Brigādes ģenerālis Kirils Budanovs nav pārsteigts, ka Krievijai ir maz panākumu tās visaptverošajā uzbrukumā Ukrainai. Ukrainas izlūkdienestiem ir avoti dažāda līmeņa Krievijas institūcijās. Papildus šiem avotiem, viņš teica, ka Ukraina ir izvērsusi efektīvu kiberizlūkošanas operāciju, kas ļāvusi Ukrainai "piekļūt visam Krievijas militārajam aizsardzības kompleksam.
Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs teica, ka gan pirms Krievijas iebrukuma, gan nedēļās pēc tā Ukraina ir ieguvusi daudz informācijas par Krievijas nodomiem, izmantojot cilvēku avotus, avotus Kremlī un kiberizlūkošanu. Starp daudzām citām lietām šīs slepenās atziņas ļāva Ukrainai jau novembrī zināt, kā un kad Krievija plāno uzbrukt.
K. Budanovs laikrakstam "Coffee or Die" sniedza unikālu ieskatu aizkulisēs par to, kā Ukrainas militārā un izlūkdienestu kopiena ir guvusi virkni satriecošu panākumu pret Krievijas ienaidniekiem kara pirmajā mēnesī.
K. Budanovs runāja par palīdzību, ko Ukraina saņem no ārvalstu izlūkdienestiem, par to, kā viņa vadītais direktorāts pārrauga ārvalstu kaujinieku un pašmāju partizānu operācijas, par Krievijas tieksmi izturēties pret saviem karavīriem kā pret vienreizējās lietošanas vienībām un par to, ka Ukraina var noturēt krievus, bet tai patiešām ir vajadzīgi modernāki sabiedroto ieroči, piemēram, piektās paaudzes iznīcinātāji.
Sanāksme Vašingtonā
K. Budanovu, kuram tagad ir 36 gadi, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis iecēla amatā Ukrainas Aizsardzības izlūkošanas aģentūras vadītāja amatā 2020. gada 5. augustā.
Laikraksta “Coffee or Die” žurnālists atceras, ka pirmo reizi ar Budanovu tikās 2021. gada novembrī viesnīcā Vašingtonā, kad viņš kopā ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu devās uz ASV, lai tiktos ASV aizsardzības ministru Loidu Ostinu.
K. Budanovs ir jau astoņus gadus ilgušā konflikta ar Krieviju veterāns, viņš sāka dienēt Donbasa reģionā neilgi pēc tam, kad Krievija un tās separātistu sabiedrotie tur sāka uzbrukumus 2014. gadā. Viņš pastāstīja, ka šajās kaujās ir divreiz ievainots - vienreiz 2015. gadā un vēlreiz gadu vēlāk, pildot uzdevumus Ukrainas izlūkošanas aģentūras īpašo spēku sastāvā.
Sestdienas rītā, atvēlot laiku no sava aizņemtā grafika, K. Budanovs žurnālistam pastāstīja, ka Krievija plāno būt gatava uzbrukt Ukrainai janvāra beigās vai februāra sākumā. Viņš arī iesniedza karti, kurā bija izklāstīts, kā Krievija varētu uzbrukt, lai gan, pateicoties spēcīgai Ukrainas pretestībai un sliktai Krievijas plānošanai un izpildei, liela daļa no sākotnējā plāna, ko K. Budanovs žurnālistam parādīja, nav īstenojusies.
Pēc tam, kad novembrī žurnālists intervēja K. Budanovu, Maskava stingri iebilda pret viņa vērtējumu, bet pēc tam 24. februārī pierādīja, ka viņam bija taisnība, uzsākot postošu un nāvējošu karu pret savu kaimiņvalsti.
Kopš tā laika K. Budanovs ir sniedzis arī citas vērtīgas atziņas par Ukrainas centieniem atvairīt karadarbību, tostarp par to, kā Ukraina uzbruka garai, stāvošai militāro transportlīdzekļu kolonnai, kas virzījās uz Kijivu, un par to, kā Ukraina ar zeme –zeme klases raķeti iznīcijāja Krievijas desanta kuģi Berdjanskas ostā.
Avoti visur
Neraugoties uz Maskavas noliegumiem un skepsi citviet, K. Budanovs bija nelokāms attiecībā uz to, ko viņš teica novembrī un kas izrādījās diezgan precīzi.
"Maz cilvēku tam ticēja. Kā izlūkdienesta vadītājs es to teicu, un tas tā arī notika," atceras Ukrainas izlūkošanas dienesta vadītājs.
Ukrainas izlūkdienests nepaļāvās uz tādiem terminiem kā "es uzskatu, ka tas notiks". Vai "es neticu". Vai "es gribu, lai tas notiktu", vai "es negribu, lai tas notiktu".
"Mēs vienkārši pamatojam savu informāciju," viņš teica. "Kā laiks parādīja, mums bija pilnīga taisnība." Viņš paskaidroja, ka iemesls tam ir tas, ka Ukrainai ir izdevies iekļūt daudzos Krievijas militārā, politiskā un finanšu sektora slāņos, izmantojot šo informāciju savā labā.
Viņš piebilda, ka Ukrainas izlūkdienestu veiktie izlūkošanas uzbrukumi ir ļāvuši arī samazināt Krievijas ģenerāļu skaitu Ukrainā, un, kā ziņo aģentūra "Agence France-Presse", šobrīd jau ir septiņi krievu ģenerāļi.
Kibernozare un sabiedrotie
Spiegu klātbūtne Krievijas militārajā un politiskajā vidē, tostarp V. Putina administrācijā, ir bijusi ļoti izdevīga Ukrainai, sacīja K. Budanovs. Un šo cilvēku izlūkošanu ir papildinājušas Ukrainas strauji augošās kiberizlūkošanas spējas, kas, pēc Ukrainas izlūkošanas dienesta vadītāja apgalvojumiem, sniedz padziļinātu ieskatu gan Krievijas militārajos plānos, gan valsts politiskajā un ekonomikas sektorā.
Papildus informācijai par Krievijas militārajiem spēkiem Ukraina ir spējusi "ļoti labi redzēt Krievijas naudas apriti," sacīja K. Budanovs. "Mēs uzzināsim, kur nauda plūst, kur tā tiek uzkrāta un kad to pārvieto. Mēs varam arī redzēt, kas notiek Krievijas degvielas jomā. Un mēs arī sekojam līdzi visiem bruņojuma jauninājumiem."
Ceļš uz priekšu
Neraugoties uz cilvēku un kiberizlūkošanas apvērsumiem, K. Budanovs reālistiski raugās uz savas valsts cīņu pret Krievijas iebrucējiem, kuriem ir daudz vairāk karaspēka, lidmašīnu, bruņutehnikas un citu modernas karadarbības veikšanas līdzekļu.
"Pagaidām varu jums pateikt, ka tas ir absolūts karš. Mēs redzējām diezgan nereālu Krievijas vadības vēlmi ieņemt Kijivu pirmajās trijās dienās," skaidroja Ukrainas izlūkošanas dienesta vadītājs. Tikai divas dienas pēc kara sākuma Krievija saprata, ka lietas nevedas tik labi, kā viņi cerēja.
"Tāpēc viņi izstrādāja plānu, ko nosauca par “D plus 30” un “D plus 60”," viņš teica, skaidrojot, ka šie skaitļi sakrita ar Krievijas cerībām par to, kā tai veiksies vienu mēnesi un pēc tam divus mēnešus pēc uzsāktā iebrukuma.
"Mēs varam teikt, ka pirmo periodu mēs pārdzīvojām," sacīja K. Budanovs. "Un viņiem neizdevās."
"Tā kā mēs redzam soļus un redzam, ko viņi dara, mēs ceram, ka varam teikt, ka arī “D plus 60” būs neveiksmīgs," uzskata K. Budanovs.
K. Budanovs minēja piemēru par notiekošajām kaujām pie Čerņihivas - pilsētas Ukrainas ziemeļos pie robežas ar Baltkrieviju, kas ir pakļauta intensīvai Krievijas bombardēšanai.
"Viņi tur ierodas jau desmito reizi," sacīja K. Budanovs. "Un desmito reizi mēs viņus iznīcinām. Mēs iznīcinām viņu artilēriju un raķetes. Kāpēc viņi to dara, es pats nesaprotu. Čerņihiva ir tikai viens piemērs. Ir vēl daudzi citi."
Šī notiekošā kauja parāda, ka Krievijas kara mašīna nav tik slavējama, kā kādreiz tika uzskatīts. Un tas ir novedis pie tā, ka Krievijas komandieri nevajadzīgi upurē savus karavīrus.
"Kad es runāju ar daudziem gūstekņiem, mēs dzirdam pilnīgi atklātas atbildes," viņš teica. "Viņi nezina, kas notiek un ko viņi šeit dara. Mēs nevaram viņus saukt par ļoti motivētiem. Es teiktu, ka tas ir mūsu panākumu galvenais iemesls."
Ārvalstu karaspēks
K. Budanovs laikrakstam “Coffee or Die” stāsta, ka to vidū ir tie, kas atsaucās V. Zelenska aicinājumam piesaistīt ārvalstu kaujiniekus, kā arī vietējie partizānu kaujinieki, kas vada neregulāru un nekonvencionālu karu pret Krievijas karaspēku.
Ukrainas izlūkošanas dienesta vadītājs atzina, ka ārvalstu brīvprātīgo pirmā kauja bija Mošunā, nelielā ciematā uz ziemeļiem no Kijivas.
"Tā bija vissmagākā vieta lielāko daļu šī kara laika," sacīja K. Budanovs. "Tad mēs tos izvietojām Irpinā, netālu no Kijivas. Kā redzat, Mošuna ir pilnībā atbrīvota, un Irpina ir atbrīvota. Mēs redzam, ka viņu izmantošanas pieredze ir diezgan pozitīva un veiksmīga."
Nepieciešamība pēc iznīcinātājiem
Ukrainas pašreizējie panākumi ir iedvesmojuši sekotājus visā pasaulē. Šobrīd ir jautājums, cik ilgi Ukraina patiešām var noturēties, ņemot vērā milzīgos resursus, kas Krievijai vēl ir palikuši, un Ukrainas pašreizējo karaspēka un bruņojuma līmeni, ko ievērojami papildina kājnieku ieroču plūsma, piemēram, pārnēsājamie pretgaisa ieroči “Javelin”, pretgaisa sistēmas “Stinger”, bezpilota lidaparāti “Switchblade” un citi ieroči, piemēram, tie, kas iekļauti jaunākajā ASV prezidenta Džo Baidena pasūtītajā 800 miljonu ASV dolāru palīdzības paketē.
"Mēs stāvam un varam stāvēt tik ilgi, cik vien iespējams, un mēs esam tam gatavi," sacīja Ukrainas izlūkošanas dienesta vadītājs. "Mēs atbrīvosim visu Ukrainu un arī uz laiku okupētās teritorijas."
K. Budanovs atzina, ka ļoti noderētu piektās paaudzes lidmašīnas. Apvienotais gaisa spēku kompetences centrs Vācijā raksturoja piektās paaudzes lidmašīnas kā "spējīgas efektīvi darboties ļoti intensīvā kaujas vidē". ASV piektās paaudzes iznīcinātāji ir Gaisa spēku “F-22” un “F-35”, kurus ekspluatē ASV Gaisa spēki, Jūras kara flote un Jūras kājnieki.
"Mums nav vajadzīgi slikti novecojuši ceturtās paaudzes lidaparāti," viņš teica. Piemēram, “Su-27” un “MiG-29”, kurus pašlaik ekspluatē gan Krievija, gan Ukraina.
K. Budanovs pamatoja savu lūgumu, sakot, ka, "tā kā mūsu ienaidniekam Krievijai ir lielākā daļa ceturtās paaudzes kaujas aviācijas un mēs skaitliski viņus nepārspēsim, tad vismaz mēs varam viņus pārspēt ar kvalitāti."
Iepriekš ASV amatpersonas ir paudušas skepsi par to, ka Ukrainas piloti spēj vadīt nepazīstamas amerikāņu lidmašīnas, piemēram, uzbrukuma lidmašīnas “A-10 Thunderbolt II”, par kuru iespējamo nodošanu Ukrainai nesen runāja.
Savas karojošās valsts aizsardzības izlūkdienesta jaunais vadītājs joprojām ir pateicīgs par sniegto palīdzību.
"Es vēlos jums ļoti pateikties par to, ka neesat vienaldzīgi un esat nākuši mums palīgā šajos grūtajos laikos," viņš teica vēstījumā ASV un sabiedrotajiem. "Mēs to vienmēr atcerēsimies. Bet, lūdzu, mums ir vajadzīga reāla palīdzība."
