Šodien, 19. novembrī aprit 1000. diena kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Šis laiks ir parādījis Krievijas patieso seju, kuru daudzi Rietumu pasaulē līdz šim nevarēja vai nevēlējās ieraudzīt. Šobrīd ir skaidri saprotams, ka Krievija nav un nevar būt uzticams demokrātiskās pasaules sadarbības partneris. To apzinās arī pašas teroristiskās Krievija valdošais režīms ar diktatoru un starptautiski meklēto kara noziedznieku Vladimiru Putinu priekšgalā. Tieši tāpēc – lai starptautisko sabiedrību ar spēku piespiestu pieņemt tās revanšistiskās politiskās ambīcijas Ukrainā un aizmirstu, vai vismaz izliktos neredzam tās pastrādātos kara noziegumus, Maskava ir ievērojami pastiprinājusi saites ar citām diktatūrām – Ziemeļkoreju, Sīriju, Ķīnu un Irānu. Kopš kara sākuma Ukrainā Krievijas labvelību tiešā un pastarpinātā veidā ieguvuši arī dažādas teroristiskās organizācijas. Krievija un terorisms mūsdienu pasaulē ir teju sinonīmi. To pierāda nemitīgie slaktiņi, civiliedzīvotāju spīdzināšana un izvarošanas gadījumi Ukrainas okupētajās teritorijās, kā arī nepārtrauktie gaisa uzbrukumi visā Ukrainas teritorijā, kas apzināti vērsti pret civilo infrastruktūru un iedzīvotājiem. Apritot 1000 dienām, kurās Ukrainas aizstāvji cīnās ar agresorvalsts Krievijas okupantiem, “Sargs.lv” pētīja, kā laika gaitā Krievijas armija savā agresijā pret Ukrainu un tās iedzīvotājiem teroru izmantojusi kā pakļaušanas līdzekli un, kuri ir Krievijas starptautiskie partneri šo zvērību atbalstīšanā.
Krievijas teroristiskās darbības kara trešajā gadā nav mazinājušās. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 20. oktobrī paziņoja, ka Krievija 2024. gadā kopumā veikusi 6130 “Shahed” bezpilota lidaparātu uzbrukumu mēģinājumus. Tūkstots dienu laikā pēc Krievijas iebrukuma, Kijiva piedzīvojusi 1369 gaisa gaisa trauksmes, kas kopumā ilga vairāk nekā 1553 stundas. Krievijas spēki uz pilsētu izšāvuši vairāk nekā 2500 raķešu un bezpilota lidaparātu.
Līdz šā gada 31. augustam ANO Cilvēktiesību novērošanas misija Ukrainā (HRMMU) ir fiksējusi, ka kopš 2022. gada 24. februāra ar konfliktu saistītā vardarbībā Ukrainā ir nogalināti 11 743 un ievainoti 24 614 civiliedzīvotāji. Diemžēl šie skaitļi patiesībā, visticamāk, ir lielāki, jo ne visas civiliedzīvotāju nāves ir iespējams reģistrēt. To aizvien ir īpaši grūti uzskaitīt krievu okupētajās teritorijās.
Krievijas aizsāktais karš Ukrainā ir bijis liels pārbaudījums gan Ukrainai, gan pārējai pasaulei. Aizvadītās tūkstoš dienas karā ir iezīmējušas jaunu starptautiskās politikas kārtību. Pasaule ir sadalījusies teju divās frontēs – vieni, kuri atbalsta Ukrainu un otri, kuri tiešā vai netiešā veidā, bremzējot atbalstu Ukrainai, vai turpinot biznesu ar agresoru, atbalsta Krieviju.
Krievijas ārējā politika pēdējo desmitgažu laikā ir raksturojama ar plaši izveidotu tīklu savas varas nostiprināšanai dažādos reģionus. Šī politika bieži ietver ciešas saites ar valstīm, kas tiek uzskatītas par terorisma atbalstītājām vai kuras piedalās darbībās ar mērķi destabilizēt situāciju konkrētos reģionos. Lai gan formāli Krievija iestājas pret terorismu, tās militārā un politiskā atbalsta sniegšana dažādiem grupējumiem un režīmiem - ne tikai pusbandītiskiem varas orgāniem Ukrainas okupētajās teritorijās, bet arī diktatoriem Tuvajos Austrumos un Āfrikā, liecina par Maskavas atklāto divkosību.
Nesen arī apstiprinātas ziņas par Ziemeļkorejas karavīru nosūtīšanu karam Ukrainā. Šāds solis vairumam Rietumvalstu līderu bija pārsteigums, kas izraisījis lielu sašutumu. Jau iepriekš Krievijas teroristiskais režīms ir saņēmis militāro palīdzību no Ziemeļkorejas, taču šis pavērsiens ir mainījis līdzšinējo situāciju, proti, Krievijas pusē oficiāli karo arī Ziemeļkorejas karavīri.
Tāpat Ziemeļkoreja nodrošina Krieviju ar dažādām ieroču ražošanas spējām, tostarp piegādājot nepieciešamās sastāvdaļas palīdzot Krievijai attīstīt ieroču tehnoloģijas, piemēram, ballistiskās raķetes.
ASV un tās sabiedrotie ar bažām vēro arī Krievijas pieaugošo sadarbību ar Ķīnu, kas šobrīd ietur šķietami neitrālu pozīciju. Ķīna oficiāli ir izvairījusies no tiešas militāras palīdzības sniegšanas Krievijai, tomēr ir pierādījumi, ka Ķīna ir piegādājusi Krievijai līdzekļus, kas veicinājuši Krievijas militārās aktivitātes, iespējams, arī ieročus. Tādas lielvalsts kā Ķīnas iesaiste šajā Krievijas uzsāktajā karā ir neparedzama un bīstama, jo tās militārā industrija ir krietni lielāka un tehnoloģiski attīstītāka kā citiem Krievijas atbalstītājiem. Nesen Ukrainas prezidenta pilnvarotais pārstāvis sankciju politikas jautājumos Vladislavs Vasjuks atzina, ka aptuveni 60% ārvalstu komponenšu, kas atrastas Krievijas ieročos, ir Ķīnas izcelsmes.
Krievija ilgstoši atbalsta arī Sīrijas diktatora un kara noziedznieka Bašara al Asada režīmu, piedāvājot militāro palīdzību un politisko aizsardzību. Tās atbalsts Sīrijas režīmam un tā militārā līdzdalība karā ir veicinājuši terorisma izplatību. Sīrijas vadības spēki, ko apmāca un atbalsta Kremlis, ir vainojami genocīdā un ķīmisko ieroču izmantošanā pret pašu Sīrijas tautu. Krievijas atbalstītā Sīrijas režīma vardarbība destabilizējot situāciju visā Tuvo Austrumu reģionā, ļaujot reģionā nostiprināties radikāliem džihādistu grupējumiem.
Krievija šos lētos, bet salīdzinoši neprecīzos bezpilota lidaparātus visbiežāk izmanto triecienos pa Ukrainas civilo infrastruktūru - elektroapgādes tīkliem, elektrības un siltuma ģenerējošajām jaudām, kā arī dzīvojamiem rajoniem. Šādas Krievijas rīcība primāri vērsta uz ciešanu nodarīšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem. Viņu mājas tiek iznīcinātas, cilvēki tiek sakropļoti un nogalināti, bet vienlaikus tiek mērķtiecīgi iznīcināts arī enerģētikas sektors. Šādi Krievija rīkojas ik gadu pirms ziemas mēnešu iestāšanās.
Pēc dažādiem ziņojumiem, līdz 2023. gada beigām Krievija bija saņēmusi simtiem Irānas ražoto trieciendronu. Kara trešajā gadā šie skaitļi turpina augt. Krievija iegādājās vairāk nekā 2000 dronus no Irānas 2022. gadā, ar plāniem iegādāties vēl tūkstošiem nākamajos gados.
Saskaņā ar ziņojumiem Irāna ir piegādājusi Krievijai arī “Zelzal-3” un “Fateh-110” raķetes. Tāpat šobrīd notiek arī aktīva okupantu militārā personāla apmācība, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu šos ieročus.
Bezpilota lidaparātu un raķešu piegādes ļāvušas Krievijai uzlabot tās spējas veikt teroristiskus triecienus Ukrainas teritorijā. Turklāt ekonomiskā sadarbība, tostarp naftas pārdošana, kas notiek par spīti starptautiskajiem ierobežojumiem, nodrošina Krievijai svarīgus resursus, lai turpinātu pašas sākto karu Ukrainā. Tikmēr starptautiskās politikas eksperti norāda, ka Krievijas un Irānas stratēģiskā partnerība iezīmē jaunu ēru starptautiskajās attiecībās, kas var ievērojami mainīt ģeopolitisko situāciju nākotnē.
Krievija ir arī palielinājusi savu klātbūtni Āfrikā, īpaši, izmantojot privātos militāros grupējumus, kā arī tiešo sadarbību ar dažādiem nemiernieku grupējumiem. Krievijas stratēģija Āfrikā ietver atbalstu autoritārām valdībām un grupējumiem, kas piedalās bruņotos konfliktos un terorismā, tādējādi netieši pārņemot varu savās rokās. Šāda situācija palielina draudu iespējamību, ka tuvākajā nākotnē arī Āfrikā iespējami lielāki militāri konflikti ar mērķi destabilizēt esošo stāvokli un novērst uzmanību no krievu okupantu vardarbības Ukrainā.
Krievija turpina veidot sarežģītu un pretrunīgu ārpolitiku, kas ietver atbalstu dažādām marginālām ekstrēmistu grupām, ko civilizētā pasaule vairumā gadījumu identificē kā terorismu atbalstošas organizācijas vai valdības. Krievijas sadarbība ar šādiem režīmiem un grupējumiem ir veicinājusi globālās drošības situācijas saasināšanos, kas ietekmē ne tikai šos reģionus, bet arī starptautisko kārtību kopumā.
