Krievija izvietojusi novērošanas ierīces Apvienotās Karalistes piekrastes ūdeņos, vēršoties pret valsts kodolatturēšanas spējām un jūras infrastruktūru, vēsta “The Sunday Times” un “The Guardian”.
Krievijas sensori, kas, visticamāk, izmantoti Apvienotās Karalistes kodolzemūdeņu izsekošanai, ir konstatēti britu piekrastes ūdeņos, norāda “The Sunday Times”, atsaucoties uz anonīmiem militārajiem avotiem. Daļa sensoru izskaloti krastā, bet citus identificējusi Lielbritānijas Karaliskā flote. Šie sensori, domājams, izmantoti, lai novērotu “Vanguard” klases zemūdeņu pārvietošanos – tās ir četras kodolzemūdenes, kas nodrošina Lielbritānijas nepārtraukto kodolatturēšanas spēju jūrā.
Lai gan Apvienotās Karalistes Aizsardzības ministrija publiski nav komentējusi sensoru atrašanās vietas, mediji ziņo, ka situācija uzskatāma par nacionālās drošības apdraudējumu. Tāpat izskan bažas par Krievijas spēju izsekot ne tikai zemūdeņu kustību, bet arī traucēt kritisko infrastruktūru jūrā.
Kā pretpasākumu Apvienotā Karaliste dislocējusi jūras novērošanas kuģi “RFA Proteus”, kas kopš 2023. gada ir vienīgais britu kuģis, spējīgs patrulēt dziļūdens zonās, kur varētu slēpties Krievijas kodolzemūdenes vai sabotāžas vienības.
Bijušais aizsardzības un ārlietu ministrs Tobias Elvuds (Tobias Ellwood) paudis satraukumu par Lielbritānijas spēju sekot līdzi Krievijas zemūdens aktivitātēm. Viņš norādījis, ka Apvienotā Karaliste ir “atpalikusi no draudu apmēra”, aicinot būtiski paplašināt jūras uzraudzības spējas. Pēc viņa teiktā, Krievija pie Lielbritānijas krastiem varētu būt izveidojusi attālinātas platformas jūras gultnē, kas darbojas kā uzlādes stacijas minizemūdenēm. Šīs platformas kartē Lielbritānijas zemūdens kabeļu tīklus ar potenciālu sabotāžas nolūku.
Lai gan “RFA Proteus” tiek uzskatīts par nozīmīgu soli uzraudzības spēju stiprināšanā, Elvuds norādīja, ka “ar vienu kuģi nepietiek” un nepieciešami vismaz seši šādi kuģi, ņemot vērā iespējamos draudus enerģētikas un komunikāciju infrastruktūrai.
Pēdējā gada laikā pastiprinājušās bažas par Krievijas tā dēvēto “ēnu floti” Baltijas jūrā. 2024. gada Ziemassvētkos tika bojāts “Estlink 2” kabelis starp Igauniju un Somiju. Igaunijas un Somijas amatpersonas vēlāk paziņoja, ka bojājumus radījusi Krievijas naftas tankkuģa “Eagle S” enkurķēde, kas, domājams, pieder Krievijas ēnu flotei.
Savukārt Apvienotās Karalistes bruņoto spēku ministrs Lūks Polārds (Luke Pollard) parlamentā norādīja, ka Lielbritānija kļuvusi “proaktīvāka” attiecībā uz Krievijas agresiju, bet uzsvēra, ka atbildes pasākumi “ne vienmēr būs aci pret aci”. Ja tiktu veikti kādi uzbrukumi Apvienotās Karalistes infrastruktūrai, tiktu izskatītas visas iespējamās rīcības opcijas.
Aizsardzības ministrijas pārstāvis komentējot “The Sunday Times” ziņoto, to nodēvējis par spekulāciju, tomēr uzsvēris, ka valdība plāno stiprināt jūras infrastruktūras aizsardzību. Ministrija arī atgādina, ka Apvienotās Karalistes kodolatturēšanas spējas joprojām darbojas nepārtraukti, un ka aizsardzības budžets 2025. gadā pieaudzis par 5 miljardiem mārciņu, ar mērķi no 2027. gada sasniegt 2,5% no IKP.
