Krievijas bruņotie spēki jau otro dienu pēc kārtas veica masveida raķešu triecienus Ukrainā. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki no stratēģiskajiem bumbvedējiem "Tu-95" un "Tu-160" izšāva gandrīz 30 spārnotās raķetes "Kh-101" un "Kh-55" un sabojāja kritisko infrastruktūru Ļvivas, Vinicas, Dņepropetrovskas, Doņeckas un Zaporižjas apgabalos. Ukrainas pretgaisa aizsardzība iznīcināja 21 raķeti un 11 bezpilota lidaparātus. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos ir redzamas triecienu sekas visā Ukrainā. Krievijas spēki papildus turpināja uzbrukumus Ukrainas infrastruktūrai ar Irānā ražotiem droniem, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Armijas ģenerāļa Sergeja Surovikina iepriekšējā pieredze Krievijas bruņoto spēku komandiera amatā Sīrijā, visticamāk, neizskaidro masveida raķešu triecienu vilni Ukrainā pēdējo dienu laikā, nedz arī liecina par Krievijas spēju vai stratēģijas trajektorijas maiņu Ukrainā. Ukrainas Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GUR) pārstāvis Andrijs Jusovs nesenos triecienus saistīja ar Surovikina iecelšanu komandiera amatā un 11. oktobrī paziņoja, ka "raķešu mešana uz civilās infrastruktūras objektiem" atbilst Surovikina taktikai Sīrijā. Tomēr Surovikins ir jau iepriekš bijis iesaistīts karā Ukrainā kā Krievijas Aerokosmisko spēku komandieris un pēc tam, kā ziņots, Krievijas spēku dienvidu grupējuma komandieris. Armijas ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš aprīlī tika iecelts amatā, ko tagad ieņem Surovikins, līdzīgi komandēja Krievijas spēkus Sīrijā no 2015. līdz 2016. gadam un kļuva pazīstams ar apzinātiem un brutāliem uzbrukumiem civiliedzīvotājiem. Ģenerālpulkvedis Aleksandrs Čajko, bijušais Austrumu militārā apgabala komandieris, kurš aktīvi piedalījās kara pirmajos posmos Ukrainā, no 2015. gada un 2016. gadā bija arī Krievijas bruņoto spēku štāba priekšnieks Sīrijā. Kā aprīlī norādīja "ISW", visi Krievijas militāro apgabalu, gaisa telpas un gaisa desanta komandieri vismaz vienu reizi Sīrijā dienēja vai nu kā Krievijas spēku štāba priekšnieki, vai kā komandieri, kur Krievijas spēki apzināti vērsās pret civilo infrastruktūru, tostarp slimnīcām. Starptautisko tiesību neievērošana un aizrautība ar civiliedzīvotāju brutālu iznīcināšanu bija Krievijas spēku standarta darbības procedūra Sīrijā pirms Surovikina darbības laikā un pēc viņa darbības beigām. Tas ir kļuvis par daļu no Krievijas kara veida.
Surovikina iecelšana amatā neveicinās Krievijas operāciju Ukrainā turpmāku Sīrijas scenārija atkārtošanu, jo kaujas telpa Ukrainā būtiski atšķiras no kaujas telpas Sīrijā. Krievija Ukrainā saskaras ar ļoti atšķirīgiem izaicinājumiem. Krievija nevar turpināt "Sīrijas" karu galvenokārt tāpēc, ka tai nav izdevies iegūt pārsvaru gaisā, kas liedz tai sākt tādas masveida bombardēšanas kampaņas visā Ukrainā, kādas tā varēja veikt un veica Sīrijā. Ir maz ticams, ka Surovikina kā komandiera loma izraisīs būtiskas izmaiņas Krievijas gaisa un raķešu operācijās Ukrainā, kamēr Ukrainas rietumu atbalstītāji turpina apgādāt Kijivu ar pretgaisa aizsardzību, kas nepieciešama, lai neļautu Krievijai iegūt gaisa pārsvaru.
Krievijas militārās amatpersonas, iespējams, ir koordinējušas Surovikina iecelšanu amatā un 10. oktobrī veiktos raķešu triecienus Ukrainas kritiskajai infrastruktūrai, lai uzlabotu Krievijas Aizsardzības ministrijas reputāciju. Krievijas militārie blogeri nesen uzslavēja gan 10. oktobra masveida triecienu vilni, gan Surovikina iecelšanu, un tos abus sasaistīja kā pozitīvus notikumus Krievijas operācijām Ukrainā. Šis naratīvs varētu būt saskaņots ar notiekošajām Krievijas informācijas operācijām, kuru mērķis ir reabilitēt Centrālās militārās apgabala pavēlniecības ģenerālpulkveža Aleksandra Lapina reputāciju pēc Krievijas neveiksmēm ap Limanu. Krievijas Aizsardzības ministrija acīmredzami ir ieinteresēta sava publiskā tēla uzlabošanā, un 10. oktobra raķešu triecienu informatīvā ietekme un Surovikina, kurš ir Krievijas ekstrēmistu nacionālistu informācijas telpas varonis, iecelšana amatā, visticamāk, ir paredzēta, lai apmierinātu visskaļākās balsis šajā telpā.
Krievijas Federācija, visticamāk, no Baltkrievijas noliktavu bāzēm izņem munīciju. Šāda darbība nav savienojama ar apstākļu radīšanu plaša mēroga Krievijas vai Baltkrievijas sauszemes uzbrukumam Ukrainai no Baltkrievijas. Ukrainas Galvenā militārās izlūkošanas pārvalde (GUR) 11. oktobrī ziņoja, ka Kirova dzelzceļa stacijā Krimā ieradies vilciens ar 492 tonnām munīcijas no Baltkrievijas 43. raķešu un munīcijas noliktavas Gomeļā. GUR ziņoja, ka Baltkrievijas amatpersonas plāno nosūtīt vēl 13 vilcienus ar ieročiem, ekipējumu, munīciju un citiem neprecizētiem materiāliem no piecām dažādām Baltkrievijas bāzēm uz Kamenskas un Marčevas dzelzceļa staciju Rostovas apgabalā. Šo ziņojumu apstiprina arī sociālajos plašsaziņas līdzekļos pieejamā informācija. Ģeolokācijas kadros bija redzami vismaz divi Baltkrievijas vilcieni, kas 11. oktobrī Minskā (Vitebskas apgabalā) transportēja Baltkrievijas tankus "T-72" un militāros kravas automobiļus "Ural", kā arī zeme-gaiss raķešu "Tor-M2" palaišanas iekārtas. Baltkrievijas ekipējuma un apgādes kustība uz Krimu un Rostovas apgabalu norāda, ka Krievijas spēki ir mazāk pārliecināti par Krievijas sauszemes apgādes līniju drošību, kas iet caur ziemeļu un rietumu Luhanskas apgabalu, ņemot vērā tur notiekošo Ukrainas pretuzbrukumu. Ukrainas Ģenerālštābs atkārtoti paziņoja, ka tas uzrauga Baltkrieviju un nav novērojis indikatorus, kas liecinātu par ofensīvu grupu veidošanos Baltkrievijā.
Tomēr Baltkrievija joprojām ir sabiedrotais Krievijas karā pret Ukrainu. Baltkrievija materiāli atbalsta Krievijas ofensīvu Ukrainā un nodrošina Krievijas spēkiem patvēruma vietas, no kurām uzbrukt Ukrainai ar raķetēm. Piemēram, Krievijas spēki 10. oktobrī uzbruka Kijivai ar bezpilota lidaparātiem "Shahed-136", kas tika palaisti no Baltkrievijas teritorijas.
Krievijas avoti turpināja apgalvot, ka 11. oktobrī Ukrainas karaspēks veicis sauszemes uzbrukumus Hersonas apgabala ziemeļos un rietumos. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka divas Ukrainas bataljonu taktiskās grupas (BTG) veikušas uzbrukuma operācijas Borozenskas un Pjatihatkas virzienā. Krievijas militārie blogeri papildus norādīja, ka Ukrainas karaspēks mēģina nostiprināt pozīcijas Davidiv Bridas rajonā, lai sagatavotos virzībai uz dienvidaustrumiem. Vairāki Krievijas avoti ziņoja, ka Ukrainas karaspēks mēģinājis uzbrukt virzienā uz Bruskinsku, Iščenku un Sadoku.
Ukrainas militārās amatpersonas lielākoties saglabāja operatīvo klusumu attiecībā uz Ukrainas sauszemes uzbrukumiem Hersonas apgabalā, taču atkārtoti paziņoja, ka Ukrainas spēki turpina aizturēšanas kampaņu, lai vērstos pret Krievijas militārajiem, tehniskajiem un loģistikas resursiem un koncentrācijas zonām. Publicētajos sociālo mediju kadros redzamas sekas pēc 10. oktobra Ukrainas triecieniem medicīnas koledžas kopmītnei Berislavā, ko Krievijas spēki, kā ziņots, izmantoja kā mītnes. Ģeolokalizētajos kadros redzams, kā Ukrainas munīcija "RAM II" trāpīja Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmai "Osa" netālu no Kiseļivkas, 17km uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas.
Krievijas spēki 11. oktobrī turpināja veikt sauszemes uzbrukumus Doņeckas apgabalā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas sauszemes uzbrukumus pie pašas Bahmutas, uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas netālu no Soledaras un uz dienvidiem no Bahmutas netālu no Nikolajevkas un Maijorskas. Ukrainas Ģenerālštābs arī ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas sauszemes spēku uzbrukumu uz rietumiem no Avdijivkas pie Pervomaiskas. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Krievijas spēki atvairīja trīs Ukrainas taktiskās rotas grupas pie Mikilskas, Novomajorskas un Stepnes Doneckas apgabala rietumos.
Krievijas spēki 10. oktobrī turpināja kārtējos artilērijas, gaisa un raķešu triecienus uz rietumiem no Hulaipoles, kā arī Dņepropetrovskas, Nikolajevas un Odesas apgabalos.
Krievijas avoti ziņoja par sprādzieniem Džankojā, Krimā. Kāds Krievijas militārais blogeris ziņoja, ka sprādziens noticis dzelzceļa mezglā starp dzelzceļa līnijām Hersona-Kerča un Harkiva-Sevastopole, bet cēloņus nenorādīja. Avots norādīja, ka vienīgais loģistikas ceļš caur Krimu, pa kuru tiek apgādāti Krievijas spēki Ukrainas dienvidos, ved caur Džankoju. Krievijas ziņu izdevums "Baza" ziņoja, ka Krievijas tanks remonta laikā nejauši izšāvis, trāpot pa kādu māju Džankojā ievainojot bērnu. Ziņojumi un apgalvojumi par šo incidentu liecina par Krievijas paniku, ka pēc Kerčas šauruma tilta sprādziena tā zaudē turpmākas loģistikas iespējas Krimā.
Krievijas okupācijas iestādes pastiprināja centienus nostiprināt savu fizisko kontroli pār Zaporižjas atomelektrostaciju (AES) okupētajā Enerhodarā, lai, iespējams, radītu priekšnoteikumus AES darbības pārņemšanai un AES integrācijai Krievijas elektrotīklā. Ukrainas kodolenerģētikas aģentūra "Energoatom" ziņoja, ka Krievijas okupācijas iestādes 10. oktobrī nolaupīja un spīdzināja ZNPP ģenerāldirektora vietnieku Valēriju Martiņuku. "Energoatom" paziņoja, ka Krievijas okupācijas iestādes spīdzina Martiņuku, lai iegūtu personisko informāciju par ZNPP personālu, lai piespiestu viņus tā vietā strādāt Krievijas kodolenerģētikas aģentūrā "Rosatom". Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) paziņoja, ka okupācijas iestādes spiež personālu parakstīt līgumus ar "Rosatom" un izmantot Krievijas pases dienesta vajadzībām.
Krievijas militārā pavēlniecība turpina nosūtīt uz frontes līnijām Ukrainas austrumos un dienvidos tikko mobilizētos karavīrus. Luhanskas apgabala administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs ziņoja, ka Luhanskas apgabalā ierodas "tūkstošiem" mobilizēto karavīru, bet norādīja, ka tikai pirmajām šo karavīru grupām ir jebkāda veida militārā pieredze. Ukrainas "Telegram" kanālā tika augšupielādēts video, kurā Krievijas mobilizētie karavīri sūdzas par to, ka viņi tikai 11 dienas pēc iesaukšanas un neskatoties uz minimālo vai neesošo militāro pieredzi, tiek nosūtīti uz Svatovi. Zaporižjas apgabala okupācijas administrācijas loceklis Vladimirs Rogovs paziņoja, ka Krievijas mobilizētais personāls tiek apmācīts Melitopoles priekšpilsētās. Kadros redzams arī tas, ka mobilizētais personāls it kā tiek apmācīts okupētajā Luhanskas apgabalā. Ukrainas ģenerālštābs uzsvēra, ka mobilizēto krievu izvietošana Ukrainā neapdraudēs Ukrainas spēku pretuzbrukumus.
Tikmēr Krievijas federālie subjekti izsludina jaunus mobilizācijas posmus atsevišķos reģionos. Rostovas apgabala gubernators Vasīlijs Golubevs norādīja, ka apgabals "saņēmis jaunu mobilizācijas uzdevumu", un paziņoja, ka vietējās iesaukšanas komisijas sākušas īstenot mobilizācijas rīkojumu. Voroņežas apgabala gubernators Aleksandrs Gusejevs norādīja, ka mobilizācijas pasākumi turpināsies arī pēc 10. oktobra. Nav skaidrs, vai šie apgabali sāk otro mobilizācijas vilni vai arī ievēro pavisam jaunu mobilizācijas rīkojumu. Iespējams, ka šie apgabali varētu būt neizpildījuši sākotnējo mobilizācijas kvotu un tiem ir jāpagarina mobilizācijas laiks.
Krievijas amatpersonas turpina izmantot mobilizāciju kā soda veidu pret personām, kas atsakās izpildīt Kremļa mobilizācijas pavēles. Magadanas apgabala gubernators Sergejs Nosovs nopludinātā sarunā ar padotajiem pieprasīja, lai tie izdod mobilizācijas rīkojumu zelta ieguves uzņēmuma vadītājam par atteikšanos izsniegt mobilizācijas paziņojumus saviem darbiniekiem. Kāds vārdā nenosaukts uzņēmuma īpašnieks pastāstīja, ka vietējās amatpersonas izspiež no uzņēmējiem 10% darbinieku apmaiņā pret uzņēmumu vadošo darbinieku atbrīvojumu no mobilizācijas. Kremlis ir arī uzdevis visiem Krievijas uzņēmumu īpašniekiem sniegt informāciju par saviem darbiniekiem vietējiem militārās iesaukšanas centriem, un vietējās amatpersonas var izmantot šos sarakstus, lai piespiedu kārtā mobilizētu vairāk cilvēku. Vietējās amatpersonas var izmantot mobilizācijas aizsegu, lai pieprasītu kukuļus no uzņēmumu īpašniekiem. Ukrainas un Krievijas avoti ir ziņojuši par šādu organizētu korupcijas shēmu parādīšanos Krievijas aizsardzības nozarē.
Daži krievi turpināja izrādīt pretestību mobilizācijai visā Krievijā. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka vairāk nekā simts mobilizēto vīru neprecizētā Austrumu militārā apgabala poligonā atsakās pildīt pavēles un neiziet no kazarmām, protestējot pret sliktajiem dzīves un sanitārajiem apstākļiem. Kāds krievu vīrietis mēģināja aizdedzināt militārās rekrutēšanas centru Rjazaņas apgabalā.
Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka Starobilskā, Luhanskas apgabalā, Krievijas spēki aiztur Ukrainas militārpersonu un tiesībsargājošo iestāžu darbinieku ģimenes locekļus un draugus. Mariupoles pilsētas padomnieks Petro Andrjušenko apgalvoja, ka Krievijas Federālais drošības dienests un Krievijas Izmeklēšanas komiteja ir izveidojusi filtrēšanas centru Mariupoles Centrālā rajona policijas pārvaldē, Doņeckas apgabalā. Krievijas un okupācijas administrācijas amatpersonas turpina aizvest ukraiņu bērnus no Krievijas okupētajām teritorijām. Hersonas okupācijas administrācijas vadītājs Vladimirs Saldo pašlaik īsteno programmu, lai no Hersonas apgabala uz Krievijas okupēto Krimu un Krievijas Federāciju aizvestu līdz 40 000 bērnu un pieaugušo.
