4. oktobrī Ukrainas spēki turpināja gūt ievērojamus panākumus Hersonas apgabalā, vienlaikus turpinot virzību Harkivas un Luhanskas apgabalos. Ukrainas spēki atbrīvoja vairākas apdzīvotas vietas Inhulecas upes austrumu krastā gar T2207 šoseju, piespiežot Krievijas spēkus atkāpties uz dienvidiem virzienā uz Hersonas pilsētu, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Ukrainas spēki arī turpināja virzīties uz dienvidiem gar Dņepras upi un autoceļu T0403, pārraujot divas Krievijas sauszemes apgādes līnijas Hersonas apgabala ziemeļos un piespiežot krievus doties uz dienvidiem no Hersonas-Dņepropetrovskas apgabala robežas Berislavas apgabala virzienā. Ukrainas militārās amatpersonas norādīja, ka Ukrainas aizturēšanas kampaņa traucē Krievijas mēģinājumus pārvietot uz frontes pozīcijām papildu munīciju, rezerves, mobilizētos cilvēkus un aizsardzības līdzekļus. Ukrainas spēki arī turpināja virzīties uz austrumiem no Oskilas upes Harkivas apgabalā, un Krievijas avoti apgalvoja, ka pie šosejas R66 Svatove-Kreminna turpinās kaujas.
Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņojums par daļēju mobilizāciju īstermiņā vairāk ietekmē Krievijas iekšpolitisko kontekstu nekā karu Ukrainā, mijiedarbojoties ar Krievijas neveiksmēm kaujas laukā, saasinot plaisas informācijas telpā, kas mulsina un grauj Putina naratīvus. Ukrainas avoti ir pamatoti novērojuši, ka daļējā mobilizācija īstermiņā nerada būtiskus draudus, jo Ukrainas pretuzbrukums virzās ātrāk, nekā mobilizācija var radīt efektu. Ukrainas izlūkošanas vadītājs Kirils Budanovs pat paziņoja, ka mobilizācija Krievijā ir "dāvana" Ukrainai, jo Kremlis ir nonācis "strupceļā", nonācis starp savām neveiksmēm un apņēmību noturēt ieņemto. Pretrunas, kas saistītas ar slikti veikto daļējo mobilizāciju, apvienojumā ar ievērojamām Krievijas sakāvēm Harkivas apgabalā un Limanas apkaimē ir saasinājušas cīņas starp Putinu atbalstošajām krievu nacionālistu frakcijām un rada jaunas plaisas starp balsīm, kas uzrunā Putina galvenos elektorātus.
Putinam acīmredzami neizdodas līdzsvarot konkurējošās prasības krievu nacionālistiem, kuri kopš mobilizācijas sākuma ir kļuvuši arvien kaujinieciskāki, lai gan piekrīt Putina vispārējiem kara mērķiem un uzdevumiem Ukrainā.
Krievijas neveiksmes ap Limanu izraisīja spēcīgu un tiešu kritiku Centrālā militārā apgabala (CMD) komandierim Aleksandram Lapinam, kurš komandēja Limanas grupējumu. Šī kritika nāca no siloviku grupējuma, ko vadīja čečenu valdnieks Ramzans Kadirovs un Vāgnera grupas finansists Jevgeņijs Prigožins. Putina mobilizācijas rīkojuma haotiskā izpilde, kam sekoja Limanas sabrukums, uzkurināja spriedzi starp skaļāko un radikālāko Kadirova un Prigožina nometni, kas uzbruka Aizsardzības ministrijai un militārajai vadībai par sliktu kara vadīšanu. Viņš nevar riskēt atsvešināt Kadirova un Prigožina nometni, jo viņam ir ļoti nepieciešami Kadirova čečenu spēki un Prigožina "Vāgnera grupas" algotņi, lai cīnītos Ukrainā. Viņš arī nevar atņemt tiesības aizsardzības iestādēm, kas nodrošina lielāko daļu Krievijas militārās varas Ukrainā un institucionālo pamatu, kas nepieciešams mobilizācijas rīkojuma izpildei un kara turpināšanai.
Kadirova un Prigožina incidents izraisīja šķelšanos starp silovikiem un militārajiem blogeriem. Blogeri kritizē Kadirova uzbrukumu Lapinam, apgalvojot, ka tas izriet no konkurences starp Lapinu un Kadirovu-Prigožinu. Kremlis nav sodījis Kadirovu vai Prigožinu par viņu tiešajiem uzbrukumiem Lapinam un Aizsardzības ministrijai, bet tā vietā ir novirzījis vainu par Krievijas sakāvi Harkivas apgabalā uz Rietumu militāro apgabalu (ZM). Ar Kremli saistīti mediji pat ir intervējuši blogerus, kuri Lapinu ir attēlojuši kā varoni par to, ka viņš ir izglābis Limanā iesprostotās vienības, iespējams, cenšoties novirzīt atbildību par Krievijas sakāvi šajā reģionā uz nesen atlaisto komandieri ģenerālpulkvedi Aleksandru Žuravļevu. Militārie blogeri, kuri pirms šī incidenta bieži bija izteikuši komplimentus Kadirovam vai Prigožinam, tagad ir skeptiskāki pret siloviku kopienu un uzbrūk tai par pārāk pašmērķīgu rīcību.
Šķelšanās parādās arī pašā Krievijas blogeru kopienā. Militārie blogeri ir sākuši arvien biežāk apšaubīt viens otra militāro pilnvaru un tiesību sniegt ieteikumus Krievijas bruņotajiem spēkiem. Kāds blogeris sūdzējās, ka komentētāji bez atbilstošas militārās pieredzes kritizē pašreizējos militāros komandierus un ka viņiem vajadzētu koncentrēties uz vienkāršu frontes situācijas atspoguļošanu bez redakcionāliem komentāriem. Uz šiem uzbrukumiem dažu blogeru pilnvarām ir reaģējuši citi blogeri, kuri ir tikušies ar pašu Putinu un tiek atspoguļoti Kremļa kontrolētajos televīzijas kanālos, kuri tagad paziņo, ka tieši viņi ir tie, kuri Putinam ir parādījuši Krievijas bruņoto spēku patiesās nepilnības, lai viņš varētu tās novērst.
Veterānu kopiena ir neapmierināta ar Putina mobilizācijas izpildi. "ISW" maijā ziņoja, ka neatkarīga Krievijas veterānu organizācija "Viskrievijas virsnieku asambleja" publicēja atklātu vēstuli, kurā aicināja Putinu pasludināt karu Ukrainai, izsludināt daļēju mobilizāciju un izveidot jaunas kara laika administrācijas, kas izpildītu mobilizācijas rīkojumu. Šīs jaunās administrācijas, visticamāk, uzlabotu vai nomainītu militāros komisariātus, kas slikti pārvaldīja pašreizējo daļējo mobilizāciju. Putins ir atteicies pavēlēt vispārēju mobilizāciju vai izsludināt karu Ukrainai, un daļējā mobilizācija, visticamāk, ir veikta tikpat slikti, kā baidījās tie, kas bija ieteikuši labot mobilizācijas sistēmu.
Krievijas nacionālistiskās informatīvās telpas sadrumstalotība varētu būtiski ietekmēt iekšpolitiku un pat Putina režīma stabilitāti. Putins nespēs apmierināt dažādu grupu savstarpēji izslēdzošās prasības. Kadirovs un Prigožins uzstāj uz to, lai Krievija mainītu karadarbības veidu uz tādu, kas vairāk atbilstu viņu nekonvencionālajiem personāla mobilizācijas un kaujas veidiem. Veterāni uzstāj uz tradicionālāku Krievijas augstākās militārās pavēlniecības un Krievijas Aizsardzības ministrijas pārveidošanu. Krievijas militārie blogeri pašlaik aizstāv Kremļa veikto komandieru atlasi, vienlaikus turpinot izvirzīt dažādas ekstrēmas prasības un savus ieteikumus. Putins nevar atļauties zaudēt atbalstu no nevienas no šīm grupām, kā arī nevar tās visas apmierināt, jo karš turpinās un Krievijas karaspēks turpina ciest zaudējumus. Harkivas un Limanas sakāves, ko izraisīja daļējā mobilizācija un tās sliktā pārvaldība, ir atklājušas šīs padziļinātās plaisas Putina pamata elektorātā visu Krievijas iedzīvotāju acu priekšā. Tie pat varētu sākt radīt priekšstatu, ka Putins pilnībā nekontrolē savu bāzi. Šādas attīstības sekas viņa režīmam ir grūti prognozēt.
