Krievijas bruņoto spēku rīcība Melnajā jūrā tur notiekošo starptautisko militāro mācību “Sea Breeze” laikā liecina par pieaugošu Krievijas agresiju, kā arī centieniem kontrolēt visu Melnās jūras akvatoriju. Šāda rīcība pieprasa spēcīgu ASV un NATO sabiedroto atbildi. Tā ASV izdevumam “Stars and Stripes” izteikušās vadošas ASV bruņoto spēku amatpersonas un analītiķi.
Laikraksts atgādina, ka Kremlis ilgstoši iebildis pret ASV un Ukrainas vadītajām mācībām “Sea Breeze”, kuras arī šogad tradicionāli noritēja Melnajā jūrā.
Analītiķi norāda, ja citiem gadiem Krievija vērsa dažādas provokācijas tikai pret ASV kuģiem, kas piedalījušies “Sea Breeze” mācībās, tad šogad no Krievijas puses bija vērojamas pieaugošas provokācijas arī pret citiem NATO sabiedrotajiem. Šādu kopējo noskaņu vēl vairāk pastiprināja dažādi augsta līmeņa Krievijas amatpersonu izteiktie draudi.
Piemēram 23. jūnijā Krievija, vēl pirms mācību “Sea Breeze” sākuma veica brīdinājuma šāvienus, reaģējot uz Lielbritānijas Karaliskās flotes iznīcinātājkuģa “HMS Defender” pietuvošanos Krimas pussalai ūdeņiem, kurus juridiski vairums pasaules valstu uzskata par piederošiem Ukrainai. Tomēr Krievija, pēc nelikumīgās Krimas aneksijas, tos uzskata par saviem. Tāpat Krievijas Gaisa spēku lidmašīnas mācību laikā cieši sekojušas ASV Jūras spēku lidmašīnām. Šos Krievijas dominances centienus vēl vairāk paspilgtina Krievijas veiktā Melnās jūras Rietumu teritoriju slēgšana brīvai kuģniecībai.
“Kad Krievijas iznīcinātājs pārlido pār karakuģi 100 pēdu augstumā, tas mūsu kuģu komandieriem liek ātri izšķirties –Krievijas iznīcinātājs veic uzbrukumu, vai nē.[..] Šādos gadījumos rodas ļoti lieli taktiskā līmeņa riski, kuri potenciāli var pāraugt stratēģiska līmeņa problēmā, vēl vairāk palielinot bažas par iespējami pieaugošu agresiju,” skaidroja admirālis R. Bērks.
Maskavas iebildumi pret ikgadējām Rietumu sabiedroto mācībām “Sea Breeze” kļuvuši intensīvāki pēc tam, kad 2014. gadā Krievija okupēja un pēcāk arī anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Šo nelikumīgo teritoriju sagrābšanu un pievienošanu aizvien nav atzinusi lielākā daļa pasaules valstu.
Pētnieki arī norāda - Krievijas Aizsardzības ministrija aizvien lielākā apmērā cenšas izmantot sociālos tīklus, lai pastiprinātu savus vēstījumus. Piemēram 6.jūlijā tā savā oficiālajā “Facebook” profilā publicēja ierakstu, kurā Krievijas gaisa spēku iznīcinātāji virs Melnās jūras pārtver ASV Jūras spēku jūras patruļlidmašīnu “Boeing” P-8 “Poseidon”. Šiem attēliem klāt pievienots ziņojums, ka Krievijas gaisa spēku iznīcinātāji ASV lidmašīnai “nav ļāvuši pārkāpt Krievijas Federācijas robežas.”
ASV gan uzsver, saskaņā ar starptautisko tiesību normām tai ir tiesības lidot pāri Melnajai jūrai.
Līdzīga videomateriāla publikācija, nu jau ar Nīderlandes kara kuģa iesaisti sekoja 24 jūnijā. Tā aprakstā Krievijas aizsardzības ministrija norādīja, ka pacēlusi gaisā iznīcinātājus un bumbvedējus, lai nepieļautu karakuģa ienākšanu rajonā, ko Krievija pēc Krimas okupācijas uzskata par saviem teritoriālajiem ūdeņiem.
Tikmēr Nīderlandes Aizsardzības ministrija norādījusi, ka tās karakuģim, saskaņā ar ANO konvenciju par Starptautisko kuģniecības likumu ir tiesības uz netraucētu kuģošanu. Nīderlande arī atgādina, ka Krievijai, kā šo konvenciju ratificējušajai valstij šādas tiesības ir jānodrošina citu valstu kuģiem. Tā vietā Krievijas kara lidmašīnas veikušas vairākus zema līmeņa pārlidojumus pār Nīderlandes fregati, veicot mācību uzbrukumus.
Lai attaisnotu savas provokatīvās militārās darbības, Krievijas puse pastiprinājusi vēstījumus par it kā draudīgajām Rietumu sabiedroto militārajām mācībām Melnajā jūrā.
Nesen notikušajā Krievijas prezidenta V. Putina tiešsaistes jautājumu un atbilžu šovā tika skarts arī jūnija beigās piedzīvotais incidents ar Lielbritānijas Karaliskās flotes kuģi “HMS Defender”. Šī incidenta izraisīšanā Krievijas prezidents atkal vainojis ASV, atgādina ASV Ārlingtonā bāzētās domnīcas CNA pētnieks Dmitrijs Gorenburgs.
Tiesa Krievijas provokatīvā uzvedībā gan nav saskatāmi centieni pēc tieša bruņota konflikta izprovocēšanas ar NATO spēkiem. Tā vietā Maskavas rīcība drīzāk raksturojama kā smalki izstrādāts plāns par raižu un šaubu sēšanu Rietumvalstu sabiedrībās.
Kā piemēru viņš min Krievijas publiskoto video no incidenta, kurā bija iesaistīts Lielbritānijas karakuģis “HMS Defender”. Lai gan Krievijas robežsardzes kuģa kapteinis dod pavēli par brīdinājuma šāvieniem, tas vairākkārtīgi atkārto, ka tie veicami tā, lai izslēgtu jebkādu trāpījuma iespēju britu kuģim.
D. Gorenburgs uzsver – arī turpmāk ASV jāturpina atbalsts partnervalstīm Melnās jūras reģionā, nodrošinot kuģniecības brīvības tiesības, būtiski nepalielinot tajā savu klātbūtni. “Krievija atzīst, ka tā nav spējīga kontrolēt visu Melnās jūras baseinu, tomēr tā vēlas šajā reģionā būt par dominējošo lielvaru,” uzsver pētnieks.
Tikmēr bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžs uzskata, ka šīs problēmas risināšanā lielāka iniciatīva jāuzņemas NATO.
“ASV un NATO vajadzīga stratēģija daudz plašākam Melnās jūras reģionam. Šajā stratēģijā jāiekļauj plaša spektra instrumenti – diplomātiskie, politiskie, ekonomiskie un galu galā arī militārie,” atdzina atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžs.
Tiesa šo centienu īstenošana prasītu arī pastāvīgu NATO karakuģu izvietošanu Melnajā jūrā visa gada garumā.
“Visām militārajām aktivitātēm, ko Krievija īsteno Vidusjūras Austrumos vai Ziemeļāfrikā starta laukums meklējams Melnajā jūrā. Tas ir placdarms tālākajām operācijām Dienvidu virzienā,” sacīja ģenerālleitnants B. Hodžs, piebilstot, ka līdzīgi centieni Maskavas izpildījumā būs redzami arī turpmāk.
