Zelenskis: Kurskas apgabalā krituši vai ievainoti 6000 Krievijas karavīru

Konfliktu zonas
LETA/INTERFAX-UKRAINA
Ukrainas karavīrs Ukrainas okupētajā Sudžā
Foto: Reuters/Scanpix

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņojis, ka Kurskas apgabalā krituši vai ievainoti aptuveni 6000 Krievijas karavīru un Krievijas iepriekš izteiktie draudi par ofensīvu Sumiem ir novērsti.

Zelenskis sacīja, ka, pateicoties Kurskas ofensīvai, šobrīd nepastāv draudi, ka Krievija sāks jaunu uzbrukuma operāciju pie Sumu pilsētas, kā tas notika šā gada maijā, kad Krievija sāka uzbrukumu Harkivai.

Ukrainas prezidents, kurš šodien piedalās Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē NATO Ramšteinas gaisa spēku bāzē Vācijā, sacīja, ka Krievija gatavojās sākt jaunu ofensīvu pret Sumu pilsētu, taču "mēs esam vērsuši situāciju pretējā virzienā un ar mūsu pretuzbrukuma palīdzību virzām karu uz Krieviju".

Zelenskis arī norādīja uz izmaiņas kopējā situācijā.

"Pirmkārt, mūsu rīcības rezultātā [Krievijas diktators Vladimirs] Putins ir parādījis savas patiesās intereses, un tas būtu acīmredzams pat tiem, kuri varbūt joprojām uzskata, ka Putins karo, lai aizsargātu kādu savas tautas daļu vai kādas savas drošības intereses," viņš teica.

Ukrainas prezidents norādīja, ka, kamēr Ukrainas karavīri virzās uz priekšu Kurskas apgabalā, Krievijas armija turpina ofensīvu Ukrainā. "Krievijas armijas spējīgākās vienības ir iesaistītas okupācijas zonas paplašināšanā Doneckas apgabalā. Tā ir skaidra Maskavas izvēle. Putins vairāk vēlas okupēt Ukrainu, nekā drošību Krievijai," sacīja Zelenskis.

Iepriekš jau vēstīts, ka vizītē Oslo NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs pauda, ka Ukraina ir daudz panākusi Kurskas ofensīvas laikā, taču ir grūti pateikt, kā situācija attīstīsies tālāk.

"Tikai ukraiņi var izdarīt nepieciešamo sarežģīto izvēli, piemēram, par to, kur izvietot savus spēkus un kāds karadarbības veids ir piemērots šajā situācijā," norādīja NATO ģenerālsekretārs.

Ukrainai ir tiesības uz pašaizsardzību, tai skaitā ar tāla darbības rādiusa raķetēm, kas var sasniegt militārus mērķus Krievijas teritorijā, uzsvēra Stoltenbergs.

"Es priecājos, ka daudzas NATO valstis ir nodrošinājušas šādu iespēju, un tās valstis, kurām joprojām ir ierobežojumi, tos ir mīkstinājušas, lai Ukraina varētu sevi aizstāvēt," sacīja Stoltenbergs.

Dalies ar šo ziņu