Eiropa vairs nevar atļauties kavēties. Kamēr Krievijas pilna mēroga karš pret Ukrainu turpinās, bet ASV stratēģiskā uzmanība pārvietojas uz Indijas - Klusā okeāna reģionu, Eiropas Savienībai nākas saskarties ar sāpīgu realitāti – kontinenta drošība atkal ir apdraudēta, un ārējie draudi vairs nav teorētiski. Lai šo izaicinājumu pārvērstu iespējā stiprināt savas atturēšanas spējas, Eiropas Komisija nākusi klajā ar apjomīgu stratēģisko dokumentu – “Joint White Paper for European Defence Readiness 2030”, kas iezīmē plānu, kā līdz desmitgades beigām panākt reālu Eiropas gatavību karadarbības apstākļiem.
Kā norādīts dokumentā, Eiropas apdraudējumu spektrs ir plašāks nekā jebkad. No Krievijas agresīvās kara ekonomikas un destabilizācijas centieniem kaimiņreģionos līdz Ķīnas autoritārajai ietekmei, kiberapdraudējumiem, dezinformācijas kampaņām, klimata migrācijai un pieaugošajai nestabilitātei Āfrikā un Tuvajos Austrumos. Paralēli tam, ASV – līdz šim galvenais drošības garants Eiropā – pakāpeniski pārorientējas uz citām globālām prioritātēm, kas nozīmē tikai vienu: Eiropai pašai jāuzņemas galvenā atbildība par savu drošību.
Komisija norāda, ka “Eiropai ir jābruņojas, un tas jādara tagad”. Tiek piedāvāts izveidot plānu “ReArm Europe”, kas paredz vērienīgu aizsardzības investīciju vilni. Tas ietver:
• kopīgu ieroču iepirkumu sistēmu, lai samazinātu izmaksas un veicinātu savietojamību,
• aizsardzības industrijas modernizāciju un ražošanas jaudu kāpināšanu,
• militārās mobilitātes koridoru izbūvi visā Eiropā.
Baltajā grāmatā īpaši uzsvērta arī nepieciešamība stiprināt ES austrumu robežas – tostarp robežu ar Krieviju un Baltkrieviju. Iniciatīva “Eastern Border Shield” paredz fiziskus aizsardzības līdzekļus, modernu novērošanas aprīkojumu un ātru reaģēšanas infrastruktūru.
“Porcupine Strategy” – Ukrainas militārā stiprināšana
Dokumentā Ukrainas aizsardzībai veltīta atsevišķa sadaļa, kurā tā tiek nosaukta par “Eiropas aizsardzības priekšposteni”. Komisija aicina ES dalībvalstis īstenot “ezīša stratēģiju” (Porcupine Strategy) – panākt, lai Ukraina kļūtu tik militāri spēcīga, ka jebkurš nākotnes agresors zaudētu vēlmi tai uzbrukt.
Atbalsta galvenās formas Ukrainai:
- nodrošināt 2 miljonus artilērijas lādiņu gadā,
- piegādāt pretgaisa aizsardzības sistēmas un dronus,
- attīstīt Ukrainas un ES aizsardzības industriju sadarbību,
- sniegt Ukrainai piekļuvi ES satelītu datiem un militārās mobilitātes infrastruktūrai.
Kritiskās spēju nepilnības: artilērija, droni, kiberdrošība, mobilitāte
Baltajā grāmatā Eiropas Komisija skaidri definē septiņas prioritārās militārās spējas, kurās Eiropas Savienībai šobrīd trūkst nepieciešamās kapacitātes, lai efektīvi reaģētu uz pilna spektra militāriem draudiem. Viena no būtiskākajām jomām ir integrēta pretgaisa un raķešu aizsardzība, kas spētu aizsargāt dalībvalstu teritoriju pret dažāda veida gaisa draudiem – sākot no bezpilota lidaparātiem līdz hiperskaņas raķetēm. Šobrīd šāda aizsardzība Eiropā ir fragmentēta un nepietiekama.
Otrs būtiskais trūkums ir artilērijas un tālās darbības precīzās triecienspējas – īpaši svarīgas apstākļos, kad notiek augstas intensitātes karadarbība, kā to pierāda situācija Ukrainā. Savukārt nepietiekamās munīcijas un raķešu rezerves apdraud spēju ilgstoši noturēt aizsardzības spējas, īpaši ja vienlaikus būtu jāatbalsta Ukrainas vajadzības. Droni un pret-dronu tehnoloģijas kļūst par karadarbības noteicošo faktoru, bet to pieejamība un ražošanas apjomi Eiropā joprojām ir nepietiekami.
Arvien lielāka nozīme tiek piešķirta arī militārajai mobilitātei – spējai ātri pārvietot karaspēku un tehniku pāri Eiropas robežām bez birokrātiskiem šķēršļiem. Tas attiecas ne tikai uz sauszemes un dzelzceļa koridoriem, bet arī uz ostām, lidostām un degvielas infrastruktūru, kur nepieciešami steidzami uzlabojumi.
Tāpat nepieciešams strauji attīstīt militārās spējas kiberkarā, mākslīgajā intelektā, kvantu tehnoloģijās un elektroniskajā karadarbībā. Šie tehnoloģiju virzieni ir ne tikai svarīgi aizsardzības kontekstā, bet arī noteiks Eiropas spēju konkurēt ar Ķīnas un ASV tehnoloģiskajiem centriem nākotnē. Visbeidzot, svarīga ir spēja nodrošināt stratēģiskos atbalsta līdzekļus – kā, piemēram, gaisa transportu, degvielas piegādes, izlūkošanas spējas un drošu komunikāciju sistēmas.
Eiropas aizsardzības industrijas jaudas palielināšana
Lai šīs spējas varētu attīstīt, Eiropas aizsardzības industrijai ir jāspēj ražot ievērojami vairāk, ātrāk un elastīgāk. Šobrīd industrija saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – ierobežotiem ražošanas apjomiem, nepietiekamām investīcijām un sadrumstalotu pieprasījumu. Komisija uzsver, ka nepieciešams radikāli pārveidot pieeju – nodrošinot ilgtermiņa pasūtījumus, kas dotu industrijai prognozējamību un ļautu paplašināt ražošanas jaudas.
Tāpat tiek izcelta nepieciešamība veidot stratēģiskās rezerves – ne tikai munīcijas un raķešu, bet arī būtisku komponentu un izejvielu uzkrājumu veidā. Jaunu tehnoloģiju izstrādē svarīga loma būs ciešākai sadarbībai ar Ukrainas aizsardzības uzņēmumiem, kas pēdējos gados ir pierādījuši spēju radīt inovatīvus un efektīvus risinājumus. Lai šo attīstību sekmētu, Eiropas Komisija aicina vienkāršot regulējumus un paātrināt atļauju izsniegšanu, lai aizsardzības projekti neiestrēgtu birokrātijā.
Jauns Eiropas aizsardzības finansēšanas instruments – SAFE
Lai reāli īstenotu Baltajā grāmatā izklāstīto Eiropas pārapbruņošanās plānu, Eiropas Komisija piedāvā jaunu finanšu instrumentu – “Security and Action for Europe” (SAFE). Šī iniciatīva paredz nodrošināt dalībvalstīm līdz 150 miljardiem eiro lielu aizdevumu apjomu, ko garantētu ES budžets un kas būtu paredzēts kopīgu aizsardzības spēju attīstīšanai. Mērķis ir sniegt konkrētus līdzekļus prioritāro spēju – piemēram, munīcijas, pretgaisa aizsardzības sistēmu vai dronu – iegādei, stiprinot gan pašu aizsardzību, gan spēju palīdzēt Ukrainai.
SAFE ir domāts kā stimuls dalībvalstīm ieguldīt vairāk, straujāk un koordinētāk. Aizdevumi būs pieejami uz elastīgiem nosacījumiem, ja vien dalībvalstis apņemsies naudu tērēt kopīgiem, stratēģiski nozīmīgiem projektiem. Vienlaikus Komisija aicina visas dalībvalstis aktivizēt nacionālās atkāpes klauzulu no Stabilitātes un izaugsmes pakta, kas ļautu īslaicīgi atkāpties no stingrā budžeta disciplīnas rāmjiem un atvēlēt vairāk līdzekļu aizsardzībai, neskaitot to kā deficītu.
NATO un citi starptautiskie partneri
Lai gan Baltajā grāmatā uzsvērta vajadzība pēc pašas Eiropas spēju attīstīšanas, NATO joprojām tiek skaidri definēta kā Eiropas kolektīvās aizsardzības stūrakmens. Īpaši svarīgi tas ir 23 Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas vienlaikus ir arī NATO locekles. ES mērķis ir paplašināt šo sinerģiju, palīdzot dalībvalstīm efektīvāk sasniegt arī NATO noteiktos spēju mērķus, vienlaikus izmantojot ES finanšu un industriālo kapacitāti.
Tajā pašā laikā Eiropas Komisija aicina veidot globāli noturīgu un daudzslāņainu drošības arhitektūru, kurā nozīmīga vieta paredzēta arī sadarbībai ar stratēģiskajiem partneriem. Tiek izcelta nepieciešamība padziļināt sadarbību ar Ukrainu, tai piedāvājot piekļuvi ES aizsardzības programmām, industrijas tīklam un pat ES kosmosa infrastruktūrai. Tāpat tiek uzsvērta Apvienotās Karalistes nozīme kā būtiska Eiropas partnere aizsardzībā – īpaši krīžu vadībā, industriālajā sadarbībā un kiberdrošībā.
Norvēģija, kas jau piedalās vairākās ES aizsardzības iniciatīvās, tiek saukta par “pilnvērtīgu partneri”. Tāpat tiks stiprināta sadarbība ar Kanādu, kā arī Indijas un Klusā okeāna valstīm – īpaši ar Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi. Šīm partnerībām ir gan stratēģiska, gan praktiska nozīme, īpaši tehnoloģiju, inovāciju un jūras drošības jomās.
Komisija uzsver, ka sadarbības formāti tiks veidoti elastīgi – atbilstoši principam “mainīgā ģeometrija” –, ļaujot katrai valstij piedalīties tajos projektos, kas tai ir svarīgi. Mērķis ir izvairīties no atkarības no viena vai dažiem piegādātājiem un palielināt Eiropas stratēģisko autonomiju, vienlaikus stiprinot transatlantiskās saites un starptautisko sadarbību.
