Krievijas iebrukums Ukrainā norit jau gandrīz 11 mēnešus, taču šie mēneši ir nesuši ne mazums pārsteigumu. Ukraina ne tikai turpina cīnīties, bet ir pārgājusi pretuzbrukumā, savukārt izlielītā krievu armija cietusi smagus zaudējumus. Nespēja izpildīt izvirzītos uzdevumus un plašais zaudējumu apmērs Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam šī kara laikā vairākkārt lika mainīt par “speciālās militārās operācijas” (kā Krievijas izraisīto karu Ukrainā mēdz dēvēt Kremlī) komandierus. Ja visaptverošā iebrukuma sākumā netika plaši afišēti konkrēti personāži, kuri būtu atbildīgi par agresijas īstenošanu, tad pēc V. Putinam tik personīgi dārgā Krimas tilta saspridzināšanas Krievijas propagandas mediji atklāti norādīja, ka grožus pār operāciju savās rokās ņems ģenerālis Sergejs Surovikins. Tiesa, viņš nebija nedz pirmais, kurš ticis norīkots kā atbildīgais par iebrukuma vadību, nedz arī pēdējais, kas šajā amatā nomainīts, nespējot sasniegt agresorvalsts izvirzītos mērķus. Tagad pēc ilgākas pauzes šajā amatā atgriezies Krievijā plaši kritizētais, bet sākotnējais iebrukuma autors un pirmais komandieris – Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieks Valērijs Gerasimovs. “Sargs.lv” nolēma izpētīt, kuri ģenerāļi ir bijuši atbildīgi par Krievijas karu Ukrainā, kādas ir bijušas viņu lielākas sakāves, kuras kalpojušas par to, lai Kremļa diktators viņus pēcāk padzītu no ieņemamā amata.
Kara sākums: Sergejs Šoigu un ģenerālis Valērijs Gerasimovs 24.02.2022. – 08.04.2022.
ASV laikraksts “The New York Times” pagājušā gada maijā informēja, ka pirms ģenerāļa Aleksandra Dvorņikova iecelšanas amatā neviens centrālais komandieris nav vadījis Krievijas spēkus Ukrainā, atsaucoties uz ASV amatpersonu sniegto ziņojumu. Tādējādi jāpieņem, ka galvenie cilvēki, kas vadīja uzbrukumu Ukrainā ir Aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu un Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālis Valērijs Gerasimovs.
Ja kāds sāka un palīdzēja Vladimiram Putinam uzsākt karu pret Ukrainu, tad tas ir viņa ilggadējais līdzgaitnieks – Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Viņš vēl pirms kara runāja par Ukrainas demilitarizāciju un Krievijas pasargāšanu no Rietumu “militārajiem draudiem”.
Viņš kopā ar diktatoru regulāri dodas kopīgos medību un makšķerēšanas izbraucienos uz Sibīriju, kā arī ilgu laiku S.Šoigu tika uzskatīts par potenciālo V.Putina pēcteci. Viņam tika izteikta atzinība par Krimas okupāciju 2014. gadā, viņš bija atbildīgs par GRU militārās izlūkošanas aģentūru, laikā, kad Lielbritānijā tika īstenots bijušā GRU spiega Sergeja Skripaļa un viņa meitas Jūlijas indēšanas mēģinājums, kā arī 2020. gadā tika saindēts Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs.
Tikmēr Krievijas bruņoto spēku štāba priekšnieka ģenerāļa Valērija Gerasimova uzdevums bija iebrukt Ukrainā un ātri pabeigt darbu, taču viņš izgāzās.
Iepriekš viņam ir bijusi liela loma Vladimira Putina militārajos konfliktos jau kopš 1999. gada. Viņš komandēja Krievijas armiju Čečenijas karā, kā arī bija persona, kas pārraudzīja Krimas okupāciju.
1. Sākot visaptverošu iebrukuma operāciju Ukrainā, Krievijas armija neieņēma Kijivu un negāza Ukrainas politisko valdību.
2. Ukrainas spēki 24. martā uzbruka Berdjanskā pietauvotajiem Krievijas desanta kuģiem, iznīcinot vienu un sabojājot divus citus.
3. Pēc NATO informācijas līdz 25. martam Krievija bija zaudējusi 15 000 karavīru, vidēji dienā tika likvidēti 500 okupantu.
4. Krievijas armija tiek padzīta no Mikolajivas, neļaujot tai virzīties uz Odesu.
5. 26. un 27. martā Ukrainas karavīri veiksmīgi padzina Krievijas karaspēku no Trostjanecas un no vairākiem citiem ciematiem netālu Harkivas.
6. 5. aprīlī Krievijas armija, ciešot smagus tehnikas un personāla zaudējumus, pamet savas pozīcijas ap Kijivu un Čerņihivu, tādējādi pieliekot punktu iebrukumam no ziemeļiem.
Ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs (Alexander Dvornikov) - 08.04.2022. – 26.05.2022.
Ciešot pazemojošu sakāvi Ukrainas ziemeļos, Krievijas bruņotie spēki tika pārdislocēti uz Donbasu Ukrainas austrumos. Galvenais “speciālās militārās operācijas” uzdevums Ukrainā – ieņemt galvaspilsētu Kijivu un gāzt valdību Sergejam Šoigu un ģenerālim Valērijam Gerasimovam neizdevās. Vladimirs Putins kļuva neapmierināts un 8. aprīlī par “speciālās militārās operācijas” vadītāju iecēla jaunu komandieri – ģenerāli Aleksandru Dvorņikovu.
Viņam ir bijusi ievērojama loma Sīrijas karā, kur viņa pakļautībā esošie spēki bija atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavībām un tika apsūdzēti noziegumos pret cilvēci.
Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja, ka A. Dvorņikovs Rietumu plašsaziņas līdzekļos ir izpelnījies uzmanību kā "Alepo miesnieks", jo Krievijas spēki visā Krievijas intervences Sīrijā laikā mērķtiecīgi vērsās pret Sīrijas civiliedzīvotājiem un kritiski svarīgu infrastruktūru.
Ģenerāļa A. Dvorņikova metodes daudz neatšķīrās arī Ukrainā. 2022. gada 8.aprīlī ar raķetēm “Točka – U” uzbrūkot Kramatorskas dzelzceļa stacijai, kurā bija pulcējušies bēgošie civiliedzīvotāji tika nogalināti aptuveni 50 cilvēku, tostarp bēgošās sievietes un bērni. Ievainoto skaits šajā uzbrukumā sasniedza aptuveni 100 cilvēku. Uzbrukumu īpaši cinisku padarīja fakts, ka uz vienas no krievu izšauto raķešu atlūzām Ukrainas karavīri atrada uzrakstu “za djetej” [“par bērniem” tulk.].
1. 15. aprīlī Krievija cieš pazemojošāko sakāvi - tiek nogremdēts Krievijas Melnās jūras kara flotes flagmanis - kreiseris “Moskva”. Tas ir nopietns trieciens ne tikai Maskavas militārajam pārākumam, bet arī prestižam.
2. 10.maijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņo, par Krievijas karaspēka padzīšanu no Harkivas apgabala ziemeļiem, sasniedzot agresorvalsts Krievijas robežu.
Ģenerālpulkvedis Genādijs Židko (Gennady Zhidko) – 26.05.2022. – 08.10.2022.
V. Putins bija neapmierināts, ka līdz tā sauktā Kremļa režīma atzīmētajai “Uzvaras dienai” ģenerālis A.Dvorņikovs nav sasniedzis jūtamus panākumus nedz Krievijas okupētajā Donbasā nedz visā iebrukumā Ukrainā kopumā. 26. maijā neatkarīgā pētnieciskā organizācija “Conflict Intelligence Team” (CIT) informēja, ka Krievijas karu Ukrainā turpmāk vadīs ģenerālpulkvedis Genādijs Židko.
Also reportedly, Russia's command in the battle for Donbas has undergone another shakeup — the overall commander is now said to be Colonel General Gennady Zhidko.
— CIT (en) (@CITeam_en) May 26, 2022
Like Dvornikov, he once commanded operations in Syria and also headed the Eastern Military District.
Viņš bija aizsardzības ministra vietnieks militārajos un politiskajos jautājumos un bijušais Austrumu militārā apgabala komandieris.
Tāpat kā ģenerālis A.Dvorņikovs, ģenerālpulkvedis G. Židko piedalījās Krievijas intervencē Sīrijā, kur viņš bija iebrūkošā kontingenta štāba priekšnieks. Pēc atgriešanās no Sīrijas viņš atbildēja par Krievijas armijas personāla mobilizāciju, loģistikas jautājumiem un režīma propagandu.
1. 30. jūnijā ukraiņi atgūst Čūskas salu.
2. 9. augustā ukraiņi apšauda Krimas gaisa spēku bāzi, iznīcinot vismaz 8 krievu lidmašīnas.
3. 10. septembrī ukraiņi atgūst Izjumu, kas bija okupēta 6 mēnešus.
4. No septembra sākuma ukraiņi veic veiksmīgu kontrofensīvu, atgūstot vairākas okupētās teritorijas. 12. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka valsts austrumos un dienvidos ir atkaroti vairāk nekā 6000 kvadrātkilometru.
5. 1. oktobrī Ukraina atgūst Limanu - nozīmīgu pilsētu Doņeckas apgabalā.
6. 8. oktobrī tiek uzspridzināts Krimas tilts. Šis uzbrukums notiek dienu pēc V. Putina dzimšanas dienas.
Ģenerālis Sergejs Surovikins - 08.10.2022. – 12.01.2023.
Krimas tilta uzspridzināšanu ne pa jokam nokaitināja V.Putinu un jau tajā pašā dienā diktators ģenerālpulkvedi Genādiju Židko atbrīvoja no amata. 8. oktobrī ar Kremļa saimnieka pavēli par “speciālās militārās operācijas” vadītāju tiek iecelts ģenerālis Sergejs Surovikins.
Kremļa propaganda sajūsmināti cildināja viņa kā karavīra personīgo nežēlību. 1991. gadā, Maskavā norisinoties augusta pučam, kas pielika punktu PSRS eksistencei, demokrātiski noskaņotie protestētāji bloķēja PSRS agonizējošās vadības atsauktās militārās tehnikas kustību. Uz šādu miermīlīgu protesta formu ģenerālis S.Surovikins atbildēja, pavēlot savam padotajam bruņutehnikas vadītājam ar kāpurķēdēm braukt pāri neapbruņotiem protestētājiem. Pildot S. Surovikina pavēli, zem bruņutehnikas kāpurķēdēm tika nogalināti trīs cilvēki, ziņoja “BBC” krievu valodas ziņu redakcija.
Ģenerālis S.Surovikins deviņdesmitajos gados piedalījās konfliktos Tadžikistānā, kā arī karos Čečenijā. Vēlāk S. Surovikins piedalījies Krievijas militārajā intervencē Sīrijā, Maskavai 2015. gadā palīdzot noturēt varu ķīmisko ieroču izmantošanā vainotajam Sīrijas diktatoram un kara noziedzniekam Bašaram al Asadam.
Pirms kļūšanas par Krievijas karaspēka komandieri Ukrainā viņš bija Krievijas Federācijas bruņoto spēku Aerokosmisko spēku virspavēlnieks. Neskatoties uz to, ka viņam nav pieredzes gaisa spēku operācijās, viņš pārraudzīja Sīrijas pilsētas Alepo iznīcināšanu no gaisa.
Vairāk nekā 30 gadu laikā viņam ir izveidojusies "brutāla, ļoti skarba un nepatīkama indivīda" reputācija, saka Č. Listers.
Ģenerāļa S.Surovikina rīcība Ukrainā neatšķīrās no viņa darbības Sīrijā. Uzreiz pēc Krimas tilta uzspridzināšanas S.Surovikins sāka īstenot atriebības plānu pret ukraiņiem, veicot masveida raķešu un dronu triecienus. Savā karadarbības pieejā S. Surovikins nekoncentrējās uz krietni labāk aizsargāto Ukrainas militāro mērķu, bet gan civilo mērķu sistemātisku iznīcināšanu. Šādi viņa vadībā tika pastāvīgi apšaudīta kritiskā infrastruktūra, dzīvojamās mājas, skolas, slimnīcas un energoinfrastruktūra, atstājot miljoniem ukrainiešu bez elektrības un siltuma jau pašā ziemas sākumā. Mērķis šādai darbībai bija graut ukraiņu morāli un piespiest viņus padoties. Tomēr neraugoties uz savu pieeju, ģenerālis Surovikins daudziem atmiņā paliks kā “atkāpšanās” ģenerālis.
1. 9. novembrī tiek pavēlēts Krievijas karavīriem pamest Ukrainas dienvidu pilsētu Hersonu – vienīgo administratīvo centru, kuru kopš iebrukuma sākuma ieņēma krievu okupanti. 11. novembrī ukraiņu karaspēks iesoļoja atbrīvotajā pilsētā.
2. Decembrī ukraiņi veica pazemojošus dronu uzbrukumus Krievijas stratēģiskās aviācijas lidlaukiem Rjazaņas, Saratovas un Kurskas apgabalos. Uzbrukumi bija veiksmīgi, jo Ukrainas izmantotie droni izlauzās cauri Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmu vairogam, sabojājot stratēģiskos bumbvedējus.
3. Jaungada naktī ukraiņi veic sekmīgu raķešu triecienu pa Krievijas armijas karavīru naktsmītnei Makijivkā, okupētajā Doņeckas apgabalā. Krievija apgalvo, ka bojā gājuši 89 karavīri, tikmēr Ukraina un pašas Krievijas propagandisti lēš, ka nogalināti 400 - 600 okupantu un ievainoti vēl 300.
Ģenerālis Valērijs Gerasimovs – 12.01.2023.
Tikai trīs mēnešus pēc ģenerāļa S.Surovikina iecelšanas par augstāko komandieri Ukrainā, V. Putins šā gada 12. janvārī par “speciālās militārās operācijas” vadītāju atkal iecēla ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli V.Gerasimovu, kurš jau pirmajos kara mēnešos nesekmīgi vadīja okupāciju.
Andrejs Koļesņikovs, Kārnegi Starptautiskā miera fonda politologs, Vācijas medijam “DW” sacīja, ka atņemt varu S.Surovikinam bija Krievijas diktatora personisks lēmums.
Ģenerālis V.Gerasimovs aizstāj ģenerāli S. Surovikinu, kurš pārraudzīja nežēlīgos raķešu uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Tas notiek laikā, kad krievi apgalvo, ka viņi gūst progresu Ukrainas austrumos pēc vairākām militārām sakāvēm pēdējos mēnešos.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka lēmuma mērķis par ģenerāļa S.Surovikina nomaiņu ir organizēt "ciešāku kontaktu starp dažādiem bruņoto spēku atzariem un uzlabot Krievijas spēku vadības kvalitāti un efektivitāti".
Taču daži šo soli uztvēra kā zīmi, ka ģenerālis S. Surovikins, iespējams, ir ieguvis pārāk daudz varas.
"Kā galvenais komandieris Ukrainā, ģenerālis S. Surovikins kļuva ļoti spēcīgs, un, runājot ar V.Putinu, viņš, visticamāk, apgāja [Krievijas aizsardzības ministru Sergeju] Šoigu un V.Gerasimovu," “Twitter” rakstīja militārais analītiķis Robs Lī (Rob Lee).
I don't think this is because Surovikin is viewed as a failure. Certainly possible that this was driven by political reasons. As the unified commander in Ukraine, Surovikin was becoming very powerful and was likely bypassing Shoigu/Gerasimov when talking to Putin.
— Rob Lee (@RALee85) January 11, 2023
Šīs nedēļas sākumā Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja nule ieceltajam Ukrainas operācijas komandierim Valērijam Gerasimovam līdz martam sagrābt Donbasu, telekanālu ēterā sacīja Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes pārstāvis Andrijs Jusovs. Taču viņa pārvaldībā gūtie zaudējumi pirmajos kara mēnešos, norāda uz zemu iespējamību, ka mērķis tiks sasniegts.
