Pēc diviem gadiem pilna mēroga iebrukumā Ukrainā agresorvalsts Krievija pār savu upuri turpina saglabāt pārākumu militārās tehnikas, personāla un karam atvēlēto finanšu apjoma ziņā, tomēr, par spīti “pārākumam uz papīra”, Krievija turpina ciest smagus zaudējumus, bet tās gūtie panākumi ir uzskatāmi par “Pirra uzvarām”.
ASV aizsardzības nozares portāls “Defence News” publicējis ar Londonā bāzētās domnīcas Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūts jaunāko Krievijas un Ukrainas spēku salīdzinājumu.
Ukrainas aizstāvjiem Krievijas agresori krietni ir priekšā piesaistāmās rezerves apmēros. Ja krievu gadījumā tie ir vismaz 1.5 miljoni karavīru, ko Krievijas diktators V. Putins var droši mest “gaļas šturmos” , tad Ukrainai šis resurss ir pat pieckārši mazāks – tikai 300 līdz 400 tūkstošu karavīru.
Lai arī pamatīgi paplucināts, Kremļa diktatora rīcībā aizvien ir gana iespaidīts kaujas tehnikas parks. Pēc Starptautiskais Stratēģisko pētījumu institūta datiem, krieviem aizvien pieejami teju 11 tūkstoši kājinieku kaujas mašīnu, kamēr Ukrainas aizstāvjiem tādu ir vien 2284.
Pārsvars ir arī iebrucēju artilērijā. Okupantu rīcībā ir 4397 artilērijas iekārtu, kamēr Ukrainas aizstāvjiem vien 1639 šī tipa ieroči. Tāpat pēc domnīcas apkopotās informācijas agresoriem pieejamas vairāk nekā 200 “zeme-zeme” raķešu sistēmas. Ukrainas bruņoto spēku gadījumā šī tipa ieroču dati tiek slēpti.
Lai gan krievu iekarotāji turpina ciest zaudējumus no ukraiņu pretgaisa aizsardzības sistēmu uguns, arī šajā rādītājā iebrucēju statistikas rādītāji ir labāki – 1760 iekārtas pret 81.
Tikpat liela dominance, iesoļojot trešajā kara gadā, krieviem saglabājas pieejamo lidaparātu daudzumā. Saskaņā ar publiskotajiem datiem, Krievijai pieejamas 1169 kaujas lidmašīnas, kamēr Ukrainas aizstāvji pretim var likt vien 78 lidaparātus. Tik pat milzīgs pārsvars ir kaujās izmantojamo helikopteru ziņā. Pret 59 ukraiņu helikopteriem krievu agresori var likt pretim 699 šī tipa lidaparātus.
Lai arī piedzīvojusi pazemojošas sakāves, vismaz “uz papīra” gana iespaidīgi izskatās arī Krievijas Jūras kara flote. Tās rīcībā aizvien ir 50 zemūdenes, 33 virsūdens kuģi, 124 patruļas un krasta apsardzes tipa kuģi, 43 mīnu kuģi, 45 desantkuģi, kā arī 284 loģistikas un atbalsta kuģi. Papildus tam agresoru rīcībā ir 208 lidmašīnas no tā sauktās Jūras aviācijas, 142 helikopteri un 1510 sauszemes kaujas tehnikas vienību, ko pamatā izmanto Krievijas jūras kājnieki.
Ukrainai šie rādītāji ir ievērojami zemāki – tās rīcībā ir vien 13 patruļkuģi, divi mīnu kuģi, 8 palīgkuģi un vien dažas lidmašīnas un helikopteri.
“Defense News” raksta, ka pēc ASV aizsardzības ministrijas, jeb Pentagona informācijas, Krievijas militārais iebrukums Ukrainā Krievijai izmaksājis līdz pat 211 miljardiem ASV dolāru, turklāt Krievija papildus šiem izdevumiem agresorvalsts zaudējusi arī 10 miljardus ASV dolāru, jo sankciju dēļ tika atcelta vai apturēta Krievijas ieroču tirdzniecība.
Salīdzinot ar laiku pirms pilna mēroga iebrukuma, Krievijas Melnās jūras flote cietusi sakāvi pēc sakāves, jo Ukrainas aizstāvjiem izdevies nogremdēt vismaz 20 vidējus un lielis Krievijas jūras spēku kuģus, līdz ar tiem arī likvidējot vai ievienojot 315 000 jūrnieku.
Domnīca atzīst, ka divu gadu laikā pēc Krievijas iebrukuma sākuma, šķiet, ka karadarbība nonākusi strupceļā. Institūta analītiķi uzskata, ka, visticamāk, tāda situācija frontē būs visu 2024. gadu.
