Trīs gadus ilgais karš Ukrainā ir dziļi sašūpojis Krievijas ekonomiku, kas arvien vairāk līdzinās grimstošam kuģim. Rubļa devalvācija, strauji augoša inflācija, piespiedu aizņēmumi un valsts ekonomikas atkarība no militārajiem tēriņiem ir radījuši situāciju, no kuras Kremlis nevar izkļūt bez smagām sekām. Kamēr Putina režīms cenšas uzturēt ilūziju par stabilitāti, reālie dati liecina par pretējo – Krievija tuvojas finansiālai krīzei, kuras ietekme var būt postoša ne tikai pašai valstij, bet arī tās pārvaldītajai kara mašīnai. “Sargs.lv” skaidro vai 2025. gads kļūs par lūzuma punktu Krievijas ekonomikai.
Viens no galvenajiem līdzekļiem, ko Ukrainas sabiedrotie un partneri ir izmantojuši pret Krieviju, ir sankcijas. Vairāki Krievijas banku sektora pārstāvji ir izslēgti no SWIFT finanšu sistēmas. Tūkstošiem uzņēmumu ir pārtraukuši vai apturējuši darbību Krievijā. Simtiem Krievijas oligarhu, politiķu un valdības amatpersonu ir iesaldēti vai konfiscēti aktīvi, un vairākas valstis ir samazinājušas Krievijas gāzes patēriņu.
Sākotnēji starptautiskā sabiedrība cerēja, ka sankcijas strauji samazinās rubļa vērtību un ātri piespiedīs Krieviju izbeigt karu. Taču tā nenotika, un sankciju ietekme izpaudās lēni. Krievijas ekonomika 2022. gadā saruka par 2,1%, bet 2023. un 2024. gadā tā pieauga, jo Krievija palielināja aizsardzības izdevumus. Tajā pašā laikā Krievija sankciju dēļ zaudēja miljardiem dolāru, jo tika ierobežots Krievijas uzņēmumu, gāzes kompāniju un tirdzniecības sektora darbs. Neskatoties uz šiem zaudējumiem, Kremlis turpināja pilna mēroga iebrukumu.
Taču trīs gadus vēlāk pēc iebrukuma situācija sāk izskatīties citādāk. Krievijas ekonomika beidzot sāk izjust starptautisko sankciju pilno ietekmi. Ja šīs tendences turpināsies, tad finansiālo sodu kopējā iedarbība, apvienojumā ar spēcīgo Ukrainas pretošanos, varētu radīt pietiekamu spiedienu uz Kremli, lai tas izbeigtu karu.
Pirmās pazīmes parādījās 2024. gada beigās. Rublis ir zaudējis vairāk nekā pusi savas vērtības attiecībā pret ASV dolāru un eiro, liecina Kijivas Ekonomikas skolas nesenā analīze. Starptautiskās sankcijas pret Krievijas finanšu iestādēm spēlēja būtisku lomu šajā devalvācijā. Turklāt, saskaņā ar Kijivas Ekonomikas skolas datiem, Krievijas naftas eksports 2024. gada beigās samazinājās līdz 64,40 ASV dolāriem par barelu (sākotnēji tas bija 70 dolāri par barelu). Tas liecina, ka Krievijas valdība gūst mazāk ieņēmumu no naftas pārdošanas.
Inflācija un fiskālā politika
Pieaugošā un visaptverošā inflācija Krievijā atspoguļo “kara cenu” sabiedrībai. Galvenie inflācijas paātrināšanās iemesli ir pieaugošie valsts budžeta izdevumi, primāri aizsardzībai (gan tieši karadarbībai Ukrainā, gan vispārīgi militāro spēju attīstībai), kreditēšanas pieaugums, izmaksu pieaugums uzņēmumiem darbaspēka trūkuma dēļ un rubļa devalvācija ārējās tirdzniecības izmaiņu rezultātā, ko ietekmēja pret Krieviju piemērotās sankcijas.
Sagaidāms, ka inflācija šogad turpinās paātrināties. Par to, primāri, liecina Krievijas fiskālā politika 2025. gadam. Piemēram, izdevumus aizsardzībai šogad plānots palielināt vismaz par 25% līdz 13,5 triljoniem rubļu (aptuveni 135 miljardiem eiro), turklāt pieaugošo izdevumu segšanai tika pieņemts lēmums palielināt dažādu nodokļu un nodevu likmes, no kuriem būtiskākā ir uzņēmumu peļņas nodokļa likmes palielināšana no 20% līdz 25%.
Kaut gan cenu pieaugums atsevišķām precēm sasniedz gandrīz 100%, pagaidām Krievijā vēl nav novērojama hiperinflācija. Tās galvenās pazīmes būtu uzticības zudums naudai kā norēķinu un uzkrāšanas līdzeklim.
Parādu slogs un Krievijas finanšu sistēmas nestabilitāte
Krievijas kopējais uzņēmumu parāds sasniedza 86,7 triljonus rubļu (852 miljardus ASV dolāru) 2024. gada novembrī, kas ir par gandrīz 65% vairāk nekā kara sākumā. Analītiķi brīdina, ka šis milzīgais parādu slogs var izraisīt banku krīzi, jo pieaugošais likviditātes un rezerves deficīts bankās palielina kredītu maksātnespējas risku.
Krievijas Centrālās bankas vadītāja Elvīra Nabiuļina ir mēģinājusi ierobežot inflāciju ar agresīvu procentu likmju paaugstināšanu un kreditēšanas ierobežojumiem, taču šie centieni ir bijuši ierobežoti.
Maskava ir klusi īstenojusi divvirzienu stratēģiju, lai finansētu savu pieaugošo kara budžetu. Papildus publiski redzamajiem aizsardzības izdevumiem valdība ir ieviesusi slēptu valsts kontrolētu aizdevumu sistēmu, piespiežot bankas izsniegt zemu procentu kredītus aizsardzības nozares uzņēmumiem. Šis mehānisms, kas tika ieviests neilgi pēc iebrukuma Ukrainā, līdz 2024. gada beigām bija radījis simtiem miljardu dolāru lielu parādu. Ar centrālās bankas bāzes procentu likmi 21% daudzi no šiem aizsardzības sektora uzņēmumiem tagad saskaras ar grūtībām apkalpot pieaugošās procentu maksas, kas var novest pie plaša bankrotu viļņa.
Banku sistēmas nestabilitāte un elites neapmierinātība
Krievijas lielo uzņēmumu bankrota risks ir īpaši bīstams Putina sistēmai. "Lielo uzņēmumu sabrukums Putinam ir eksistenciāls drauds. Viņa režīms izmisīgi meklēs veidus, kā uzturēt šos politiski ietekmīgos ekonomiskos milžus pie dzīvības. Pat viņa tuvākajās aprindās ir neapmierinātība, taču bailes attur elites no atklātas pretestības. Tomēr jautājums ir – cik ilgi?" retoriski jautā K. Krastiņš.
Krievija vairs nespēj veikt ilgtermiņa investīcijas savā enerģētikas sektorā. Jaunu naftas un gāzes atradņu izpētei un infrastruktūras attīstīšanai ir nepieciešamas modernas tehnoloģijas, kuras Krievijai pašai nav. Rietumvalstu sankciju dēļ visi vadošie ārvalstu enerģētikas uzņēmumi ir atstājuši Krieviju, atstājot valsti bez nepieciešamā aprīkojuma un investīcijām.
Tajā pašā laikā Krievijai kļūst arvien sarežģītāk iegūt ārvalstu valūtu pat no tās galvenā eksporta – naftas un gāzes. "Krievijai ir ļoti sarežģīti iegūt valūtu, pat pārdodot naftu, jo tā nauda guļ ārvalstu bankās un tās pieejamība ir ierobežota. Rietumu sankcijas darbojas, un tas kļūst arvien acīmredzamāk," atzīst ekonomists.
Sabiedrība un bailes no pārmaiņām
Krievija joprojām ir valsts, kurā lielu daļu iedzīvotāju vada bailes. Tā ir sistēma, kas funkcionē nevis uz uzticēšanos, bet uz represijām un kontroles mehānismiem. Krievijā milzīga daļa iedzīvotāju dzīvo bez jebkādiem uzkrājumiem un ikdienā saskaras ar nopietnām finansiālām grūtībām.
Šobrīd Krievija ir nonākusi ekonomiskā bezizejā. Militārais pasūtījums it kā veicina ekonomisko aktivitāti, taču tas izsmeļ resursus no citām nozarēm. Karš rada milzīgu vērtības destrukciju, kuru Krievija nespēj aizvietot ar jauniem ekonomiskajiem modeļiem.
Krievijas valdība arī turpina veikt mobilizāciju, bet to dara slepeni un fragmentēti, lai izvairītos no plašiem protestiem. "Krievija savu mobilizāciju veic ļoti uzmanīgi, lai tā nebūtu jūtama izteikti nevienā reģionā vai lielajā pilsētā. Tas tiek darīts, lai sabiedrība iespējami ilgāk nesāktu atklāti protestēt pret režīmu," skaidro K. Krastiņš.
Vai Krievija var izvairīties no ekonomiskā sabrukuma?
Krievijas ekonomika ir nonākusi kritiskā punktā. Starptautiskās sankcijas, ilgstošais karš un iekšējās finanšu problēmas spiež Putina režīmu izvēlēties starp diviem sliktiem scenārijiem – turpināt militāro ofensīvu un riskēt ar finansiālu sabrukumu vai meklēt veidus, kā slēgt pamieru, saglabājot ekonomisko ietekmi.
"Militārais pasūtījums it kā veicina ekonomisko aktivitāti, bet tas nav ilgtspējīgs. Citās nozarēs resursu paliek arvien mazāk. Kara laikā notiek milzīga vērtības destrukcija, un Krievijas ekonomika to nespēj aizvietot ar jaunu. Šobrīd tiek noplicinātas pēdējās rezerves šajā sistēmā," stāsta K. Krastiņš.
Krievijas valdība ir ieviesusi arvien agresīvāku nodokļu politiku, lai segtu kara izdevumus. Peļņas nodoklis uzņēmumiem ir palielināts no 20% uz 25%, un tiek paaugstināti arī citi nodokļi, kas rada papildu slogu gan biznesam, gan iedzīvotājiem.
Turklāt Krievija ir kļuvusi atkarīga no piespiedu aizņēmumiem. Kopš 2022. gada vidus valsts ekonomikas finansēšanai tiek izmantots mehānisms, kurā valdība liek bankām un lielajiem uzņēmumiem iegādāties obligācijas, kas reāli nozīmē slēptu nodokļu palielināšanu. Šāda sistēma palielina iekšējo parādu un saasina finanšu krīzes risku.
"Krievija iegājusi līknē, no kuras nav izejas. Precīzu laiku, kad sabrukums pienāks, nav iespējams aprēķināt bez uzticamiem datiem. Tomēr viss liecina par to, ka pašreizējā sistēma nevar pastāvēt ilgtermiņā. Kamēr Krievijas iedzīvotāji ticēs, ka rublim ir vērtība un valsts kontrolē ekonomiku, sistēma turēsies. Bet brīdī, kad šī ticība sabruks, Krievijā sāksies nekontrolējama krīze," secina K. Krastiņš.
Arī Rietumu analītiķi norāda, ka Krievija jau šobrīd izmanto pēdējās ekonomiskās rezerves, lai uzturētu karu. Taču šis modelis nav ilgtspējīgs, un 2025. gads var kļūt par pavērsiena punktu.
