Kamēr Rietumi apsver iespēju ļaut Ukrainai izmantot raķetes ATACMS un “Storm Shadow”, lai veiktu dziļākus triecienus Krievijā, ASV un Eiropas valstis mudina Kijivu izstrādāt skaidru plānu par to, ko tā var sasniegt nākamajā kara gadā, vēsta “The Wall Street Journal”, atsaucoties uz Rietumu un ASV amatpersonām.
Kijiva meklē "plānu B"
ASV un Eiropas sabiedrotie joprojām atbalsta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska ilgtermiņa mērķi izspiest Krievijas armiju no visas Ukrainas teritorijas. Taču, ņemot vērā, ka sabiedrības atbalsts dažu Ukrainas galveno sabiedroto vidū mazinās un Krievija lēnām gūst panākumus frontē, daži Eiropas diplomāti uzskata, ka Ukrainai būtu jābūt reālistiskākai savos mērķos kara laikā. Tas varētu palīdzēt Rietumu amatpersonām pārliecināt vēlētājus par nepieciešamību turpināt sniegt Ukrainai ieročus un palīdzību.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lemijs trešdien ieradīsies Ukrainā, lai tiktos ar Ukrainas amatpersonām un apspriestu, kā vislabāk definēt Ukrainas uzvaru un kāda palīdzība tai būs nepieciešama tās sasniegšanai. Pēdējo divu nedēļu laikā Kijivā ir bijušas arī citas augsta līmeņa ASV un Eiropas amatpersonas.
Šīs sarunas norāda uz pastāvīgu spriedzes avotu starp Kijivu un Rietumiem: vēlmi izdzīt Krievijas spēkus no Ukrainas un kara realitāti. Augsta ranga Eiropas amatpersonas norāda, ka Kijivai ir paziņots, ka pilnīgai uzvarai Ukrainai būtu nepieciešams Rietumu atbalsts simtiem miljardu dolāru apmērā, ko gan Vašingtona, gan Eiropa nevarētu reāli nodrošināt.
Blinkens skaidro situāciju
Otrdien Entonijs Blinkens sacīja, ka viņa ceļojuma mērķis daļēji ir saprast, kā Ukrainas amatpersonas redz savas pašreizējās vajadzības un mērķus, un ko ASV var darīt, lai atbalstītu šīs vajadzības. Blinkens un Lemijs par savu vizīti informēs ASV prezidentu Džo Baidenu un Lielbritānijas premjerministru Kīru Stārmeru, kuri to apspriedīs tikšanās laikā.
Vašingtonā Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāvis Džons Kērbijs norādīja, ka ceļojuma uz Kijivu mērķis nebija piespiest Ukrainu uz sarunām.
"Protams, visticamākais rezultāts šeit ir sarunu ceļā panākts atrisinājums, bet, kad tas notiks, kādos apstākļos un nosacījumos, to izlems prezidents Zelenskis," viņš sacīja.
Zelenskis pielāgo savu pozīciju
Gan Krievija, gan Ukraina ir paziņojušas, ka ir gatavas pamieram vai miera sarunām, lai gan abas puses šķiet ļoti tālu no jebkādas tikšanās. Ukraina uzstāj, ka Krievijas spēkiem ir jāiziet no Ukrainas teritorijas, pirms tā sēdīsies pie sarunu galda. Jūnijā Kremlis pieprasīja, lai Ukraina piekāpjas zaudētajās teritorijās un atsakās no savām ambīcijām iestāties NATO.
Putins apgalvo, ka vēlas uzsākt miera sarunas, taču Rietumu amatpersonas uzskata, ka tas nav nopietni, jo viņš turpina ticēt militāram panākumam, kas sagrautu Ukrainas neatkarību. Rietumu militārā atbalsta turpināšana Ukrainai ir kritiski svarīga.
Diplomātiskie centieni tiek veikti pirms svarīgas Zelenska vizītes ASV. Viņš solījis izklāstīt savas uzvaras plānu, viesojoties ANO Ģenerālajā Asamblejā šomēnes. Zelenskis izteicis vēlmi tikties ar ASV prezidenta kandidātiem Donaldu Trampu un Kamalu Harisu, lai nodrošinātu viņu atbalstu. Nav zināms, vai šīs tikšanās notiks.
Rietumu diplomāti turpina apgalvot, ka ASV prezidenta vēlēšanas ir kritiskas, lai noteiktu, uz kādu palīdzību Ukraina var cerēt tuvākajā nākotnē. Tomēr tikai daži uzskata, ka Rietumu atbalsts varētu turpināties pašreizējā līmenī vairākus gadus.
Zelenska jaunā pieeja
Zelenska plānotais jauns miera piedāvājums liecina par to, ka viņš pielāgo savu publisko nostāju, kas līdz šim bija vērsta uz visu Ukrainas teritoriju atgūšanu pirms jebkādām miera sarunām. Ukrainas, Krievijas un Rietumu amatpersonas apstiprinājušas, ka šovasar Ukraina apsvērusi sarunas ar Krieviju par uzbrukumu ierobežošanu vienam otra enerģētikas infrastruktūrai.
Jaunākās aptaujas liecina, ka pieaug to ukraiņu skaits, kas ir gatavi miera sarunām, taču nedaudz vairāk nekā puse iedzīvotāju atbalsta karu, līdz Ukraina atgūs visu savu teritoriju. Politologs Oleksijs Kovžuns uzskata, ka atzīt to, ka cīņa varētu beigties, ja Krievija saglabātu Ukrainas teritoriju, Zelenskim būtu neiespējams politisks risks.
Daži Ukrainas tuvākie sabiedrotie, piemēram, Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis, jau kādu laiku brīdinājuši, ka Rietumu apņēmība palīdzēt Ukrainai atgūt savas teritorijas mazinās. Viņš pievienojās Ukrainas aicinājumiem paātrināt militāro piegādi un mazināt ierobežojumus Rietumu ieroču izmantošanai pret Krieviju.
Blinkena vizīte Kijivā notiek delikātā laikā Ukrainai, kad Rietumos samazinās atbalsts kara finansēšanai un tuvojas Ukrainas ziema. Tajā pašā laikā Krievijas spēki turpina lēnām un ar lieliem zaudējumiem gūt panākumus frontē. Tas palielina Rietumu amatpersonu bažas par Ukrainas spēju aizstāvēt savu teritoriju ilgtermiņā.
