Krievijas centieni ap Bahmutu liecina, ka Krievijas spēki nav mācījušies no iepriekšējām kļūdām ar lielu upuru skaitu, kas koncentrējās uz ierobežotas operatīvās vai stratēģiskās nozīmes mērķiem. Kā "ISW" jau iepriekš ir novērojis, Krievijas centieni virzīties uz Bahmutu ir noveduši pie nepārtraukta Krievijas kaujasspēka un tehnikas izsmelšanas, nedēļām un mēnešiem ilgi noturot karaspēku pie salīdzinoši nenozīmīgām apdzīvotām vietām, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War).
Šāds operāciju modelis ļoti atgādina iepriekšējos Krievijas centienus ieņemt Severodoņecku un Lisičansku kara sākumā. Ukrainas spēki būtībā ļāva Krievijas karaspēkam koncentrēt spēkus uz Severodoņecku un Lisičansku, taču ilgo un sīvo cīņu dēļ krievi zaudēja ievērojamu daļu savas kaujasspējas. Krievijas karaspēks galu galā ieņēma Lisičansku un Severodoņecku, bet šie taktiskie panākumi izpaudās kā niecīgs operatīvais ieguvums, jo Krievijas ofensīva austrumos tad sasniedza kulmināciju. Krievijas centieni šajā apgabalā lielā mērā palika apstājušies līdz pat jūlija sākumā sasniegtajām līnijām. Pat ja Krievijas karaspēks turpinās virzīties uz Bahmutu un pat ja tas piespiedīs kontrolēti atvilkt ukraiņu karaspēku no pilsētas (kā tas bija Lisičanskas gadījumā), pati Bahmuta nesniegs viņiem lielu operatīvu labumu. Izmaksas, kas saistītas ar sešus mēnešus ilgām brutālām un uz iznīcināšanu balstītām kaujām Bahmutas apkaimē, ir daudz lielākas nekā jebkuras operatīvās priekšrocības, ko krievi varētu gūt, ieņemot to. No otras puses, Krievijas ofensīvas ap Bahmutu patērē ievērojamu daļu no Krievijas pieejamās kaujas jaudas, potenciāli veicinot Ukrainas pretuzbrukumu turpināšanos citviet.
Kremlis turpina centienus apspiest iekšzemes disidentus, izmantojot tiesību aktus, kas paplašina "ārvalstu aģentu" un ārvalstu ietekmei pakļauto personu definīciju. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir apstiprinājis grozījumus 2012. gada "Ārvalstu aģentu likumā", kas paplašina sākotnējo "ārvalstu aģentu" definīciju, attiecinot to uz ikvienu, kurš atrodas nenoteiktā "ietekmē vai spiedienā" no ārvalstu dalībnieku puses. Grozījumi arī piešķir Krievijas Tieslietu ministrijai pilnvaras publicēt norādīto ārvalstu aģentu personas datus, paverot iespēju tos publiski vajāt. Šo pasākumu mērķis, visticamāk, ir apspiest arvien biežāk sastopamās iekšzemes disidentu negācijas par Kremļa kara vadīšanu. Paplašinot to personu definīciju, kas klasificēti kā ārvalstu aģenti, Kremlis var paplašināt šo apzīmējumu izmantošanu, lai pastiprinātu cenzūras pasākumus un pastiprinātu kontroli pār informācijas telpu.
Baltkrievijas aizsardzības ministrs ģenerālleitnants Viktors Hreņins 30. novembrī paziņoja, ka pierobežas NATO dalībvalstu rīcība liecina, ka notiek gatavošanās militārām operācijām austrumu virzienā. Hreņins komentārus par NATO militārajām darbībām pie Baltkrievijas robežām, visticamāk, izteica, atbalstot to, ko "ISW" jau iepriekš ir novērtējusi kā notiekošu informācijas operāciju, kuras mērķis ir atvilināt Ukrainas spēkus pie Baltkrievijas robežas, reaģējot uz Baltkrievijas iesaistīšanās karā draudiem. Krievijas avoti, visticamāk, formulēja Hreņina komentārus tā, lai tie būtu vairāk agresīvi, lai atbalstītu informācijas operāciju par Baltkrievijas iesaistīšanos karā, kā arī lai radītu eskalējošākus informācijas nosacījumus, kas varētu radīt lielāku spiedienu uz Baltkrievijas amatpersonām, lai tās turpinātu atbalstīt Krievijas ofensīvo kampaņu Ukrainā.
Krievijas sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Krievijas sabiedrība, iespējams, ir nogurusi no Krievijas kara Ukrainā. Krievijas opozīcijas medijs "Meduza" 30. novembrī ziņoja, ka tam ir pieejami Kremļa iekšējai lietošanai pasūtītas sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, kas liecina, ka 55% krievu atbalsta miera sarunas ar Ukrainu un 25% - kara turpināšanu. Krievijas neatkarīgās aptaujas organizācijas "Levada" oktobra aptaujas rezultāti liecina par līdzīgu sadalījumu - 34% atbalsta militāro darbību turpināšanu Ukrainā un 57% - sarunas. Kā ziņots, saskaņā ar Kremļa iekšējās aptaujas datiem jūlijā 32% krievu atbalstīja sarunas ar Ukrainu, bet 57% atbalstīja kara turpināšanu. "Levada" centra direktors Deniss Volkovs uzskata, ka to krievu īpatsvars, kuri, visticamāk, atbalstītu miera sarunas ar Ukrainu, sāka strauji pieaugt pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina rīkojuma par daļēju mobilizāciju.
Par Ukrainas pretuzbrukuma kopējo tempu Svatove-Kreminnas līnijā 30. novembrī parādījās pretrunīgi ziņojumi. Vairāki Krievijas avoti apgalvoja, ka Ukrainas pretuzbrukuma operācijas apstājās, jo trūka artilērijas munīcijas un slikto laikapstākļu un enerģijas piegādes traucējumu dēļ nebija iespējams nodrošināt apgādi. Kāds Krievijas avots apgalvoja, ka, gluži pretēji, situācija ap Kreminnu kļūst arvien saspringtāka, un apgalvoja, ka Ukrainas spēki koncentrējas uz ziemeļiem no Kreminnas netālu no Červonopopivkas. Čečenijas līderis Ramzans Kadirovs apgalvoja, ka Čečenijas "Akhmat Spetsnaz" spēki un Luhanskas Tautas Republikas (LNR) 2. armijas korpusa karaspēks šajā apgabalā gūst lieliskus panākumus.
Krievijas spēki 30. novembrī turpināja pakāpeniski virzīties uz priekšu uz dienvidiem no Bahmutas. No 28. līdz 29. novembrim publicētajos ģeolokācijas kadros redzams, ka Krievijas karaspēks ir aplencis Kurdjumivkas austrumu daļu, aptuveni 12 km uz dienvidrietumiem no Bahmutas. Krievijas avoti izplatīja pretrunīgus ziņojumus par Kurdjumivkas kontroles statusu - daži ziņoja, ka Ukrainas karaspēks joprojām kontrolē apdzīvotās vietas rietumu daļu un ka kaujas turpinās, savukārt citi apgalvoja, ka Krievijas karaspēks ir pilnībā pārņēmis apmetnes kontroli un pašlaik attīra ukraiņu pozīcijas. "ISW" ir novērojuši tikai vizuālu apstiprinājumu pirmajam apgalvojumam un uzskata, ka Krievijas karaspēks ir guvis panākumus Kurdiumivkas austrumu pusē.
30. novembrī Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki veic pozicionālo aizsardzību Dņepras upes austrumu krastā. Ukrainas plašsaziņas līdzeklis "Hromadske" publicēja videoierakstu, kurā redzams, kā Ukrainas spēki, kas izvietoti pie Antonivskas tilta Dņepras upes rietumu krastā, iesaistās apšaudē ar Krievijas spēkiem, kas atrodas otrpus upei austrumu krastā. Ukrainas karavīri apgalvoja, ka Krievijas spēkiem austrumu krastā ir vairāki novērošanas posteņi, no kuriem tie vada artilērijas uguni.
Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki 28. un 29. novembrī uzbruka Krievijas pozīcijām Polohijā un Tokmakā Zaporižjes apgabalā, ievainojot aptuveni 100 Krievijas militārpersonu. 30. novembrī publicētajos ģeolokācijas kadros redzamas HIMARS triecienu sekas uz ēkām Polohijā. Citos ģeolokācijas kadros redzamas iespējamu Ukrainas triecienu sekas Mirnē, Zaporižjes apgabalā. Ukrainas Melitopoles mērs Ivans Fjodorovs ziņoja, ka iedzīvotāji dzirdējuši sprādzienus vietās, kur nesen apmetās Krievijas mobilizētais personāls.
Nikolajevas apgabala vadītājs Vitālijs Kims 30. novembrī paziņoja, ka Ukrainas spēki veic operāciju Kinburnas kāpā. V. Kims arī paziņoja, ka Krievijas spēki 28. novembrī piespiedu kārtā izveda iedzīvotājus no Kinburnas kāpas. "ISW" iepriekš jau vērtēja, ka Ukrainas spēki tādējādi iegūtu priekšrocības, lai no vietām Kinburnas kāpā veiktu iespējamās operācijas Dņepras austrumu krastā.
Krievijas un Ukrainas avoti ziņoja, ka Krievijas informatīvajā telpā ir izplatītas baumas, ka Krievijas prezidenta administrācijas darbiniekiem vīriešiem uz laiku ir aizliegts doties komandējumos vai atvaļinājumos uz ārvalstīm, jo ir iespējama mobilizācijas pavēļu izdošana. Krievijas avoti norādīja, ka Kremlis šīs baumas ir noliedzis. Tas pats Krievijas avots arī dalījās ar audioierakstu no sarunas ar mobilizācijas karstās līnijas operatoru, kurš atzina, ka, lai gan daļējas mobilizācijas publiskās rekrutēšanas kampaņa ir beigusies, mobilizācija turpinās tik ilgi, kamēr mobilizētie karavīri dien Ukrainā. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas amatpersonas turpina patrulēt pilsētā un liedz izbraukt iedzīvotājiem, kuri vēlas to pamest, lai gan Krievijas okupācijas amatpersonas apgalvo, ka okupētajā Hrustaļnijas pilsētā Luhanskas apgabalā mobilizācija ir beigusies.
