Ik gadu septembra beigās pie Siguldas novada «Roznēnu» māju brāļu kapiem, kur apglabāti kritušie latviešu karavīri, sabrauc bijušie cīņu biedri, leģionāru tuvinieki un citi interesenti, lai pieminētu 1944. gada septembra beigās notikušās Mores kaujas.

28. novembra vakarā Latvijas Kara muzejā norisinājās pasākums “15. divīzijai pa pēdām”, kura gaitā pašmāju vēsturnieki kopā ar britu žurnālistu un rakstnieku Vincentu Hantu iepazīstināja sanākušos interesentus ar mazāk pētītām epizodēm no Latviešu leģiona 15. divīzijas vēstures, pievēršot uzmanību divīzijas asiņainajām cīņām ar padomju karaspēku...

Pirmdien, 8. maijā, Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš godinās Otrā pasaules kara upurus, apmeklējot piemiņas pasākumu Lestenē, Tukuma novadā, informēja Aizsardzības ministrija.

No Aknīstes nākušais rīdzinieks Ēvalds Vēveris ir viens no pēdējiem dzīvajiem latviešu leģionāriem, kura prāts 99 gadu vecumā joprojām spējīgs dzīvi un spilgti atsaukt atmiņā baisos Otrā pasaules kara notikumus. Par viņu noteikti varam teikt “dzimis laimes krekliņā”, jo likteņa labvēlība šo vīru no drošas nāves glābusi ne reizi vien. “Sargs.lv”...

Kas notika Latvijā liktenīgajā laika posmā starp Molotova-Ribentropa pakta parakstīšanu 1939. gada 23. augustā un mūsu valsts okupāciju 1940. gada 17. jūnijā? Šim laika posmam padziļināti pievērsies vēsturnieks, habilitētais vēstures doktors un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Aivars Stranga, to aprakstot monogrāfijā “Latvija...

Pirmdien, 4. jūlijā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēs Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas pasākumu – piemiņas brīdi pie memoriāla Rīgā, Gogoļa ielā 25.

Šodien, 10. decembrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks nosūtījis vēstuli Beļģijas aizsardzības ministrei Ludivinei Dedonderei (Ludivine Dedonder), aicinot izrādīt izpratni par sarežģīto Latvijas vēsturi, nevērsties pret Latvijas karagūstekņiem un nepārvietot Zedelgemas pašvaldībā Beļģijā uzstādīto pieminekli “Latvijas stāvstrops brīvībai”, kas...

Sestdien, 25. septembrī, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Zemessardzes komandieris brigādes ģenerālis Egils Leščinskis piedalīsies Otrā pasaules kara Mores kauju 77. gadskārtas atceres pasākumos Siguldas novada Mores pagastā.

Lestenes Brāļu kapos trešdien plkst.16 notiks Latviešu karavīru piemiņas biedrības "Lestene" svinīgā atklāšana, aģentūru LETA informēja biedrība.

Valdība šodien atbalstīja Aizsardzības ministrijas lēmumu par 5000 eiro piešķiršanu nodibinājumam “Rubeņa fonds”, Latvijas Nacionālās pretošanās apvienības “Kurzeme” piemiņas sienas izveidei Kuldīgas novada Kabiles pagastā.

Rīt, 14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Imants Ziediņš apmeklēs represēto Latvijas armijas karavīru piemiņas vietas Gulbenē un Litenē.

8. maijā Aizsardzības ministrs Artis Pabriks un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš godinās Otrā pasaules kara upuru piemiņu.

Savu interešu aizstāvībai Krievija īsteno gan juridisku, gan propagandas karu pret visiem, kas nepiekrīt tās vēstures traktējumam vai diskreditē kādu režīmam svarīgu vēstures simbolu. Turklāt Krievija arvien saasinātāk uztver jebkuru vēstures interpretāciju, kas neatbilst Vladimira Putina režīma skatījumam, tā 2020. gada pārskatā secina Satversmes...

Godinot nacionālos partizānus, kuri pirms 76 gadiem piedalījās Stompaku kaujā pret čekas karaspēku, aizsardzības ministrs Artis Pabriks 1. martā apmeklēja Latvijas nacionālo partizānu apmetnes un cīņu piemiņas vietu Stompaku purvā, Viļakas novadā.

Šodien aizsardzības ministrs Artis Pabriks viesojas Kuldīgas novadā, lai apmeklētu ikgadējo piemiņas pasākumu, kas veltīts kureliešu leitnanta Roberta Rubeņa vadītā bataljona kaujām 1944. gada rudenī.

Atvaļinātais ASV Gaisa spēku pulkvedis Geils Helvorsens iekļuva vēsturē, Berlīnes gaisa tilta laikā pa lidmašīnas logu izmetot dažas paciņas ar košļājamo gumiju un šokolādi. Šomēnes pulkvedim, kura rīcība PSRS bloķētās Rietumberlīnes iedzīvotājiem deva cerības uz gaišāku nākotni, aprit 100 gadu.

Pirms 76 gadiem - 1944. gada 13. oktobrī - Rīgā ienāca Padomju Savienības Sarkanā armija, padzenot no pilsētas nacistiskās Vācijas karaspēku. Vēlreiz notika okupācijas režīmu maiņa – vācu okupācija noslēdzās, atjaunojās padomju okupācija, kas beidzās tikai līdz ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu 1991. gadā.

26. septembrī Siguldas novada Mores pagastā notika Otrā pasaules kara Mores kauju 76. gadskārtas atceres pasākumi. Paralēli jau tradicionālajam svētbrīdim pie Roznēnu ozola un pasākumam Mores kauju piemiņas parkā, visas dienas garumā apmeklētājiem bija atvērts arī Mores kauju muzejs. Šogad pasākumu laikā liels uzsvars tika likts uz jauniešu...

Krievijā Orenburgas apgabala Orskas pilsētas Tagiļskas kapsētā uzstādīta piemiņas zīme 97 latviešu karagūstekņiem, kuri pēc Otrā pasaules kara gāja bojā PSRS totalitārā režīma ierīkotajās karagūstekņu nometnēs.

1939. gada septembrī saskaņā ar Molotova -Ribentropa pakta slepeno protokola vienošanos Polijas valsti iznīcināja Vācija un PSRS. Polijas valdība patvērās trimdā Rumānijā, savukārt poļu karavīriem bija jāizvēlas starp vācu vai padomju krišanu gūstā un došanos uz neitrālajām kaimiņvalstīm. Daudzi izvēlējās otru variantu, tādējādi Rumānijā, Lietuvā...

80 gadus pēc Latvijas okupācijas Krievijas vēstniecība Latvijā mikroblogošanas vietnē “Twitter” izplatījusi ierakstu, kurā nelikumīgās vēlēšanas 1940. gada 14. jūlijā ataino kā svētkus. "Sargs.lv" skaidro, kā patiesībā notika “demokrātisko vēlēšanu” organizēšana.

1941.gada 22.jūnijā plkst.4.00 no rīta Nacistiskās Vācijas bruņotie spēki sāka vispārēju uzbrukumu Padomju Savienības teritorijai. Trīs milzīgas vācu armijas straumes jeb trīs armijas grupas “Ziemeļi”, “Centrs” un “Dienvidi” vienlaicīgi sāka uzbrukumu padomju teritorijai no Baltijas jūras piekrastes ziemeļos līdz Melnās jūras kūrortiem dienvidos. 2...

Brocēnu novada Blīdenes pagasta Tušķu brāļu kapos pārapbedīti pērn augustā atrastie un ekshumētie 66 karavīru pīšļi, kuri 74 gadus atdusējušies mežā Blīdenes pagastā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins rakstā, kas ceturtdien publicēts ASV žurnāla "The National Interest" portālā, aizstāv Padomju Savienības lomu Otrajā pasaules karā un Baltijas valstu okupāciju.

Pieminot traģiskos notikumus pirms 80 gadiem, aizsardzības ministrs Artis Pabriks apmeklēja Baltinavas novadu, lai noliktu ziedus pie 1940. gada 15. jūnija Masļenku traģēdijai veltītās piemiņas zīmes. PSRS uzbrukumā nogalinātajiem Latvijas robežsargiem veltītā piemiņas zīme tika atklāta 2016. gadā, bet Latvijas valsts simtgades svinību programmas...

ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, atzīmējot Otrā Pasaules kara gadadienu, ir izteicis paziņojumu, kas šķiet mērķēts uz daudziem Krievijas radītajiem mītiem par šo militāro konfliktu, vēsta domnīca "Atlantic Council".

8.un 9.maijs. Ko svin šajos datumos? Kāpēc it kā vienam notikumam ir divas svinamās dienas? Kāpēc atsevišķas sabiedrības grupas Latvijā tik jūtīgi reaģē uz šo datumu vēsturisko nozīmi? Kāpēc kara beigu datums vai, pareizāk sakot, datumi, būtībā šķeļ mūsu sabiedrību?

Izdots dokumentu krājums, kurā vēsturnieks Jānis Riekstiņš apkopojis informāciju par RSRS okupācijas armijas noziegumiem Latvijā no 1940. līdz 1991.gadam, aģentūru LETA informēja Latvijas okupācijas izpētes biedrības (LOIB) valdes priekšsēdētāja Ruta Pazdere.

Aizsardzības nozares vadība piedalīsies svinīgajos Otrā pasaules kara upuru piemiņai veltītajos pasākumos, godinot abās pusēs karojošo karavīru piemiņu.

Vēsturisko faktu sagrozīšana par Otrā pasaules kara izcelšanos un tā noslēgumā veikto Eiropas sadalīšanu uzskatāma par nožēlojamu vēstures falsificēšanu, kā arī par tiesiski iedibinātās un šobrīd pastāvošās starptautiskās kārtības graušanas mēģinājumu, kopīgā paziņojumā norādījuši Baltijas valstu prezidenti.

Latviju satrauc lielās izmaiņas Krievijas skatījumā uz notikumiem pirms Otrā pasaules kara, šorīt Latvijas Radio atzina Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.

Ik gadu novembra vidū atceramies vēl kādu nozīmīgu epizodi Latvijas vēsturē – t.s. kureliešu kustību. Ģenerāla Jāņa Kureļa vadītā grupa bija latviešu militārais formējums Otrā pasaules kara laikā, kas tika izveidots no Rīgas apriņķa aizsargiem ar mērķi – vācu atkāpšanās gadījumā aizstāvēt Daugavu starp Pļaviņām un Ķegumu un organizēt partizānu...

4. jūlijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienas pasākumā – piemiņas brīdī pie Rīgas Horālās sinagogas memoriāla.

Pieminot 1941. gada 14. jūnija notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, piektdien, 14. jūnijā, Gulbenē un Litenē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi.

1940. gada 16. jūnijā Padomju Savienība iesniedza Latvijas Republikas valdībai ultimātu ar prasību atlaist valdību un ielaist valsts teritorijā Sarkanās armijas daļas.

Grāmatu "Otrā pasaules kara beigas Kurzemes frontē. Asinis mežā" veido cilvēku atmiņas, aculiecinieku stāsti – mutvārdu vēsture par Kurzemes fronti Otrā pasaules kara beigās.

1944. gada augusta un septembra kauju atcere pie 2012. gadā pilsētā atklātā pieminekļa Bauskas aizstāvjiem pret otrreizējo padomju okupāciju nu jau kļuvusi par stabilu atmiņu tradīciju. Mūsdienu militāro vēsturnieku skatījumā tieši pusotru mēnesi ilgās cīņas un Sarkanās armijas apturēšana Bauskas apkārtnē, iespējams, bija tas apstāklis, kas novērsa...

Otrā pasaules kara gados, kad Latvija atradās divu totalitāru lielvaru — nacionālsociālistiskās Vācijas un Padomju Savienības — sadursmes krustcelēs, latviešu karavīriem bija liegta iespēja Latvijas armijas rindās cīnīties par zaudētās brīvības atgūšanu. Daudziem no viņiem karā pret vienu no okupantiem — PSRS — nācās uzvilkt otra okupanta, proti...

Otrā Pasaules kara laikā kanādiešu karavīrus varēja sastapt gandrīz visās pasaules frontēs, jo Kanāda kā Lielbritānijas domīnija (būtībā neatkarīga valsts ar britu monarhu kā valsts galvu) un Nāciju Sadraudzības dalībniece bija iesaistījusies karā Sabiedroto valstu pusē.

Pretošanās kustība nacistu okupētajā Latvijā parasti tiek saistīta ar 1943. gada 13. augustā Rīgā slepeni izveidoto Latvijas Centrālo padomi un tās politisko darbību.

1944. gada rudenī, kad Latvijas austrumu daļu bija reokupējusi Sarkanā armija, mežos glābiņu meklēja tie vīri, kuri nevēlējās karot sarkano pusē. Daudzi no viņiem bija izvairījušies arī no karošanas vācu armijā.

«Šajā pētījumā veiktā faktu noskaidrošana nav faktu relativizēšana vai falsificēšana, bet patiesības uzzināšana, kas ir svarīga gan Salaspils nometnes vēstures atspoguļošanā Latvijas un ārzemju akadēmiskajā vidē un publiskajā telpā, gan nacionālsociālistiskā režīma noziedzīgās sistēmas izpētē,» — tā nupat iznākušās grāmatas «Aiz šiem vārtiem vaid...

22. decembrī uz dzimteni pārapbedīšanai atvestas 236 Otrajā pasaules karā Pleskavas apgabalā, Krievijā, kritušo Latvijas karavīru mirstīgās atliekas.

14. jūnijā, pieminot 1941. gada 14. jūnija notikumus, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas arī pret Latvijas armijas karavīriem, Gulbenē un Litenē notika komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi.

Otrā pasaules kara mīti joprojām turpina dzīvot, tomēr kara militārā puse Eiropā noslēdzās tieši pirms 70 gadiem - 1945. gada 8. maijā, kad nacistiskā Vācija kapitulēja sabiedroto ASV, Francijas, Lielbritānijas un Padomju Savienības priekšā

4. janvārī aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis piedalījās Audriņu traģēdijas 73. gadadienas piemiņas pasākumā Rēzeknes novada Audriņos.