Eiropas Savienībai (ES) ir jādefinē konkrēti soļi reakcijā uz Krievijas karaspēka koncentrēšanu pie Ukrainas robežām, trešdien mudināja ES augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels.
Krievijas priekšlikumi konfrontācijas atrisināšanai ir "pretrunā ar Eiropas drošības arhitektūras principiem", pirms ES aizsardzības un ārlietu ministrus sanāksmes Francijā norādīja Borels.
Viņš apsūdzēja Maskavu, ka tā atklāti draud ar militāriem soļiem, ja tās prasības netiks izpildītas.
Ministru sanāksmē, kas Brestā, Francijā, turpināsies līdz piektdienai, šis jautājums būs "darbakārtības centrā", viņš piebilda.
Krievijas centieni ir "mest izaicinājumu politiskajai un drošības kārtībai, kas ir dzimusi pēc Aukstā kara". Atbilstoši tai katra valsts var "brīvi izvēlēties piederēt vai nepiederēt kādai starptautiskai organizācijai un būt līgumu vai alianšu pusei".
Maskavas izaicinājumi šai kārtībai ir revizionistiski, norādīja Borels.
Vairākas nedēļās nerimst spriedze, ko izraisījusi Krievijas karaspēka koncentrācija pie Ukrainas robežām, Kijevā un Rietumos raisot bažas par vēl viena Krievijas iebrukuma gatavošanu.
Krievija noraida apsūdzības par iespējamu tās karaspēka iebrukumu Ukrainā. Kā apgalvo Putins, Maskava ieņem aizsardzības pozīcijas, jo bažījas, ka Kijeva pārmērīgi tuvinās ar NATO.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
