Augot Krievijas militārajiem izdevumiem, tā atstājusi novārtā citas nozares, pakļaujot tās tālākai degradācijai. Viena no tām ir veselības nozare. Pēc trīs gadiem karā Krievijas sabiedrības veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte valsts garantētajā segmentā ir ievērojami samazinājusies. Var teikt, ka Krievijas konstitūcijā garantētā bezmaksas veselības aprūpe tiek nomainīta pret maksas, savukārt veselības aprūpei un pakalpojumiem paredzētie valsts budžeta līdzekļi tiek novirzīti kara vajadzībām. Tāpat palielinājies slēgto medicīnas iestāžu skaits, Kremlim gadā apturot vidēji 30 iestāžu darbu. Likumsakarīgi, ka tā rezultātā cieš arī Krievijas demogrāfija, samazinoties ne vien dzimstībai, bet arī potenciālo vecāku skaitam, prognozējot, ka 2030. gadā tas būs sarucis par 40%.
Veselības aprūpes sistēma ir viena no nozīmīgākajām valsts sociālajai jomai, raksta medijs “panor.ru”. Krievijas veselības aprūpes stāvoklis rada bažas ekspertu vidū, kamēr sabiedrība ir neapmierināta ar medicīnas pakalpojumu zemo pieejamības līmeni un to kvalitāti. Īpaši aktuāla problēma joprojām ir reģionos, kur trūkst specializētu medicīnas speciālistu, nerunājot par slimnīcu trūkumu.
Viskrievijas sabiedriskās domas izpētes centrs (VCIOM) veica aptauju, kuras rezultāti atklāja, ka iedzīvotājiem medicīnas sistēmas degradācija ir viena no trim svarīgākajām un aktuālākajām valsts ekonomikas problēmām, sekojot Krievijas vājajai un neefektīvajai ekonomikai un zemajai dzīves kvalitātei. Jāpiebilst, ka dzīves kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no veselības aprūpes sistēmas attīstības līmeņa.
Līdz 2024. gada beigām dažādos Krievijas reģionos likvidētas vismaz 160 valsts slimnīcas, klīnikas, pirmās palīdzības punkti, ambulances, dzemdību nami un citas medicīnas iestādes, pamatojoties uz Krievijas Veselības ministrijas reģionālo iestāžu rīkojumiem un amatpersonu ziņojumiem, aprēķinājis “The Moscow Times”.
Kā raksta medijs, pērn visbiežāk slēgtas ārstniecības iestādes lauku teritorijās. Darbību pārtraukušas 25 rajonu un starprajonu slimnīcas, kuras apkalpoja simtiem cilvēku no netālu esošajām nelielajām apdzīvotajām vietām. Likvidēti arī vismaz 15 medicīnas un dzemdību centri un lauku poliklīnikas.
Turklāt, neskatoties uz V. Putina aicinājumu katrā ģimenē radīt vismaz astoņus bērnus un Kremļa pasludināto “ģimenes gadu”, gada laikā visā valstī slēgti 18 dzemdību nami, perinatālās nodaļas un ginekoloģijas nodaļas.
Piemēram, Omskā vēl 2022. gadā renovācijas dēļ tika slēgts dzemdību nams, bet 2024. gadā kļuva zināms, ka pēc renovācijas dzemdību nama ēkā darbosies militārā slimnīca.
Kāda anonīma Maskavā bāzēta Pētnieciskā medicīnas centra medmāsa medijam stāsta, ka dzemdību namu “optimizācija” notiek jau vairākus gadus. “Pirms vairākiem gadiem Dzemdību namu Ivantejevkā nojauca, pilsētā vairs nav dzemdību nama. Grūtniecēm ir jābrauc dzemdēt uz perinatālajiem centriem Ščelkovā vai Puškinā, kas nav īpaši ērti,” viņa norāda.
Likvidētas arī desmit bērnu klīnikas un nodaļas, četras no tām Kaļiņingradas apgabalā, tostarp bērnu magnētiskās rezonanses un ķirurģijas nodaļa.
Veselības aprūpes iestāžu likvidācijā vadošie reģioni bija Maskavas apgabals, kur slēgtas 20 veselības aprūpes iestādes, Dagestāna, kurā aizvērtas desmit iestādes, kā arī Kemerovas apgabals, kurā arī slēgtas desmit medicīnas iestādes.
Dagestānā ir lielākais skaits slēgto lielo daudznozaru slimnīcu. Tur likvidētas četras centrālās rajona slimnīcas, četras rajonu slimnīcas un vēl divi lauku pirmās palīdzības punkti. Vairākos lielajos republikas ciemos, kur dzīvo līdz 10 tūkstošiem cilvēku, vietējās slimnīcas pārveidotas par ārstniecības ambulatorajām klīnikām bez diennakts uzņemšanas, kamēr vairākos ciemos klīnikas pilnībā slēgtas, piespiežot iedzīvotājus doties uz tuvāko medicīnas iestādi 20-30 kilometru attālumā.
Maskavas apgabalā amatpersonas gada laikā “reorganizēja” 20 medicīnas iestādes, tostarp 14 zobārstniecības klīnikas. Lielākā daļa slēgto klīniku darbojās pilsētās, kurās iedzīvotāju skaits bija mazāks par 100 tūkstošiem, tās apvienojot ar zobārstniecības klīnikām Koroļevā, Krasnogorskā un Domodedovā.
Skaļu skandālu izraisīja Elektrogorskas, kurā dzīvo ap 30 tūkstoši iedzīvotāju, vienīgās slimnīcas slēgšana. Slimnīca pilsētā darbojās vairāk nekā 100 gadus. Pacientiem tika piedāvāta ārstēšana Pavlovski Posad pilsētā, kas atrodas 25 km attālumā. Iedzīvotāji ierakstīja videoziņu V. Putinam un Maskavas apgabala gubernatoram Andrejam Vorobjovam, kā arī sastādīja petīciju, kuru parakstīja vairāk nekā 17 tūkstoši cilvēku.
“Šie optimizētāji sasniedza mūsu, uzsveram, vienīgo slimnīcu pilsētā. Cilvēki pārstāja stacionēties slimnīcās. Rezultātā intensīvās terapijas nodaļa tika slēgta. Labi speciālisti anesteziologi un reanimatologi bija spiesti aiziet no darba. Bez intensīvās terapijas nodaļas operācijas nevar veikt. Tā rezultātā samazinās gultu skaits un personāls,” teikts petīcijā.
Privāta medicīnas centra īpašnieks Maskavas reģionā uzskata, ka valsts medicīnas iestādes tiek slēgtas privāto klīniku lielās konkurences dēļ. “Reģionā ir daudz privāto klīniku, ir privātā ātrā palīdzība. Mēs pat nekonkurējam ar valsts slimnīcām, bet gan ar citiem peļņas uzņēmumiem. Tajā pašā laikā mūsu ārstu algas ir lielākas, apstākļi ir labāki, tāpēc pacienti labprātāk nāk pie mums,” sarunā ar “The Moscow Times” norāda kāda privātā medicīnas centra īpašnieks.
2025. gada budžetā valdība ir iekļāvusi turpmāku izdevumu sadalīšanu vairākiem federālajiem medicīnas projektiem. Piemēram, projekts “Veselības infrastruktūras attīstība” tiks samazināts par trešdaļu – no 58,7 miljardiem līdz 36,4 miljardiem rubļu, savukārt projekts “Cīņa ar sirds un asinsvadu slimībām” zaudēs katru otro rubli – šogad tam atvēlēti 11,5 miljardi rubļu salīdzinājumā ar pērn piešķirtajiem 20,4 miljardiem rubļu.
Tikmēr Kremļa jaunā budžeta prioritātes ir sociālo saistību izpilde, aizsardzības un drošības nodrošināšana, kā arī tehnoloģiskās suverenitātes sasniegšana, atsaucoties uz Krievijas Finanšu ministrijas komentāru, raksta “Kommersant.ru”.
Krievijas izdevumu struktūrā lielākā pozīcija 2025. gadā nemainīgi būs valsts aizsardzība, kas veidos 32,4% no visiem izdevumiem (13,49 triljoni rubļu). Pagājušā gada valsts aizsardzības prognozētais īpatsvars bija 29,4% (10,77 triljoni rubļu), kamēr Finanšu ministrija iepriekš prognozēja šīs pozīcijas samazinājumu nākamo trīs gadu laikā (līdz 7,4 triljoniem rubļu 2026. gadā), tomēr jaunā prognoze paredz Krievijas aizsardzības izdevumu pieaugumu līdz 13,1 triljonam rubļu 2027. gadā.
