10. oktobrī Krievijas spēki veica masveida raķešu triecienu vairāk nekā 20 pilsētām, tostarp Kijivai. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki izšāva vairāk nekā 84 spārnotās raķetes un veica 24 bezpilota lidaparātu uzbrukumus, no kuriem 13 tika veikti ar Irānā ražotiem droniem "Shahed-136". Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 43 raķetes, 13 dronus. Raķetes tika raidītas no 10 stratēģiskajiem bumbvedējiem, kas darbojās Kaspijas jūrā un no Ņižņijnovgorodas, no tuvas darbības ballistisko raķešu sistēmām "Iskander". Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievijas raķešu triecieni skāra 70 mērķus, tostarp 29 svarīgus infrastruktūras objektus, 4 augstceltnes, 35 dzīvojamās ēkas un vienu skolu, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas prezidents Vladimirs Putins apgalvoja, ka raķešu triecienus Ukrainas infrastruktūrai esot pavēlējis veikt, atriebjoties par "terora aktu" pie Kerčas šauruma tilta, visticamāk, lai izpelnītos Krievijas prokrievisko nacionālistu nometnes labvēlību, kas pieprasa šādu atriebību. Putins tikšanās laikā ar Krievijas Drošības padomi apsūdzēja Ukrainu, ka tā veikusi terora aktus pret Krievijas civilo un kritisko infrastruktūru, proti, pret Kerčas šauruma tiltu, Kurskas atomelektrostaciju (AES) un gāzes pārvades sistēmas "Turkish Stream" segmentiem. Ukrainas amatpersonas nav oficiāli uzņēmušās atbildību par sprādzienu uz Kerčas šauruma tilta. Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) ziņoja, ka Putins ir plānojis šo uzbrukumu jau pirms sprādziena uz Kerčas šauruma tilta.
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu arī piedalījās sanāksmē, neraugoties uz spekulācijām, ka Putins piespiedīs viņu atkāpties no amata.
Putins uzsvēra, ka jebkādās turpmākajās atbildes darbībās viņš veiks samērīgu eskalāciju. Viņš paziņoja, ka, ja Ukraina turpinās veikt "teroristu uzbrukumus [Krievijas] teritorijai, tad Krievijas atbildes pasākumi būs skarbi, un to mērogs atbildēs Krievijas Federācijas apdraudējuma līmenim". Šī deklarācija par samērīgumu liek domāt, ka Putins plāno turpināt kāpšanu pa eskalācijas kāpnēm piesardzīgi, nevis ķerties pie dramatiskākiem pasākumiem, piemēram, kodolieroču izmantošanas. Iespējams, Putins ar to vēlas arī pavēstīt Krievijas kauju atbalstošajai nometnei, ka viņiem vajadzētu ierobežot savas cerības uz nepārtrauktu ikdienas Ukrainas bombardēšanu. Krievijas militārie blogeri lielākoties atzinīgi novērtēja triecienus un pastiprināja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva paziņojumu, ka drīzumā sekos vēl vairāki uzbrukumi Ukrainai. Ukrainas un Rietumu izlūkdienesti jau iepriekš ir ziņojuši, ka Krievija ir iztērējusi ievērojamu daļu no savām augstas precizitātes raķetēm, un Putins, visticamāk, zina labāk par Medvedevu un blogeriem, ka tik intensīvus uzbrukumus viņš nevar ilgstoši uzturēt.
Krievijas 10. oktobra uzbrukumi izšķieda daļu no Krievijas izsīkstošajiem precīzas darbības ieročiem pret civiliem mērķiem, nevis militāri nozīmīgiem mērķiem. Krievijas Aizsardzības ministrija (AM) apgalvoja, ka Krievijas spēki sekmīgi izpildīja misiju - uzspridzināt Ukrainas militāros komandcentrus, infrastruktūru un enerģētikas sistēmas Ukrainā, taču sociālajos medijos parādīts, ka krievi tā vietā trāpīja bērnu rotaļu laukumam, parkam, Vācijas konsulātam un biznesa centram, kā arī citiem nemilitārajiem mērķiem. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca pusi Krievijas bezpilota lidaparātu un spārnotās raķetes. Krievijas uzbrukumi Ukrainas energotīklam, visticamāk, nesalauzīs Ukrainas gribu cīnīties, taču tas, ka Krievija šajā lomā izmanto savu ierobežoto precīzo ieroču krājumu, var atņemt Putinam iespējas traucēt notiekošo Ukrainas pretuzbrukumu Hersonas un Luhanskas apgabalā.
Krievijas un Baltkrievijas spēki, visticamāk, neuzbruks Ukrainai no ziemeļiem, neraugoties uz Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko 10. oktobra paziņojumu, ka Baltkrievija un Krievija ir vienojušās izvietot Savienības valsts Reģionālo spēku grupējumu (RGV), kura uzdevums ir aizsargāt Savienības valsti. Lukašenko paziņoja, ka viņš un Krievijas prezidents Vladimirs Putins 7. oktobrī vienojās par Krievijas un Baltkrievijas spēku "izvietošanu" "saistībā ar eskalāciju uz Savienības valsts rietumu robežām", bet skaidri nedefinēja izvietošanas lokāciju. Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievijā tiks izvietots vairāk nekā tūkstotis Krievijas militārpersonu. Krievijas karaspēks jebkādos RGV formējumos Baltkrievijā, visticamāk, sastāvēs no vājas gatavības mobilizētiem vīriem vai iesauktajiem, kas, visticamāk, neradīs būtisku konvencionālo militāro apdraudējumu Ukrainai.
Šī grupējuma Krievijas karaspēks sastāv no 1. gvardes tanku armijas, 20. apvienoto bruņoto spēku armijas un gaisa desanta vienību elementiem - formējumiem, kuri visi ir cietuši smagus kaujas zaudējumus Ukrainā un kuru kaujas spējas ir ievērojami samazinātas. Kāds reportieris apgalvoja, ka Krievijas karavīri masveidā dodas uz Baltkrieviju, izmantojot lopu vagonus bez mehanizētās tehnikas. "ISW" jau iepriekš ir vērtējusi, ka Ukrainas septembra beigās saņemtie ziņojumi par Baltkrievijas gatavošanos uzņemt 20 000 mobilizēto Krievijas vīru norāda, ka Krievija cer izmantot Baltkrievijas militāros objektus un infrastruktūru, lai turētu un, iespējams, apmācītu jaunmobilizētos Krievijas spēkus, taču joprojām ir ārkārtīgi maz ticams, ka tie ir vadošie rādītāji par gaidāmo Baltkrievijas iesaisti Ukrainā Krievijas vārdā. Kremlis var censties izmantot papildu Krievijas spēkus Baltkrievijā, lai noturētu Ukrainas spēkus Kijivas tuvumā un novērstu to pārvietošanu citur, lai piedalītos pretuzbrukumos. "ISW" jau iepriekš ir vērtējusi, ka Lukašenko nevar atļauties Baltkrievijas iesaistīšanos karā Ukrainā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka nav novērojis indikatorus, kas liecinātu par Krievijas spēku uzbrukuma grupu veidošanu Baltkrievijā, un skaidri norādīja, ka "uzbrukuma draudi no Baltkrievijas Republikas teritorijas nepastāv".
Ukrainas spēki 9. un 10. oktobrī turpināja uzbrukuma operācijas Luhanskas apgabala rietumos uz austrumiem no Oskilas upes Svatove un Kreminnas virzienā un, visticamāk, līdz 10. oktobrim atbrīvoja vairāk nekā 200 kvadrātkilometru lielu teritoriju Luhanskas apgabala rietumos. Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs apstiprināja, ka Ukrainas spēki atbrīvoja vairākas apdzīvotas vietas Oskilas upes-Kreminnas līnijā, tostarp Novoljubivku, Ņevski, Hrekivku, Novojehorivku, Nadiju un Andrijivku. Kāds Krievijas militārais blogeris apgalvoja, ka Krievijas spēki 10. oktobrī atguva Terniju, lai gan "ISW" nevar pārbaudīt šo apgalvojumu.
Krievijas spēki, visticamāk, gatavo aizsardzības pasākumus Starobilskā un Svatovē, baidoties no Ukrainas ziemeļu pretuzbrukumu. Kāds Krievijas milblogeris ziņoja, ka Vāgnera grupa nosūtījusi aptuveni 1000 cilvēku Krievijas spēku grupējumam Lisičanskā, lai pastiprinātu Luhanskas sektoru un izveidotu aizsardzības līniju, kas stiepsies no Lisičanskas līdz Krievijas starptautiski atzītajām robežām. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos tika ziņots par video, kurā redzams, kā Krievijas spēki Starobilskā piespiež studentus rakt tranšejas.
9. un 10. oktobrī Krievijas spēki turpināja neveiksmīgus mēģinājumus atgūt zaudētās pozīcijas Hersonas apgabala ziemeļos un ziemeļrietumos. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība paziņoja, ka Krievijas spēki līdz pat motorizētās strēlnieku rotas lielumā neveiksmīgi mēģināja uzbrukt ukraiņu pozīcijām virzienā uz Davidivas tiltu Inhuļecas upes austrumu krastā. Ukrainas militārpersonas norādīja, ka Krievijas spēki lielāko daļu gaisa triecienu koncentrēja uz Davidivas tiltu un ar kamikadzes droniem uzbruka ukraiņu pozīcijām Dudčanā.
Krievijas spēki turpina centienus nostiprināt pozīcijas ar steigšus mobilizētām vienībām Hersonas apgabala ziemeļos. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki pārvietoja papildu 200 karavīru un līdz 300 militāro tehniku, lai pastiprinātu Ukrainas pretuzbrukumu rajonus, taču šie spēki, visticamāk, nav pietiekami, lai Krievijas spēki varētu atgūt zaudētās pozīcijas Hersonas apgabala ziemeļos. Krievijas avoti arī ziņoja, ka Hersonas apgabalā ieradušies mobilizētie karavīri no Volgogradas apgabala un Kalmikijas Republikas. Ukrainas ģenerālštābs apgalvoja, ka 150. motorizētās strēlnieku divīzijas bataljona taktiskā grupa (BTG), kas darbojas Hersonas virzienā, ir nogalinājusi vairāk nekā 520 karavīru, kas būtu vairāk nekā puse no motorizētās strēlnieku BTG nominālā personāla skaita. Ziņojumā norādīts, ka BTG lielākoties sastāv no mobilizētiem vīriem. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas 49. apvienotās armijas komandieris bez nepieciešamās sagatavošanas un atbilstoša ekipējuma izveidoja 127. strēlnieku pulku. "ISW" iepriekš ziņoja, ka šī vienība sastāv no piespiedu kārtā mobilizētiem vīriem un jau iepriekš ir atteikusies cīnīties, jo septembra sākumā tai trūka tādu pirmās nepieciešamības preču kā ūdens.
Ukrainas spēki 9. un 10. oktobrī turpināja veikt aizturēšanas kampaņu Hersonas apgabalā. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Ukrainas spēki iznīcināja trīs munīcijas noliktavas Hersonas un Berislavas rajonos un vienu kontroles punktu Kahovkas rajonā. Odesas apgabala militārās administrācijas preses pārstāvis Serhijs Bratčuks netieši norādīja, ka Ukrainas spēki iznīcinājuši Krievijas noliktavu ar militāro aprīkojumu Hola Pristanā (apmēram 1 km uz dienvidrietumiem no Hersonas pilsētas).
