Ukrainas spēki turpināja veikt ierobežotus un lokālus pretuzbrukumus pret Krievijas pozīcijām visā Ukrainā, tostarp atkaroja lielus rajonus Severodoņeckā - pilsētā Luhanskas apgabalā, kuras ieņemšanai Kremlis ir koncentrējis lielāko daļu savu spēku, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Kāds Krievijas "Telegram" kanāls apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks uzsācis pretuzbrukumu uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas, norādot, ka Ukrainas spēki turpina izdarīt spiedienu uz Krievijas aizsardzības līnijām pie Krievijas robežas. Ukrainas spēki, visticamāk, cenšas izmantot Krievijas nepārtraukto koncentrēšanos uz Severodoņecku, lai veiktu pretuzbrukumus uz citām virzības asīm. Lai gan Krievijas spēki turpina iepludināt tehniku un karaspēku Severodoņeckas-Lisičanskas rajonā, Ukrainas spēki pēdējo 48 stundu laikā Severodoņeckā ir veikuši veiksmīgu pretuzbrukumu un izspieduši Krievijas karaspēku atpakaļ uz pilsētas austrumu nomali. Ukrainas pretuzbrukuma spiediens, visticamāk, turpinās pievērst Krievijas spēku uzmanību Luhanskas apgabalam un tādējādi atstās vājās vietas Krievijas aizsardzības līnijās Harkivas apgabalā gar dienvidu asi. Ukrainas karavīru spēja sekmīgi veikt pretuzbrukumu Severodoņeckā, kas ir Kremļa pašreizējā prioritāte, vēl vairāk norāda uz Krievijas spēku kaujas spēju samazināšanos.
Tiek ziņots, ka Ukrainas spēki 5. jūnijā nogalināja Krievijas armijas ģenerālmajoru Romānu Kutuzovu. Krievijas "Telegram" kanāli ziņoja, ka R. Kutuzovs tika nogalināts pie Nikolajevkas, Luhanskas apgabalā (netālu no Popasnas). R.Kutuzovs, visticamāk, savas nāves brīdī komandēja Doņeckas Tautas Republikas 1. armijas korpusu, lai gan "ISW" nevar apstiprināt precīzu viņa atrašanās vietu. Daži avoti ziņoja, ka R. Kutuzovs savas nāves brīdī komandēja 5. apvienoto bruņoto armiju. R. Kutuzovs no 2017. līdz 2019. gadam bija 5. apvienotās armijas komandiera pienākumu izpildītājs, taču pašlaik to komandē ģenerālmajors Aleksejs Vladimirovičs Podilovs. Augsta ranga Krievijas komandieri ir cietuši ārkārtīgi lielus zaudējumus kauju laikā Ukrainā, un, visticamāk, tie turpināsies, jo Krievijas vadība turpina izvietot militārpersonas tieši uz frontes līniju. R. Kutuzova nāve vēl nav apstiprināta, bet tā būtu vismaz septītā ģenerāļa nāve Ukrainā kopš kara sākuma.
Krievijas spēki 5. jūnijā veica pirmo raķešu triecienu pret Kijivu vairāk nekā mēneša laikā. Ukrainas Aizsardzības ministrijas padomnieks Vadims Deņisenko paziņoja, ka Krievijas spēki no lidmašīnas "Tu-95" uz Kijivu no Kaspijas jūras virzienā izšāva piecas "X-22" raķetes, kas trāpīja Darņicas dzelzceļa vagonu remonta rūpnīcai Kijivas pievārtē. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka šis trieciens bija vērsts pret tankiem "T-72", kurus Ukrainai piegādājušas citas Austrumeiropas valstis, taču mērķa zonas attēli apstiprina, ka raķetes trāpīja Darņicas rūpnīcā. Nav skaidrs, vai Krievijas spēki bija iecerējuši uzbrukt ārvalstu piegādātajiem Ukrainas tankiem un trāpīja garām, vai arī Kremlis mēģina slēpt plānoto mērķi. Šis uzbrukums Kijivai, visticamāk, norāda, ka Krievijas spēki turpina vērsties pret Ukrainas infrastruktūru Ukrainas teritorijās, lai traucētu Ukrainas loģistiku.
Krievijas militārais blogeris Aleksandrs Hodakovskis apsūdzēja "kliedzējus patriotu aizsegā", ka tie liekulīgi aicina uz vispārēju mobilizāciju, vienlaikus diskreditējot Krievijas militāro vadību un atgrūžot tos, kuri brīvprātīgi ņemtu ieročus Krievijas labā. A. Hodakovskis vainoja plaši izplatīto publisko diskursu par vispārēju mobilizāciju, ka tas liek cilvēkiem pārdomāt un pēc tam kļūt mazāk gataviem stāties militārajā dienestā, tādējādi piespiežot Krievijas militāro vadību tuvoties faktiskajai nepieciešamībai izsludināt vispārējo mobilizāciju. A. Hodakovskis izteica pieņēmumu, ka šis diskurss sagatavo Krieviju ilgstošam karam Ukrainā un ka Krievijas varas iestādes ir nostādītas tā, lai uzņemtos vainu par zaudējumiem. Krievijas kara žurnālists Aleksandrs Sladkovs apgalvoja, ka Krievijas grupējums Ukrainā ir "vienīgi profesionāla armija", kurā nav iesauktie karavīri, vienlaikus aicinot atcelt veselības prasības, lai mobilizētu tos, kurus pirms tam nevarētu. Šie un citi Krievijas militāro speciālistu komentāri liecina, ka Krievijas sabiedrība arvien vairāk apzinās problēmas mobilizācijas centienu uzturēšanā.
Krievijas spēki turpināja virzīties uz Slovjansku no Izjumas puses un 5. jūnijā veica neveiksmīgus uzbrukumus. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki veica neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus Bohorodičnei un Dovhenkei, attiecīgi 35 un 25 km uz dienvidaustrumiem no Izjumas. Krievijas spēki papildus pakāpeniski cenšas virzīties uz ziemeļrietumiem no Limanas ap Svjatohirsku, aptuveni 30 km un, kā ziņots, pavirzījās uz priekšu 15 km attālumā no Slovjanskas. Krievijas centieni šajā apgabalā, visticamāk, ir paredzēti, lai savienotu progresu uz dienvidaustrumiem no Izjumas ar Krievijas operācijām uz ziemeļiem un rietumiem no Limanas. Tomēr ir maz ticams, ka Krievijas spēki šajā frontē spēs gūt ievērojamus panākumus, jo Krievijas karaspēks joprojām par prioritāti uzskata Severodoņecku.
Luhanskas reģionālās valsts pārvaldes vadītājs Serhijs Haidajs paziņoja, ka Ukrainas spēki pēdējo divu dienu laikā no Krievijas spēkiem atguvuši 70% Severodoņeckas teritorijas un ka Krievijas spēki tagad kontrolē tikai pilsētas austrumu nomales. Krievijas "Telegram" kanāls papildus paziņoja, ka Ukrainas pretuzbrukums izspiedis Krievijas karaspēku no ciemiem Severodoņeckas dienvidu nomalēs. Krievijas spēki turpināja veikt artilērijas, mīnmetēju un MLRS triecienus, lai atbalstītu operācijas Severodoņeckā, Lisičanskā, Toščivkā un Ustinivkā.
Krievijas spēki turpināja gaisa, artilērijas un sauszemes uzbrukumus uz austrumiem no Bahmutas, bet 5. jūnijā nesasniedza apstiprinātu progresu. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki pārveda 20 vienības ar neprecizētiem ieročiem un militāro aprīkojumu, lai papildinātu zaudējumus Bahmutas apgabalā, kas norāda, ka Krievijas spēki cieš zaudējumus, turpinot centienus iegūt kontroli pār sauszemes komunikāciju līnijām (GLOC) uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas.
Krievijas "Telegram" kanāls apgalvoja, ka Ukrainas spēki uzsākuši pretuzbrukumu pret Krievijas pozīcijām Harkivas apgabala ziemeļos un ka Ukrainas spēki mēģina virzīties uz priekšu Cupivkā, Turovē, Veļkiprohodijā, Ternovā, Rubižņā un Staro Saltivā. "ISW" nevar neatkarīgi apstiprināt, vai Ukrainas spēki atguva šīs vietas vai patlaban par tām notiek kaujas. Tomēr Ukrainas spēki, visticamāk, cenšas izmantot Krievijas koncentrēšanos uz Severodoņecku, lai veiktu piesardzīgus pretuzbrukumus citos sektoros.
Krievijas spēki 5. jūnijā turpināja turēt aizsardzības līnijas un apšaudīt Ukrainas pozīcijas gar dienvidu asi. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki, gaidot ukraiņu pretuzbrukumus Hersonas apgabalā, mīnēja Inhulets upes krastu, norādot, ka Krievijas karaspēks izjūt spiedienu, ko rada nesenie lokalizētie ukraiņu pretuzbrukumi gar Hersonas apgabala robežu. Krievijas karaspēks turpināja neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus Hersonas ziemeļos ap Visokopiliju un Kočubeivku un intensīvi apšaudīja kontaktlīniju Zaporižjes, Dņepropetrovskas un Nikolajevas apgabalā.
Krievijas okupācijas iestādes turpināja centienus pastiprināt birokrātisko, sabiedrisko un ekonomisko kontroli okupētajās teritorijās, bet 5. jūnijā neveica būtiskas izmaiņas. Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko apgalvoja, ka okupācijas administrācija Mariupolē turpina nenodrošināt iedzīvotājiem pamata sociālos pakalpojumus un ka pilsētā joprojām ir plaši izplatīti ierobežojumi attiecībā uz piekļuvi ūdenim.
