Starptautiskā Krimināltiesa plāno sākt divas kara noziegumu lietas, kas saistītas ar Krievijas iebrukumu Ukrainā. Starptautiskajā krimināltiesā izskatāmajās lietās Krievija tiktu apsūdzēta ukraiņu bērnu nolaupīšanā un apzinātā civilās infrastruktūras iznīcināšanā, laikrakstam “The New York Times” atzina amatpersonas, kuras runāja anonīmi.
Šīs lietas ir pirmās starptautiskās apsūdzības, kas izvirzītas kopš konflikta sākuma. Tās tika izvirzītas pēc vairāku mēnešu darba, ko veikušas īpašas izmeklēšanas grupas. Izmeklēšanā atklāts, ka Krievija nolaupījusi ukraiņu bērnus un nosūtījusi tos uz Krievijas pāraudzināšanas nometnēm. Tāpat arī Krievija apzināti vērsusies pret civilo infrastruktūru.
Virsprokuroram Karimam Kānam vispirms ir jāiesniedz apsūdzības pirmstiesas tiesnešu kolēģijai, kura izlems, vai ir ievēroti juridiskie standarti apcietināšanas ordera izdošanai, vai arī izmeklētājiem ir nepieciešami papildu pierādījumi. Šajā situācijā nebija skaidrs, kam katrā gadījumā tiesa plānoja izvirzīt apsūdzību. Lūgta apstiprināt lūgumus par apcietināšanas orderiem, prokuratūra sacīja: "Mēs publiski neapspriežam ar notiekošo izmeklēšanu saistītās lietas." Daži diplomāti un eksperti norādīja, ka, iespējams, varētu tikt apsūdzēts Krievijas autoritārais līderis Vladimirs Putins. Tomēr eksperti norāda, ka tiesas procesa iespējamība joprojām ir neliela, jo tiesa nevar izskatīt lietas aizmuguriski, un Krievija, visticamāk, neizdos savas amatpersonas.
Kremlis ir noraidījis apsūdzības kara noziegumos, bet starptautiskie un Ukrainas izmeklētāji ir savākuši pārliecinošus pierādījumus par daudzām zvērībām kopš iebrukuma sākuma. Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, atbildot uz jautājumu par pēdējā laika medijos izskanējušajām ziņām, ka tiesa plāno ierosināt divas kara noziegumu lietas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, skaidroja, ka Krievija "neatzīst" Starptautisko Hāgas krimināltiesu.
Pirmā lieta ir saistīta ar plaši ziņoto ukraiņu bērnu nolaupīšanu, sākot no maziem bērniem līdz pusaudžiem. Kremļa atbalstītās programmas ietvaros viņi tika aizvesti no Ukrainas, lai kļūtu par Krievijas pilsoņiem, atklājuši laikraksta “The New York Times” pētnieki. Maskava nav slēpusi savu programmu, pasniedzot to kā humāno misiju, lai aizsargātu bāreņus vai karā pamestus ukraiņu bērnus. Krievijas bērnu tiesību komisāre Marija Ļvova-Belova, kas ir šīs programmas publiskā seja, sāka sūtīt bērnus uz Krieviju dažu nedēļu laikā pēc iebrukuma sākuma 2022. gada februārī. Savukārt V. Putins pagājušā gada maijā parakstīja dekrētu, lai ukraiņiem paātrinātu piekļuvi Krievijas pilsonībai.
Jēlas universitātes un ASV Valsts departamenta Konfliktu observatorijas programmas februārī publicētajā ziņojumā teikts, ka kopumā 43 nometnēs Krievijā tiek turēti vismaz 6000 bērnu no Ukrainas, taču faktiskais skaits ir lielāks. Ukrainas valdības Nacionālais informācijas birojs paziņoja, ka marta sākumā tie varētu būt vairāk nekā 16 000 bērni.
Otrajā gadījumā paredzams, ka galvenais prokurors pievērsīsies Krievijas nerimstošajiem uzbrukumiem civilajai infrastruktūrai, kas atrodas tālu no kaujām un netiek uzskatīta par likumīgiem militāriem mērķiem. ASV valdībai ir pierādījumi, kas atklāj Kremļa lēmumus apzināti mērķēt uz dzīvībai svarīgu civilo infrastruktūru.
Agrāk starptautiskās tiesas tiesnešiem bija vajadzīgi vairāki mēneši, lai izskatītu apsūdzības, pirms tā izsniedza aresta orderi vai pavēsti par ierašanos tiesā. Taču Ukrainas notikumi ir radījuši spiedienu uz tiesu, lai tā rīkotos ātri. Vairāk nekā 40 valstis ir lūgušas tās iejaukšanos. Pati Ukraina nav oficiāla Starptautiskās krimināltiesas dalībvalsts, taču tā ir piešķīrusi tiesas jurisdikciju pār savu teritoriju.
Ukrainas valdība šobrīd rīko savas kara noziegumu tiesas prāvas, un izmeklēšanu veic arī daudzas citas starptautiskas organizācijas. Taču izmeklēšanā ir aktuāls jautājums, vai kādas lietas pret Krieviju kādreiz reāli nonāks tiesas zālē. Pēdējās nedēļās valdību un starptautisko organizāciju grupa ir pastiprinājusi sarunas par nepieciešamību izveidot atsevišķu starptautisku tiesu ar pilnvarām saukt pie atbildības Krievijas amatpersonas. Tiesa šajā gadījumā var saukt pie atbildības personas tikai par kara noziegumiem, noziegumiem pret cilvēci un genocīdu. Jebkāda apcietināšanas ordera izdošana, pat ja tā netiek izpildīta, ir simboliski svarīga.
