Krievijas spēki, visticamāk, ir atteikušies no centieniem realizēt vienu lielu Ukrainas spēku aplenkumu austrumos un tā vietā cenšas nodrošināt mazākus, bet vieglāk realizējamus aplenkumus. Krievijas spēki, visticamāk, mēģina vienlaicīgi aplenkt vairākas nelielas Ukrainas spēku apmetnes Doņeckas un Luhanskas apgabalos, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas spēki šajos dažādajos aplenkumos ir sākuši pakāpeniski virzīties uz priekšu, taču nav panākuši nekādus lielākus izrāvienus un nav guvuši ievērojamus panākumus, lai sasniegtu savus izvirzītos mērķus - nodrošināt Doņeckas apgabala robežas vai ieņemt visu Donbasu.
Krievijas spēkiem, ja viņiem izdosies aplenkt Severodoņecku (kā arī citas lielas pilsētas, piemēram, Bahmutu), visticamāk, nāksies saskarties ar ilgstošām pilsētvides kaujām, kuras līdz šim ir izrādījušās pārāk smagas okupantu kaujiniekiem. Krievijas spēki velta ievērojamu daļu sava karaspēka, artilērijas un lidmašīnu, lai sakautu Ukrainas aizstāvjus Luhanskas apgabalā, un, visticamāk, atvelk nepieciešamos resursus no Izjumas ass, aizsardzības pozīcijām ap Harkivas pilsētu, Doņeckas pilsētu un Zaporižjes apgabala. Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs iepriekš ir salīdzinājis Ukrainas spēkus Luhanskas apgabalā ar Mariupoles aizstāvjiem, kuru mērķis bija nogurdināt Krievijas spēkus un nepieļaut turpmākas uzbrukuma operācijas.
Kremļa augstākās amatpersonas arvien atklātāk atzīst, ka Krievijas ofensīva Ukrainā notiek lēnāk, nekā bija paredzēts, un meklē paskaidrojumus, lai attaisnotu lēno tempu. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu apgalvoja, ka Krievijas operācijas Ukrainā norit lēni, jo Krievijas spēki vēlas dot iespēju evakuēties civiliedzīvotājiem, lai gan Krievijas spēki kara gaitā ir vērsušies pret Ukrainas civiliedzīvotājiem un vairākkārt noraidījuši Ukrainas mēģinājumus vienoties par humānās evakuācijas koridoriem. S. Šoigu paziņojums ir pirmais oficiālais paziņojums par kara gaitu kopš Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko paziņojuma 4. maijā, ka operācija "ievelkas". Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins paziņoja, ka Krievijas ofensīvas galīgais mērķis ir nodrošināt, lai "nacisms" tiktu "simtprocentīgi izskausts". Nariškina un Šoigu izteikumi liecina, ka Krievijas amatpersonas, visticamāk, rada apstākļus ilgstošam karam Ukrainā, lai attaisnotu lēnāku un mērenāku virzību, nekā sākotnēji paredzēts.
Piespiedu kārtā mobilizētie karavīri no pašpasludinātajām Doņeckas un Luhanskas Tautas republikām turpināja protestēt pret Krievijas un tās pastarpināto militāro vadību. Doņeckas Tautas Republikas (DNR) 105. kājnieku pulka 3. kājnieku bataljona karavīri no Doņeckas Tautas Republikas (DNR) ierakstīja video aicinājumu DNR vadītājam Denisam Pušilinam, kurā viņi apgalvoja, ka ir mobilizēti 23. februārī un ka ir spiesti aktīvi piedalīties karadarbībā, neraugoties uz militārās pieredzes trūkumu. Bataljons paziņoja, ka viņi dienējuši frontē Mariupolē un ir pārcelti uz Luhanskas Tautas Republikas (LNR) teritoriju tikai ar 60 % no sākotnējā personāla, un tagad saskaras ar nopietnām morāles problēmām un fizisku izsīkumu. Bataljons jo īpaši apgalvoja, ka karavīri pirms dienesta nav izgājuši kārtējo medicīnisko pārbaudi un ka daudzi no viņiem cieš no hroniskām slimībām, kuru dēļ viņiem nevajadzētu būt derīgiem dienestam. Video aicinājums saskan ar daudzajiem Ukrainas un Rietumu avotu ziņojumiem par to, ka pilnvarotie spēki lielākoties ir piespiedu kārtā mobilizēti, slikti apmācīti un cieš no morāles krituma.
Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki, visticamāk, gatavojas atsākt ofensīvu uz Slovjansku un izvietoja papildu artilērijas vienības Izjumas dienvidu apkaimēs. Izjumas pilsētas domes deputāts Maksims Streļņiks apgalvoja, ka vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru, kas, pēc viņa teiktā, ir 25 bataljonu taktiskās grupas (BTG), gatavojas atsākt plašu Ukrainas karaspēka ielenkšanu no ziemeļu puses. "ISW" nevar neatkarīgi apstiprināt šo Krievijas karavīru skaitu vai to vienību struktūru, un Strelņiks, iespējams, atsaucas uz Ukrainas ģenerālštāba 22. aprīļa ziņojumu, kurā teikts, ka ap Izjumu darbojas divdesmit piecas Krievijas BTG. Krievijas vienības ap Izjumu, visticamāk, ir stipri kaujās cietušas, un maz ticams, ka Krievija izmanto divdesmit piecas BTG pilnā sastāvā.
Krievijas spēki 24. maijā turpināja prioritārā kārtā uzbrukt Limanai, nevis Slovjanskai, lai, visticamāk, atbalstītu Ukrainas karaspēka ielenkšanas procesu uz ziemeļrietumiem no Severodoņeckas. Ģeolokācijas sociālo plašsaziņas līdzekļu videomateriāli liecināja, ka Krievijas spēki 23. maijā intensīvi bombardēja Limanu, visticamāk, gatavojoties pilsētas uzbrukumam.
Krievijas spēki arī uzsāka sauszemes uzbrukumus apdzīvotām vietām aptuveni 20 km uz dienvidrietumiem no Severodoņeckas, taču pilsētu tie nav sasnieguši. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija norādīja, ka Krievijas virzību uz Severodoņecku no Rubižņas puses un virzību no dienvidrietumiem joprojām šķir aptuveni 25 km. Iespējams, Krievijas spēki tuvākajās dienās varētu aplenkt Severodoņecku, tomēr Krievijas spēkiem, visticamāk, būs grūti ieņemt pašu pilsētu.
Ukrainas spēki, visticamāk, veica kontrolētu atkāpšanos uz dienvidrietumiem no Popasnas, lai aizsargātu Ukrainas sauszemes komunikāciju līnijas (GLOC) Bahmutā. Krievijas spēki ieņēma Svitlodarsku, aptuveni 21 km uz dienvidrietumiem no Popasnas, pēc tam, kad Ukrainas spēki 23. maijā atkāpās un sabojāja tiltu un dambi pār Miroņevskas ūdenskrātuvi.
Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) vadītājs Deniss Pušilins paziņoja, ka DNR izstrādā noteikumus un procedūras tribunāliem Mariupolē, lai tiesātu un sodītu Ukrainas karavīrus par kara noziegumiem. D. Pušilina paziņojums izskanēja dienu pēc tam, kad pirmais Krievijas karavīrs tika atzīts par vainīgu Ukrainas kara noziegumu prāvā.
Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks Krimā veido rezerves un izvieto raķešu sistēmas "S-400" Krimas ziemeļrietumos.
