Luhanskas reģionālās valsts pārvaldes vadītājs Serhijs Haidajs 5. jūnijā apgalvoja, ka Ukrainas spēkiem veiksmīgu pilsētas pretuzbrukumu laikā izdevies atgūt lielu daļu Severodoņeckas un izspiest Krievijas spēkus uz pilsētas nomali, tomēr ukraiņu žurnālists Jurijs Butusovs 5. jūnijā noliedza Haidaja apgalvojumus un apgalvoja, ka Ukrainas spēki kontrolē tikai Severodoņeckas "Azot" rūpniecības sektoru. S. Haidajs 6. jūnijā mainīja savus apgalvojumus un ziņoja, ka situācija Severodoņeckā ir ievērojami pasliktinājusies, piebilstot, ka Ukrainas spēki 6. jūnijā patiešām cīnījās "Azot" rūpnieciskajā rajonā, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Ukrainas jūras spēki pretojas Krievijas dominancei Melnās jūras ziemeļrietumu daļā un apgalvo, ka neļauj Krievijas karakuģiem darboties piekrastes tuvumā. Ukrainas Jūras spēki 6. jūnijā ziņoja, ka viņiem ir izdevies Krievijas Melnās jūras flotes grupējumu atstumt vairāk nekā 100 km attālumā no Ukrainas krasta, taču neprecizēja šī paziņojuma laika grafiku. 6. jūnija ziņojumā papildus tika norādīts, ka Krievijas jūras spēkiem pēc tam ir nācies mainīt taktiku Melnajā jūrā, okupētajā Hersonā un Krimā vairāk paļauties uz krasta aizsardzības sistēmām nevis jūras pretgaisa aizsardzību. Lielbritānijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas spēki ir pastiprinājuši savus pretgaisa aizsardzības līdzekļus Čūskas salā, un Ukrainas Aizsardzības ministrija ziņoja, ka Krievijas spēki Krimā izvietojuši papildu pretgaisa aizsardzības bataljonus "S-300". Kopumā šie ziņojumi liecina, ka Ukrainas jūras spēku spiediens un pretkuģu raķetes, iespējams, arī Apvienotās Karalistes un citu valstu piegādātās raķetes, ir piespieduši Krievijas karavīrus Melnās jūras ziemeļrietumos vairāk paļauties uz piekrastes un pretgaisa aizsardzību, jo tie tiek atstumti no Ukrainas krasta līnijas. Ukraina, visticamāk, mēģinās izmantot šos panākumus, lai mazinātu ekonomisko spiedienu, ko rada Krievijas blokāde uz Ukrainas ostām, un meklēs papildu ekonomisko atbalstu no rietumiem, tostarp, iespējams, atklājot jaunus starptautiskās palīdzības maršrutus Ukrainai.
Krievijas spēki turpināja mēģinājumus virzīties uz dienvidaustrumiem no Izjumas virzienā uz Slovjansku, bet 6. jūnijā neguva nekādus panākumus. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpināja neveiksmīgi uzbrukt Dovhenkei un ka Krievijas spēki apšaudīja dažādas apdzīvotās vietas uz dienvidrietumiem un dienvidaustrumiem no Izjumas, tostarp Veļiku Komišuvahu, Virnopiliju, Dibrivni, Novadmitrivku un Kurulku.
Krievijas spēki pastiprināja apšaudes tempu pret Severodoņecku, Ļisičansku un apkārtējām apdzīvotajām vietām Metolkine, Borivske, Ustiņivka, Toščivka, Privilja, Zolote, Vrubivka, Hirkske un Orihove. Krievijas artilērijas apšaudes pastiprināšana Severodoņeckā un tās apkārtnē, visticamāk, ir paredzēta, lai atbalstītu Krievijas operācijas pašā pilsētā un neļautu Ukrainas spēkiem efektīvi izvietot rezerves un veikt apgādes pasākumus apšaudītajās teritorijās.
Krievijas spēki 6. jūnijā turpināja mīnmetēju, artilērijas, raķešu, gaisa un sauszemes uzbrukumus uz austrumiem no Bahmutas. Krievijas karaspēks neveiksmīgi mēģināja virzīties uz rietumiem Bahmutas virzienā no Bilohorovkas, Kamišuvahas, Berestovas un Mikailivkas, lai šķērsotu ceļus uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) teritoriālās aizsardzības spēki, kā ziņots, pakāpeniski progresēja Doņeckas pilsētā. Okupanti izspieda Ukrainas spēkus no Avdijivkas, izveidoja pozīcijas Kamjankā (5 km uz ziemeļaustrumiem no Avdijivkas) un pārņēma kontroli pār Zeleni Hai un Petrivske. Virzība uz dienvidrietumiem no Avdijivkas, visticamāk, ir paredzēta, lai piekļūtu H20 šosejai un virzītos uz ziemeļiem, lai atbalstītu operācijas Avdijivkā, kas savukārt, visticamāk, ir mēģinājums virzīties pa H20 šoseju uz Kramatorskas-Slovjanskas apgabalu.
Ierobežoti un lokāli ukraiņu pretuzbrukumi 5. jūnijā piespieda Krievijas karaspēku 6. jūnijā koncentrēties uz aizsardzības līniju noturēšanu uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas. Ukrainas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Oleksandrs Motuzjaņiks ziņoja, ka Krievijas 6. apvienotās armijas, Baltijas flotes un Doņeckas Tautas Republikas (DNR) 1. armijas korpusa neprecizēti elementi darbojas Harkivas apgabala ziemeļos, lai novērstu Ukrainas virzīšanos Krievijas robežas virzienā.
Krievijas spēki turpināja kaujas ziemeļrietumu Hersonas apgabalā gar Hersonas un Mikolaivas apgabala robežu pie Visokopiljas un Kočubeivkas, bet 6. jūnijā šajā rajonā nenodrošināja apstiprinātu progresu. Tiek ziņots, ka Krievijas spēki turpina uzkrāt spēkus Zaporižjes apgabala austrumos pie robežas ar Doņeckas apgabalu ap Orihivu, Huliapoli, Vasiļivku un Veļiku Novoseļivku. Krievijas spēki papildus apšaudīja Ukrainas pozīcijas visā Hersonas, Zaporižjes un Nikolajevas apgabalā.
Krievijas okupācijas vara turpināja centienus nostiprināt ekonomisko, politisko un sociālo kontroli okupētajās teritorijās. Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko paziņoja, ka okupācijas vara Mariupolē turpina nenodrošināt sociālos pamatpakalpojumus, kā rezultātā pilsēta saskaras ar sanitārajām problēmām un iedzīvotājiem nav drošas piekļuves pārtikai.
Okupācijas pārstāvji papildus turpina virzīt "pasportizācijas" procesus okupētajās teritorijās. P. Andruščenko apgalvoja, ka Krievijas varas iestādes Novoaskovskā, pilsētā uz austrumiem no Mariupoles pie Krievijas robežas, ir sākušas pieņemt no Mariupoles iedzīvotājiem dokumentus Krievijas pasēm. Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka okupācijas iestādes Hersonas apgabalā piedāvā ukraiņiem 10 000 rubļu (aptuveni 163 ASV dolārus) par Krievijas pases saņemšanu un atbalstu nenoteiktam referendumam, iespējams, par aneksiju Krievijas Federācijā vai par nomināli neatkarīgas prokomiskās republikas izveidi.
Krievijas okupācijas administratori izvirza nosacījumus okupēto teritoriju ekonomiskajai kontrolei. Tiek ziņots, ka Krievijas spēki piespiež Ukrainas lauksaimniekus un uzņēmējus noteikt cenas un veikt uzņēmējdarbību rubļos. Krievijas valūtas kā kontroles veida izmantošana ir ievērojams centiens okupētās teritorijas integrēt Krievijas ekonomikā, kas arī sarežģīs šo teritoriju reintegrāciju Ukrainā.
Doņeckas Tautas Republikas (DNR) okupācijas iestādes izmanto trīs ārvalstu algotņu, kuri tika sagūstīti karojot Ukrainas labā, tiesas procesus, lai atbalstītu Kremļa informācijas kampaņas. Krievijas kara reportieris Jevgeņijs Podubnijs paziņoja, ka DNR Ģenerālprokuratūra tiesā Lielbritānijas pilsoņus Šonu Pinneru un Aidenu Aslinu un Marokas pilsoni Saadunu Brahimu par "nozieguma izdarīšanu personu grupā", "vardarbīgu varas sagrābšanu vai vardarbīgu varas paturēšanu", "algotņu darbību" un "apmācību teroristisku darbību veikšanai". Tiek ziņots, ka DNR ģenerālprokuratūra visiem trim vēlas piespriest nāvessodu. Šīs tiesas prāvas, visticamāk, ir atbilde uz nesen Ukrainā notikušajām likumīgajām tiesas prāvām par Krievijas karavīru kara noziegumiem.
