Maskava ir nonākusi sarežģītā situācijā konflikta starp Azerbaidžānu un Armēniju dēļ, Esot Armēnijas stratēģiskajam partnerim, Krievijas pienākums būtu nākt palīgā savam sabiedrotajam konfliktā, kas var saraut Maskavas pēdējos gados nostiprināto saikni ar Azerbaidžānu, analizē domnīca “Warsaw Institute”
27, septembrī Kalnu Karabahas reģionā sākās plašas sadursmes starp Azerbaidžānas un Armēnijas spēkiem. Dažu stundu laikā Azerbaidžānas spēki sagrāba virkni ciemu un stratēģiski svarīgu pozīciju. Mediji ziņo par smagiem zaudējumiem abās pusēs un lielu skaitu kaujās bojā gājušu civiliedzīvotāju.
Tik lielas sadursmes nav pieredzētas kopš 1994. gada, kad tika panākts pamiers. Krievijai, kas gadu desmitiem ir bijis starpnieks konflikta risināšanā, atsācies konflikts sagādā virkni izaicinājumu, kas radušies laikā, kad jāreaģē un notikumiem Baltkrievijā. Militārs konflikts prasa Krievijai iesaistīties un atbalstīt Armēniju, kas ir Kolektīvās drošības organizācijas dalībniece, kas vienlaikus var atvēsināt Krievijas attiecības ar Azerbaidžānu, ko Krievija ir rūpīgi kopusi pēdējos gados.
Šī iemesla dēļ jau dažas stundas pēc sadursmju sākuma Krievijas Prezidents telefonsarunā sazinājās ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu, savukārt Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs telefoniski sazinājās ar saviem Armēnijas un Azerbaidžānas kolēģiem, aicinot konfliktu risināt ar EDSO Minskas grupas palīdzību. Kremļa preses dienestam Krievijas Prezidents norādīja, ka ir nepieciešams pielietot visus iespējamos līdzekļus tālākas eskalācijas novēršanai.
