Patlaban Eiropas Savienībā (ES) ir iestājusies zināma krīze saistībā ar sankciju pret Krieviju tālāko īstenošanu, aģentūrai LETA pauda politologs Kārlis Daukšts.
Viņš atzīmēja, ka tieši tas ir iemesls, kāpēc ir grūti prognozēt, kas būs iekļauts iespējamā 9.sankciju pakotnē, jo vairākas ES valstis, piemēram, naftas eksporta jomā ietur vienu politiku, bet gāzes eksporta un importa jomā - citu. Tā kā vienotības dažādu ES valstu starpā nav, ir grūti prognozēt kopējo sankciju tehnisko izpildījumu.
Tāpat Daukšts vērsa uzmanību uz to, ka personīgās sankcijas, kas tiek vērstas pret atsevišķiem Krievijas pilsoņiem, bieži vien tiek iesaldētas vai mīkstinātas.
Politologs uzsvēra, ka sankcijas nenes kaitējumu tikai Krievijai, bet rada arī diezgan lielas problēmas ES, un prognozēt, kad tās dos rezultātus, kas ierobežos Krievijas spējas saņemt papildu ienākumus no augstās gāzes vai naftas cenas, ir sarežģīti, jo mehānisma, kā to panākt, lai sankcijas iedarbotos, līdz galam nav.
LETA jau rakstīja, ka oktobrī, piedaloties ES Ārlietu padomes sanāksmē Luksemburgā, Latvijas ārlietu ministrs aicināja sākt darbu pie sankciju pret Krieviju devītās kārtas izstrādes, kā arī turpināt ierobežojošos pasākumus pret Baltkrieviju, kas sniedz atbalstu Krievijai karā Ukrainā.
