“Sargs.lv” pēta: ko nozīmē Ziemeļkorejas iesaistīšanās Krievijas agresijā pret Ukrainu

Konfliktu zonas
Sargs.lv/VOA News/Deutche Welle/Council on Foreign Relations/Atlantic Council/The Diplomat/Time Magazine
Totalitārās Ziemeļkorejas karavīri soļo militārajā parādē
Foto: AFP/Scanpix

Karš Ukrainā ieguvis jaunu un bīstamu virzienu līdz ar Ziemeļkorejas lēmumu nosūtīt karaspēku agresorvalsts Krievijas spēku atbalstam. Šim bezprecedenta solim ir būtiska ietekme uz Krievijas sāktā kara gaitu un globālo pasaules kārtību, iespējams, pagarinot karu, mainot tā militāro dinamiku un pat palielinot nestabilitāti visā pasaulē. Ziemeļkorejas iesaistīšanās ne tikai stiprina Krievijas militāros centienus, bet arī rada jaunus riskus kā Ukrainai, tā arī globālajai stabilitātei un kārtībai.

Ziemeļkorejas un Krievijas attiecības pēdējos gados kļuvušas ievērojami stiprākas, sasniedzot kulmināciju ar visaptverošu stratēģiskās partnerības paktu, kas parakstīts 2024. gada jūnijā. Šajā līgumā iekļauta savstarpējās aizsardzības klauzula, kas līdzīga NATO 5. pantam, kas paredz apņemšanos abām valstīm palīdzēt viena otrai militārā ceļā bruņota uzbrukuma gadījumā kādai no tām. Šī vienošanās veicinājusi Ziemeļkorejas iesaistīšanos Ukrainas karā, nodrošinot Krievijai tik ļoti nepieciešamo personālsastāvu, jo tā cīnās ar pastāvīgiem karavīru zaudējumiem un trūkumu.

Jāatzīmē, ka abu valstu arvien pieaugošā partnerība nav tikai militāra, bet arī sniedz ekonomisku un politisku atbalstu, kas stiprina abus režīmus pret starptautiskajām sankcijām un diplomātisko spiedienu.

 

“Padziļinātā militārā sadarbība starp Krieviju un Ziemeļkoreju apdraud gan Indijas-Klusā okeāna, gan Eiroatlantijas reģiona drošību,” žurnālistiem Briselē sacīja NATO ģenerālsekretārs Marks Rute pēc tam, kad NATO amatpersonas un diplomāti saņēma brīfingu no Dienvidkorejas izlūkdienestu delegācijas un militārpersonām.

“Uzskatām, ka Ziemeļkoreja kopumā nosūtījusi aptuveni 10 000 karavīru, lai tos apmācītu Krievijas austrumos, kas, iespējams, tuvāko nedēļu laikā palielinās Krievijas spēkus Ukrainas tuvumā. Daļa karavīru jau devušies tuvāk Ukrainai, un mēs esam arvien vairāk nobažījušies, ka Krievija plāno izmantot šos karavīrus kaujā vai atbalstīt kaujas operācijas pret Ukrainas spēkiem Krievijas Kurskas apgabalā, netālu no robežas ar Ukrainu," norādīja Pentagona preses sekretāra vietniece Sabrina Singa.

Tiesa, precīzs Ziemeļkorejas militārpersonu iesaistes apjoms joprojām nav skaidrs, taču aplēses liecina, ka Krievijas karā pret Ukrainu iesaistīti vairāki tūkstoši Ziemeļkorejas karavīru. Kā liecina pagājušajā nedēļā publicēts ziņojums, Phenjana karā plāno iesaistīt aptuveni 12 000 karavīru, no kuriem 1500 karavīru jau izvietoti Krievijas ostas pilsētā Vladivostokā. Tikmēr Dienvidkorejas nacionālais izlūkdienests (NIS) šo skaitu palielinājis līdz aptuveni 3000 karavīru, ko nedēļas sākumā arī apstiprināja NATO.

NATO ģenerālsekretārs sacīja, ka Ziemeļkorejas karaspēka izvietošana liecina par Krievijas diktatora Vladimira Putina “pieaugošo izmisumu”.

Pentagons gan nesniedza sīkāku informāciju par karaspēka veidu vai aprīkojumu, ko Ziemeļkoreja nosūtījusi kopā ar saviem karavīriem. Atbildot, kāda spējas Ziemeļkoreja varētu sniegt, Singa sacīja – papildus ķermeņi kaujas laukā. “Ja mēs redzam, ka Ziemeļkorejas karaspēks virzās frontes līniju virzienā, viņi ir kara līdzdalībnieki,” viņa sacīja.

Nepārprotami – Ziemeļkorejas karaspēka izvietošana Ukrainā būtiski ietekmē kara dinamiku. Ukrainai šī attīstība nozīmē stāties pretī jaunam un milzīgam pretiniekam kaujas laukā, potenciāli sarežģījot tās aizsardzības stratēģijas un vēl vairāk patērējot Ukrainas resursus. Tikmēr paredzams, ka Ziemeļkorejas karaspēka klātbūtne varētu palīdzēt Krievijai stabilizēt frontes līnijas un nostiprināt aizsardzības pozīcijas. Papildu personālsastāvs ļaus Krievijai arī saglabāt spiedienu uz Ukrainas spēkiem un, iespējams, veikt jaunus ofensīvus vai pretuzbrukumus. Tas varētu paildzināt konfliktu, padarot Ukrainai vēl grūtāku izšķirošu uzvaru iegūšanu vai zaudēto teritoriju atgūšanu.

 

“Krievija no tā var gūt labumu, lai izvairītos no mobilizācijas. Ja skatās no Krievijas skatu punkta, V. Putins cīnās karā, kas kopumā ir populārs Krievijā, bet tikai ar nosacījumu, ka lielākā daļa iedzīvotāju tiek turēti ārpus kaujām un karš neietekmē viņu ikdienu,” sacīja Seulas Kukmina universitātes profesors Andrejs Lankovs.

Vienlaikus jāatzīmē, ka Ziemeļkorejas karaspēka ieviešana rada loģistikas izaicinājumus un karaspēka koordinācijas problēmas. Ārvalstu karaspēka integrēšana jau tā sarežģītā militārā operācijā var izraisīt neefektivitāti un iekšēju šķelšanos. Tikpat labi Ziemeļkorejas karavīru klātbūtne var būtiski nemainīt spēku līdzsvaru, pie nosacījuma, ka Ukrainas spēki spēs efektīvi pretoties ar izcilu taktiku un Rietumu piegādāto bruņojumu.

Tikmēr globālā mērogā šis Ziemeļkorejas un Krievijas solis būtiski pastiprina spriedzi starp lielvarām. Rietumi to uzskata par bīstamu eskalāciju, kas palielina jau tā nestabilā konflikta sarežģītību.

Arī Dienvidkoreja paudusi nopietnas bažas, uzskatot Krievijas un Ziemeļkorejas militāro sadarbību kā lielu drošības apdraudējumu, izsakot ļoti skaļus iebildumus pret Ziemeļkorejas karaspēka izvietošanu Ukrainā. Dienvidkoreja ir aicinājusi pastiprināt starptautiskās sankcijas un brīdinājusi par iespējamu militāru reakciju.

 

Paredzams, ka Dienvidkoreja, visticamāk, paaugstinās savu militāro gatavību un var vērsties pēc sadarbības stiprināšanas ar Rietumu valstīm, lai cīnītos pret pieaugošajiem draudiem no ziemeļiem. Dienvidkorejai ir arī potenciāls stiprināt savas aizsardzības spējas un iesaistīties kopīgās militārās mācībās ar ASV un citiem sabiedrotajiem, lai atturētu Ziemeļkoreju no jebkādām agresīvām darbībām. Tāpat Dienvidkorejas atbilde varētu ietvert “pastiprinātas novērošanas un izlūkošanas operācijas, lai uzraudzītu Ziemeļkorejas militārās kustības, kā arī diplomātiskos centienus panākt starptautisku Ziemeļkorejas nosodījumu”.

Vairākkārt arīdzan izskanējusi iespēja par Dienvidkorejas iespēju sniegt atbalstu Ukrainai, tai piegādājot ieročus. Šādu varbūtību pagājušajā nedēļā izteica Dienvidkorejas prezidents Juns Sukjols, kurš izvirzīja iespēju piegādāt Ukrainai ieročus, vienlaikus uzsverot, ka viņa valdība “nesēdēs dīkā”, kamēr Ziemeļkoreja atbalsta Krievijas agresiju pret savu kaimiņu.

J. Sukjols sacīja, ka Dienvidkoreja sadarbosies ar sabiedrotajiem un partneriem, lai sagatavotu pretpasākumus, kas tiktu ieviesti pakāpeniski atkarībā no Phenjanas un Maskavas militārās sadarbības pakāpes. Seulas soļi, iespējams, varētu ietvert ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu, kas iezīmētu atkāpšanos no ieilgušās politikas nepiegādāt ieročus valstīm, kas aktīvi iesaistītas konfliktā. Dienvidkorejas prezidents arī uzsvēra, ka Ziemeļkorejas iespējamā karaspēka izvietošana Krievijā ir “provokācija, kas apdraud globālo drošību ne tikai Korejas pussalā un Eiropā”.

Tikmēr ASV uzsvērušas nepieciešamību koordinētai starptautiskai reakcijai, lai cīnītos pret šo jauno aliansi. Savienoto Valstu valdība arī uzsvērusi, cik svarīgi ir turpināt atbalstu Ukrainai. “Mēs nedrīkstam pieļaut, ka Ziemeļkorejas iesaiste paliek nekontrolēta; tas ir drauds ne tikai Ukrainai, bet arī globālajai drošībai,” sacīja ASV Valsts departamenta amatpersona.

 

ASV, visticamāk, prasīs papildu sankcijas gan pret Krieviju, gan Ziemeļkoreju un var palielināt militāro palīdzību Ukrainai, lai cīnītos pret jaunajiem draudiem. Pastāvīgais atbalsts ietver modernus ieročus, izlūkdatu apmaiņu un apmācību Ukrainas spēkiem, lai nodrošinātu, ka tie var efektīvi cīnīties pret apvienotajiem Krievijas un Ziemeļkorejas militārajiem centieniem.

Arī Eiropas valstis paudušas solidaritāti ar Ukrainu un nosodījušas Ziemeļkorejas iesaistīšanos. NATO sabiedrotie rūpīgi uzrauga situāciju un ir apņēmušies turpināt sniegt atbalstu Ukrainai. Paredzams, ka Rietumi pastiprinās ekonomiskās sankcijas pret Krieviju un Ziemeļkoreju un var palielināt militāro izvietošanu Austrumeiropā, lai atturētu no turpmākas agresijas. Tāpat arī jau notiek diplomātiskie centieni izolēt Ziemeļkoreju un Krieviju starptautiskajā arēnā, uzsverot nepieciešamību pēc vienotas frontes pret autoritāriem režīmiem.

Ziemeļkorejas iesaistei Krievijas karā Ukrainā ir būtiska ietekme uz globālo stabilitāti. Nostiprinātā alianse starp Krieviju un Ziemeļkoreju met izaicinājumu pastāvošajai starptautiskajai kārtībai un palielina risku, ka reģionālie konflikti pāraugs lielākos, postošākos karos. Ziemeļkoreja tādējādi varētu mudināt arī citus autoritāros režīmus rīkoties agresīvāk, zinot, ka tiem ir spēcīgi sabiedrotie. Turklāt šis solis mazina starptautisko sankciju efektivitāti un diplomātiskos centienus, kuru mērķis ir izolēt Krieviju un Ziemeļkoreju.

Jāatzīst, ka Ziemeļkorejas iesaiste karā Ukrainā varētu būt pat vēsturisks bezprecedenta notikums visiem eiropiešiem un liels modinātājs visai Rietumu pasaulei. Jau tagad ir pilnīgi skaidrs, ka V. Putins un viņa autoritārie partneri strādā, lai izveidotu Autokrātu virzienu. Šai aliansei ir izteikti pret Rietumiem vērsts raksturs, un tai ir globālas ambīcijas, kas sniedzas tālu aiz Ukrainas robežām. Šo savienību, šķietami, saista kopīga vēlme iznīcināt pastāvošo pasaules kārtību. Karam Ukrainā ieejot šajā jaunajā fāzē, pasaule vēro ar bažām, apzinoties, ka turpmākajās nedēļās un mēnešos veiktajām darbībām var būt tālejošas sekas uz globālo mieru un stabilitāti.

Dalies ar šo ziņu