Pēdējo mēnešu laikā, slēpjoties aiz kopīgu militāro mācību aizsega, Krievija turpināja Baltkrievijas teritorijas piesātināšanu ar Krievijas militāro tehniku. Krievija izveidoja arī vairākas hibrīd-militārās bāzes. Jāatzīmē, ka militāro bāzu izvietošana Baltkrievijā ir bijis ilgstošs Krievijas mērķis. Tikai tagad, kad Baltkrievijas pašpasludinātā līdera Aleksandra Lukašenko režīms beidzot nodeva Baltkrievijas suverenitāti Kremļa rokās, Krievija sāka šo mērķi īstenot straujā tempā.
Šodien Baltkrievijā mācību kaujas centru aizsegā ir izveidotas jaunas Krievijas militārās bāzes, un turpinās šo jaudu turpmāka attīstība. Plānots, ka šo centru teritorijā tiks izvietotas Krievijas kaujas lidmašīnas un pretgaisa aizsardzības sistēmas.
Krievija sestdien lidojumā virs Baltkrievijas nosūtīja divus tālas darbības rādiusa kodolieročus nestspējīgos bumbvedējus. Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka abi Tu-22M3 bumbvedēji četru stundu ilgas misijas laikā praktizēja mijiedarbību ar Baltkrievijas gaisa spēkiem un pretgaisa aizsardzību. Lidojums sekoja vairākām līdzīgām patruļām virs Baltkrievijas, kas ziemeļos robežojas ar Ukrainu.
Misija notika laikā, kad Kremlis ir pārvietojis karaspēku no Sibīrijas un Tālajiem Austrumiem uz Baltkrieviju, lai piedalītos plašās kopīgās mācībās. Šī izvietošana papildināja Krievijas bruņoto spēku palielināšanos Ukrainas tuvumā, pastiprinot Rietumu bažas par iespējamu iebrukumu.
Krievija ir noliegusi jebkādus plānus uzbrukt Ukrainai, bet aicināja ASV un tās sabiedrotos sniegt saistošu solījumu, ka tie nepieņems Ukrainu NATO, neizvietos uzbrukuma ieročus un samazinās NATO spēku izvietošanu Austrumeiropā. Vašingtona un NATO šīs prasības noraidīja.
Rietumi ir aicinājuši Krieviju atsaukt aptuveni 100 000 karavīru no teritorijām pie Ukrainas, bet Kremlis ir atbildējis, sakot, ka izvietos karaspēku, kur vien tas būs nepieciešams Krievijas teritorijā. Pieaugot saspīlējumam Ukrainas jautājumā, Krievijas bruņotie spēki ir sākuši virkni mācību, kas aptver teritoriju no Arktikas līdz pat Melnajai jūrai.
Baltkrievijas autoritārais līderis A. Lukašenko, kurš arvien vairāk paļaujas uz Kremļa politisko un finansiālo atbalstu, ņemot vērā Rietumu sankcijas, ko izraisīja viņa īstenotās protestu apspiešana pēc 2020. gada prezidenta vēlēšanu masveida viltošanas, ir aicinājis veidot ciešākas aizsardzības saites ar Maskavu un nesen piedāvājis uzņemt Baltkrievijā Krievijas kodolieročus.
Sestdien pārraidītajā intervijā Krievijas valsts propagandas televīzijas raidījuma vadītājam Lukašenko slavēja Krievijas vadīto drošības aliansi, ka tā demonstrējusi savas ātrās izvietošanas spējas.
Baltkrievijas līderis mazināja kara draudus, bet piebilda, ka, ja tas tomēr izcelsies, "tas ilgs ne ilgāk kā trīs vai četras dienas".
Sestdien vācu laikraksts "Bild" publicēja ziņojumu, kurā apgalvots, ka Krievija ir gatava uzbrukt Ukrainai no vairākiem virzieniem, ieņemt lielākās pilsētas un izveidot marionešu valdību.
Pieaugot bailēm no kara, Ukrainas iestādes sāka virkni civilās aizsardzības mācību iedzīvotājiem.
Šonedēļ Krievijas prezidents Vladimirs Putins norādīja, ka Maskava ir gatava turpināt sarunas ar Vašingtonu un tās NATO sabiedrotajiem. Augsta līmeņa diplomātijas ietvaros, lai mazinātu spriedzi, Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien tikās ar V.Putinu.
Tikmēr ASV un citas NATO dalībvalstis sākušas īstenot plānus par militārās klātbūtnes pastiprināšanu alianses austrumu flanga valstīs, kas robežojas ar Krieviju.
