs no dokumentālās filmas "Krievi karā"

Dānijas izlūkdienests brīdinājis, ka Krievija pēc Ukrainas kara beigām piecu gadu laikā varētu sagatavoties jaunam plašam karam Eiropā, tikmēr vairāki Vācijas karakuģi cietuši no sabotāžas, otrdien paziņojis Vācijas karaflotes viceadmirālis Jans Kristiāns Kāks.

Konkrētu plānu Krievijai šobrīd nav

DDIS uzskata par mazticamu, ka Krievija spētu vienlaikus karot Ukrainā un karot pret vienu vai vairākām NATO valstīm.

Taču, ja karš Ukrainā beigtos vai tiktu iesaldēts, Krievija varētu ievērojamus militāros resursus izmantot citur un potenciāli uzbrukt citai kaimiņvalstij sešu mēnešu laikā, teikts DDIS ziņojumā.

Dānijas izlūkdienests nav atklājis konkrētus Krievijas plānus karam pret NATO valsti, bet Krievijas gatavība uzbrukt varētu palielināties, ja tās skatījumā NATO zaudētu spēku, piemēram, ja ASV atsauktu savu atbalstu.

Ziemeļeiropas valstis jau kādu laiku bažījas par Krievijas draudiem, un vairāku Ziemeļvalstu izlūkdienesti uzskata, ka Krievijas uzbrukums ir lielākais drauds šo valstu drošībai.

Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss pagājušajā gadā brīdināja, ka Krievija līdz 2029. gadam varētu sākt militāru uzbrukumu NATO teritorijai.

Sabotāžas pret vācu floti

Savukārt Vācijas karaflotes viceadmirālis Jans Kristiāns Kāks otrdien atklāja, ka notikuši arī mēģinājumi ielauzties jūras spēku bāzēs no sauszemes un jūras, kā arī bijuši gadījumi, kad personas mēģinājušas pietuvoties karavīriem uniformās, kad tie dodas mājās.

"Mūsu vērtējums - mēs tiekam pārbaudīti," norādīja Kāks, kurš ir arī karaflotes inspektors. Taču viņš neatklāja, ko flote tur aizdomās par šiem incidentiem.

Viņš arī nekomentēja Vācijas mediju ziņoto, ka sabotāžā cietusi jauna Hamburgā būvēta korvete, ko bija plānots nodot flotes rīcībā. Mediji vēsta, ka janvārī pārbaudes laikā korvetes "Emden" piedziņā tika atrasti vairāki kilogrami metāla skaidu, kas varēja radīt nopietnus bojājumus, ja tās netiktu laikus atklātas.

Kāks runāja par mēģinājumiem satricināt sabiedrību gan Vācijā, gan visā NATO aliansē, piebilstot, ka šie sabotāžas gadījumi iespējams rada pamatu aktīvām militārām darbībām vēlāk.

Kāks atgādināja, ka Vācija 2022. gadā pastiprināja pasākumus pret sabotāžu, un brīdināja, ka Krievijas radītie draudi tagad ir daudz lielāki nekā pirms diviem gadiem.

Dalies ar šo ziņu