Agresorvalsts Krievija pērnā gada nogalē pārsteidza ne vienu vien ekonomistu, jo, neraugoties uz bezprecedenta sankcijām, spēja ne tikai uzturēt savu ekonomiku virs ūdens, bet pat nodrošināt izaugsmi, raisot šaubas par sankciju politikas efektivitāti. Tomēr Kremļa makroekonomiskās “Potjomkina sādžas” fasāde izrādījusies trauslāka, nekā domāts. Strauji kūstošie līdzekļi makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanai apvienojumā ar apšaubāmiem budžeta finansēšanas avotiem liek prognozēt, ka Krievijas ekonomika vidējā termiņā var piedzīvot ne tikai atpalicību, bet arī finanšu problēmas un izrietošu liela mēroga krīzi.
Lai gan pašas Krievijas budžetā plānotā ekonomiskā izaugsme šogad plānota 2,3% apmērā, ekonomisti norāda, ka tas notiek pateicoties straujam pieaugumam Krievijas militārās ražošanas nozarēs, kamēr pārējais bizness saskaras ar sankcijām, rubļa kritumu un arvien pieaugošo darba spēka trūkumu. Šāda ekonomikas atkarība nozīmē, ka tā ir dzīvotspējīga vien tik ilgi, cik turpinās Krievijas sāktais karš Ukrainā.
Rodas jautājums – kas būs gatavs aizdot naudu Krievijai, zinot tās starptautisko statusu un risku par iespējamu sankciju piemērošanu agresora finansēšanai? Lai gan viens no šādiem iespējamiem finansētājiem varētu būt Ķīna, no kuras šobrīd jau ir atkarīga Krievijas ekonomika, tā, visticamāk, nebūs ieinteresēta un arī spējīga stutēt Krievijas budžetu laikā, kad pašai nākas cīnīties ar pieaugošām ekonomikas problēmām.
Tas nozīmē, ka diktatora Vladimira Putna režīms var ķerties pie Krievijas iedzīvotāju uzkrājumu un īpašumu nacionalizācijas. Šī potenciālā soļa sekas attiecībā uz politisko stabilitāti aizvien nav skaidri apjaušamas.
Sankcijas: Krievijas lēnā “žmiegšana” un oligarhu sievu vaimanas
Kopš Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā ir apritējuši divi gadi. Eiropas Savienība (ES), ASV, Austrālija, Kanāda, Šveice, Japāna un citas valstis ir ieviesušas ekonomiskās sankcijas, kas vērstas pret Krievijas politisko eliti un mazina Krievijas rūpnieciskās un ekonomiskās spējas.
Sankciju ietekmē Krievija zaudējusi savus lielākos un augstvērtīgākos izejvielu eksporta tirgus ASV un ES. Lai gūtu ienākumus, atliek vienīgi Āzijas valstu tirgi. “Āzija nekad nav bijusi Krievijas galvenais tirdzniecības partneris, jo šīs valstis pašas ir gana spēcīgi eksportētāji,” skaidro Kārlis Krastiņš. Otrs ne mazāk svarīgs aspekts ir sadzīviski psiholoģiskais, kas eventuāli var izraisīt zināmu politisku reakciju.
Viņaprāt, Rietumi aizvien pret Krieviju nav izmantojuši visu to rīcībā esošo ekonomisko ietekmēšanas līdzekļu arsenālu. “Rietumi nevēlas Krieviju pakļaut straujam sabrukumam, bet “nožņaugt” pamazām. [..] Par spīti Krievijas lielībai tā allaž ir bijusi ļoti atkarīga no ārējiem tirgiem. Tagad tā ir izspiesta no daudzām biznesa nišām. Krievijā turpināsies krājumu noplicināšanās process,” viņš secina.
Izdevumi ieročiem lielāki nekā pensijām un medicīnai
Neraugoties uz izsīkstošiem ienākuma avotiem, 2024. gada Krievijas budžetā paredzēts krass ieņēmumu un izdevumu pieaugums. Agresorvalsts budžeta ieņēmumos plānots iekasēt 35,1 triljonu rubļu, bet izdevumos izlietot 36,7 triljoni rubļu. Salīdzinājumā ar 2023. gadu izdevumi pieaug par 16%, bet ienākumi par 22%. Tādas dinamikas Krievijas mūsdienu vēsturē nav bijis.
Krievijas aizsardzības budžeta izdevumu atšifrējums nav publiski pieejams, taču Krievijas Zinātņu akadēmijas Tautsaimniecības prognožu institūts atzinis, ka ievērojama izdevumu pieauguma daļa paredzēta investīcijām militāri rūpnieciskā kompleksa kapacitātē – darbgaldu iepirkumiem, iekārtu ražošanai un būvdarbiem.
Krievijas 2024.gada budžetā pirmo reizi militārie izdevumi pārsniegs izdevumus sociālajai drošībai, kas vēsturiski bija lielākā izdevumu pozīcija. Tā ietver dažādus pensiju un sociālos maksājumus, bērnu pabalstus un citas valsts saistības pret saviem pilsoņiem.
Vai Krievijas budžets būs izpildāms?
2024. gada prognozes, uz kurām balstīti budžeta aprēķini, paredz IKP pieaugumu par 2,3%, vidējo dolāra kursu ap 90 rubļiem un naftas cenu 71 ASV dolāra apjomā par barelu. Šīs prognozes pārsteidza neatkarīgos ekonomikas ekspertus, jo iepriekšējās krīzēs naftas cena nokrita 60 ASV dolāru par barelu. Krievijas valdība ir ieplānojusi naftas un gāzes ieņēmumu pieaugumu par 2,6 triljoniem rubļu, cerībā uz augstām naftas cenām un labvēlīgu valūtas kursu, pieņemot, ka lēts rublis dod budžetam papildu ieņēmumus. Kā arī mainīta Krievijas naftas cenu noteikšanas kārtība, palielinot nodokļu likmi – naftas cenas atlaide Brent markai nodokļu aprēķināšanai samazināta no 20 līdz 15 dolāriem par barelu, palielināta derīgo izrakteņu ieguves nodokļa likme.
Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs prognozēja ieņēmumu pieaugumu no ienākuma nodokļa, PVN un iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Pēc ministra teiktā, federālajiem nodokļu un muitas dienestiem ir doti papildu uzdevumi, lai mobilizētu nodokļu iekasēšanu. 2023.gada oktobrī tika ieviestas nodevas, kas piesaistītas rubļa kursam un darbojas progresīvā mērogā: jo lētāks rublis, jo lielāka nodeva. Tāpat ieņēmumu pieaugumu plāno nodrošināt ar vienreizēju lielo uzņēmumu ienākumu nodokli. Ieņēmumu pieaugumu nodrošinās arī inflācijas kāpums, jo augstākas ir pārdošanas cenas un peļņa, jo lielāki nodokļi.
2024. gada Krievijas budžets ir ar ārkārtēji augstu dinamiku, bet jau nākamajos gados ir paredzēti ievērojami pieticīgāki budžeti. Plānots, ka 2025. gadā ieņēmumi samazināsies par 1,5 triljoniem rubļu, bet izdevumi – par 2,3 triljoniem. Šāda negatīva dinamika Krievijas budžeta plānošanā iepriekš nav pieredzēta. Tas norāda, ka Krievijas valdība uzskata, ka jau tuvākajos gados nebūs nepieciešamības vai arī nebūs iespējams uzturēt tik lielus tēriņus.
Viena militārās konflikta diena Ukrainā Krievijai izmaksā desmitiem vai pat simtiem miljonu dolāru. Precīzās aplēses ekspertiem ir grūti izdarīt, jo Krievija visus datus ir noslepenojusi, tāpēc aprēķini tiek izdarītas uz netiešiem pieņēmumiem.
Saskaņā ar ekspertu novērtējumu karā Ukrainā piedalās no 160 līdz 180 tūkstošiem Krievijas karavīru. Ja par bāzi pieņem dienas izmaksas dienā uz vienu karavīru Sīrijā, tad Krievijai viena kara diena Ukrainā izmaksā vismaz 240 miljonus dolāru. Bet kara darbība Ukrainā ir daudz intensīvāka kā Sīrijā un zaudējumi – gan tehnikas, gan munīcijas, gan dzīvā spēka – nesalīdzami lielāki. Tāpēc reālās Krievijas izmaksas vienai kara dienai visticamāk ir daudz augstākas.
Krievija ir spējusi zināmā mērā apiet sankcijas, izmantojot trešās valstis. Pētnieki norāda, ka Krievija militāro komponentu iepirkšanai tiek izmantoti starpnieki Ķīnā, Turcijā un Apvienotajos Arābu Emirātos, kā arī Krievijas robežvalstīs. Kā vēsta “Der Spiegel”, integrālo mikroshēmu eksports no Kazahstānas uz Krieviju ir palielinājies divas reizes – no 245 tūkstošiem dolāru līdz 18 miljoniem dolāru.
2021. gadā Kazahstānas Valsts statistikas birojs savā importa-eksporta ziņojumā nemaz nepieminēja bezpilota lidaparātus, bet 2022. gadā Kazahstāna importēja dronus 5 miljonu dolāru vērtībā un eksportēja uz Krieviju 1,23 miljonu dolāru vērtībā. Pēc Krievijas muitas statistikas datiem Kazahstānas uzņēmums “Aspan Arba” 2022. gadā uz Krieviju nosūtījis vairāk nekā 500 dronus. Kazahstānā uzņēmums reģistrēts 2022. gada aprīlī.
Gandrīz pusi no Krievijas ieroču komponentu importa 2023. gadā veidoja Rietumu uzņēmumu ražotās preces. Pēc ekspertu aplēsēm periodā no 2023. gada janvāra līdz oktobrim Krievijas preču imports, kas paredzēts militārajam rūpniecībai, sasniedza 8,77 miljardus USD dolāru, kas ir tikai par 10 procentiem mazāk nekā pirms sankciju noteikšanas. Visām precēm, kas tiek uzskatītas par kritiskām Krievijas militārajai rūpniecībai, šis rādītājs ir vēl lielāks – 22,23 miljardi dolāru.
ES, ASV un pārējās Ukrainas sabiedrotās valstis veic pasākumus, lai pastiprinātu kontroles mehānismus, piemērojot sekundārās sankcijas, kas samazinātu Krievijas iespējas apiet noteiktos ierobežojumus. 2024. gada februārī lielākā Ķīnas banka “Chouzhou Commercial” paziņoja, ka pārtrauc visu darījumu apkalpošanu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Krievijas ekonomikā ir radušās problēmas, kas var kļūt hroniskas un nopietni ietekmēt tālāko attīstību. Starp tām ir darbaspēka trūkums, ko radījusi mobilizācija, kā arī pastiprināta emigrācija uz ārvalstīm, augsta inflācija un pieprasījuma pieaugums, kas pārsniedz ražošanas iespējas. Papildu riskus rada plašā pretkrīzes pasākumu izmantošana, kas var novest pie nevienmērīgas nozaru attīstības, norāda ekonomisti.
