31. oktobrī Krievijas spēki veica vēl vienu masveida raķešu triecienu vilni, kuru mērķis bija kritiski svarīga Ukrainas infrastruktūra visā valstī. Krievijas spēki no Kaspijas jūras ziemeļu daļas un Rostovas apgabala Volgodonskas reģiona izšāva vairāk nekā 50 raķetes "Kh-101" un "Kh-555". Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas pretgaisa aizsardzība notrieca 44 no vairāk nekā 50 Krievijas raķetēm. Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka Krievijas triecieni 31. oktobrī atslēdza ūdens padevi 80% Kijivas iedzīvotāju un simtiem tūkstošu cilvēku palika bez elektrības.
Krievijas okupācijas amatpersonas atkal mainīja retoriku attiecībā uz Kahovkas hidroelektrostaciju (HES) un, visticamāk, rada informatīvus nosacījumus, lai turpinātu virzīt evakuāciju no Dņepras upes rietumu krasta un retoriski piesegtu Krievijas atkāpšanos no šīs teritorijas. Hersonas okupācijas vadītājs Vladimirs Saldo 31. oktobrī paziņoja, ka viņa administrācija paplašina evakuācijas zonu par 15 km no Dņepras upes, un atsaucās uz informāciju, ka Ukraina gatavojas "masīvam raķešu uzbrukumam" Kahovkas HES aizsprostam, kas, kā apgalvoja Saldo, izraisīs masveida plūdus un civilās infrastruktūras iznīcināšanu. 26. oktobrī Saldo iepriekš apgalvoja, ka aizsprosta sagraušana būtu "praktiski neiespējama" un ka pat tā sagraušanas gadījumā ūdens līmenis Dņepras upē paceltos tikai par 2 metriem.
Acīmredzamās svārstības Saldo nostājā attiecībā uz Kahovkas HES norāda, ka viņa administrācija, visticamāk, izmanto draudus par pārrāvumu un plūdiem, lai turpinātu informācijas operāciju ar diviem mērķiem: panākt evakuāciju no rietumu krasta un izskaidrot Krievijas atkāpšanos no rietumu krasta nākotnē. Nav scenārija, kurā Ukrainai būtu izdevīgi uzspridzināt dambi. Sekas, ko šāda rīcība radītu Zaporižjas atomelektrostacijas (ZNPP) drošībai, kuras dzesēšanai izmanto Kahovkas ūdenskrātuves ūdeni, kā arī ekonomiskās un sociālās sekas, ko radītu vairāk nekā 80 apdzīvotu vietu applūšana un civiliedzīvotāju māju un dzīvotspējīgas zemes iznīcināšana, pilnībā izslēdz iespēju, ka Ukraina varētu īstenot šādu scenāriju. Aizsprosta uzspridzināšana arī ievērojami apgrūtinātu Ukrainas spēku centienus sasniegt izvirzītos mērķus - atbrīvot atlikušo Hersonas apgabala daļu un citas teritorijas uz austrumiem no upes. Saldo, iespējams, veido dambja sprādzienu kā neizbēgamu un nepārvaramu šķērsli, no kura Krievijas spēki var izvairīties tikai tad, ja pamet rietumu krastu un atkāpjas tālāk uz Hersonas apgabalu. Krievijas spēja vai vēlme fiziski sabojāt dambi ir relatīvi mazsvarīga - informatīvā ietekme, ko rada apsūdzības Ukrainai, ka tā gatavojas uzspridzināt dambi, varētu būt pietiekama, lai radītu retorisku aizsegu, kas izskaidrotu jebkādu Krievijas atkāpšanos nākotnē.
Krievijas spēki, visticamāk, turpina pārvietot karaspēku un militāros līdzekļus pāri Dņepras upei, gaidot Ukrainas virzību uz Hersonas pilsētu. Ukrainas militārie avoti 30. oktobrī ziņoja, ka Krievijas spēki gatavojas pārvietot artilērijas vienības un ieročus no Dņepras upes rietumu krasta, lai tos varētu pārvietot citos virzienos. 31. oktobrī Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība papildus norādīja, ka Krievijas spēki gatavojas evakuēt atsevišķas vienības un militāro tehniku no rietumu krasta. Krievijas atbalstītais Hersonas okupācijas deputāts Kirils Stremuzovs paziņoja, ka 30. oktobrī Krievijas spēki uzsāka inženiertehnisko pozīciju izbūvi arī Bilozerkā un Čornobaivkā, ko apstiprina Krievijas kolaboracionistu publicētie attēli, kuros redzamas dzeloņstiepļu aizsargjoslas šajās teritorijās. Tas, ka Krievijas kolaboracionisti gatavojas aizsargāt Čornobaivku, ir īpaši zīmīgi, jo Čornobaivka ir pēdējā apmetne gar M14 ceļu uz ziemeļiem no Hersonas pilsētas. Pašreizējā frontes līnija atrodas mazāk nekā 20km uz ziemeļrietumiem no Černobaivkas, un aktīvie centieni nostiprināt aizsardzību šajā vietā liecina par bažām par gaidāmo Ukrainas virzīšanos. Vienlaicīga militāro līdzekļu evakuācija no rietumu krasta un gatavošanās aizsargāt kritiskās zonas ap Hersonas pilsētu liecina par bailēm par Krievijas kontroli rietumu krastā.
Vāgnera finansists Jevgeņijs Prigožins turpināja centienus palielināt savu statusu Krievijas elites vidū, uzbrūkot vietējām amatpersonām un 31. oktobrī paziņojot par Vāgnera centra izveidi Sanktpēterburgā. Kā ziņots, 31. oktobrī Prigožins pieprasīja Krievijas Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālizmeklēšanu par "faktu", ka Sanktpēterburgas gubernators Aleksandrs Beglovs organizējis "noziedzīgu kopienu". Prigožins apgalvoja, ka Beglova noziedzīgais tīkls plāno izlaupīt valsts budžetu un bagātināt korumpētas amatpersonas. Prigožins, visticamāk, izmanto savu kritiku pret Beglovu un citiem Sanktpēterburgas politiķiem, lai uzlabotu savu reputāciju - un viņa kampaņa, iespējams, darbojas. Izdevums "Petersburg Vestnik" 31. oktobrī raksturoja Prigožina popularitāti kā "strauji augošu" un jautāja, vai viņš plāno veidot partiju vai iesaistīties politikā, uz ko Prigožins atbildēja: "Es netiecos pēc popularitātes. Mans uzdevums ir pildīt savu pienākumu pret dzimteni, un šodien es neplānoju veidot nekādas partijas, nemaz nerunājot par došanos politikā".
Krievijas avoti turpināja apgalvot, ka Ukrainas karaspēks 30. un 31. oktobrī veicis pretuzbrukuma operācijas Harkivas apgabala ziemeļaustrumos. Krievijas Aizsardzības ministrija un Krievijas militārie blogeri 30. oktobrī apgalvoja, ka Ukrainas spēki veikuši virkni neveiksmīgu uzbrukumu Orliankas, Tabaivkas un Berestovas apkārtnē, kas atrodas 30 km uz ziemeļrietumiem no Svatoves. Krievija arī apgalvoja, ka tās karaspēks atvairījis Ukrainas uzbrukumus uz ziemeļrietumiem no Svatovas Kupjanskas apgabalā. Kāds Krievijas militārais blogeris ziņoja, ka Ukrainas karaspēks gatavojas vēl vienai ofensīvai šajā virzienā uz līnijas Orlianka-Peršotravneve. Ukrainas Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks uzbruka Mikolaivkai un Novoselivskei, kas atrodas aptuveni 30km uz ziemeļrietumiem no Svatoves, norādot, ka Ukrainas karaspēks ir virzījies uz austrumiem no Kupjanskas apgabala.
Krievijas avoti apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks 30. un 31. oktobrī turpināja pretuzbrukuma operācijas gar līniju Svatove-Kreminna. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka 30. oktobrī Krievijas karaspēks atvairīja Ukrainas uzbrukumus Stelmahivkai un Makijivkai.
Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas karaspēks apšaudīja Ploščanku (15km uz ziemeļrietumiem no Kreminnas), kas liecina, ka Ukrainas karaspēks turpina virzīties uz autoceļa R66 Svatove-Kreminna ziemeļu virzienā no Kreminnas.
Krievijas spēki 30. un 31. oktobrī turpināja aizsardzības operācijas Hersonas apgabalā. Ukrainas militārie avoti ziņoja, ka Krievijas karaspēks veic attālinātu teritoriju apzināšanu pie Hersonas apgabala frontes līnijas, evakuē militāros līdzekļus uz Dņepras upes austrumu krastu un reformē vienības (iespējams, pievienojot jaunmobilizētus rezervistus, lai atjaunotu bruņoto vienību sastāvu). Krievijas avoti papildus apgalvoja, ka Krievijas karaspēks veic pozīciju inženiertehnisko apgādi uz ziemeļrietumiem no Hersonas pilsētas un gatavojas tur veikt aizsardzības operācijas. Sociālajos plašsaziņas līdzekļos publicētajos attēlos redzams, ka Krievijas kolaboracionisti uzstādījuši dzeloņstieples, lai nostiprinātu aizsardzības pozīcijas uz ziemeļiem no Hersonas pilsētas Čornobaivkā un uz rietumiem no Hersonas pilsētas Bilozerkā.
Krievijas avoti apgalvoja, ka Ukrainas karaspēks 30. un 31. oktobrī turpināja pretuzbrukuma operācijas Hersonas apgabalā. Krievijas avoti ziņoja, ka Ukrainas spēki 31. oktobrī mēģināja izlauzties cauri Krievijas līnijām Berislavas rajonā. Krievijas avoti ziņoja, ka Krievijas Austrumu militārā apgabala elementi, īpašie spēki un gaisa desanta spēki 30. oktobrī atvairīja Ukrainas uzbrukumus pie Davidivas tilta.
Tiek ziņots, ka Ukrainas aizkavēšanas kampaņa kaitē Krievijas spēkiem, kas evakuējas pāri Dņepras upei. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība 31. oktobrī ziņoja, ka Ukrainas ugunsgrēki pagājušajā nedēļā neprecizētā laikā netālu no Antonivskas tilta iznīcinājuši divas baržas, kuras Krievijas spēki izmantoja bruņojuma transportēšanai no rietumu (labā) krasta uz austrumu (kreiso) krastu. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība papildus ziņoja, ka Ukrainas spēki 30. oktobrī veica 156 apšaudes un skāra divas Krievijas munīcijas noliktavas Berislavas un Baštankas rajonos.
Krievijas spēki 30. un 31. oktobrī turpināja sauszemes uzbrukumus Bahmutas apkārtnē. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas karaspēks 30. un 31. oktobrī atvairīja Krievijas uzbrukumus pašai Bahmutai, Jakovļivkai (16km uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas), Bahmutskei (10km uz ziemeļaustrumiem no Soledaras) un Maijorskā (20km uz dienvidiem no Bahmutas). Ar Vāgnera grupu saistītais plašsaziņas līdzeklis "RIAFAN" 30. oktobrī publicēja reportāžu no Bahmutas apgabala un apgalvoja, ka uz dienvidiem no Bahmutas turpinās intensīvas kaujas un ka Vāgnera grupas spēki dažkārt dienā pavirzās uz priekšu 500 metrus. Krievijas militārie blogeri arī apgalvoja, ka Vāgnera karaspēks ir iesaistīts sīvās kaujās uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas ap Jakovļivku un Bahmutas ziemeļaustrumu nomalē.
Krievijas avoti apgalvoja, ka 30. un 31. oktobrī Krievijas karaspēks guva pakāpeniskus panākumus Avdijivkas un Doņeckas pilsētas rajonā. Taču Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks 30. un 31. oktobrī veica vairākus neveiksmīgus sauszemes uzbrukumus Doņeckas pilsētas ziemeļu, ziemeļrietumu un dienvidrietumu nomalē. Krievijas avoti apgalvoja, ka Krievijas karaspēks ieņēma Vodiānas austrumu daļu (8km uz dienvidrietumiem no Avdijivkas), pārrāva Ukrainas aizsardzības līnijas Opitnē (5km uz dienvidrietumiem no Avdijivkas) un cīnījās par Pervomaiskes (12km uz dienvidrietumiem no Avdijivkas) kontroli. Krievijas avoti papildus apgalvoja, ka Doņeckas Tautas Republikas (DNR) vienības un 8. apvienotās armijas 150. motorizētās strēlnieku divīzijas elementi 31. oktobrī uzsāka ofensīvu uz Marinku (Doņeckas pilsētas dienvidrietumu nomalē) un veica nelielus panākumus Marinkas teritorijā. "ISW" vēl nav novērojis neatkarīgu šo Krievijas apgalvojumu apstiprinājumu.
