Latvija ievēro gan cilvēktiesības, gan arī pilda robežas aizsargāšanas pienākumu, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Viņš skaidroja, ka Latvija pamatotos gadījumus sniedz palīdzību migrantiem, vienlaikus aizstāvot savu robežu.
Valsts prezidents uzsvēra, ka robežsardze strādā ļoti labi un ar lielu atdevi, turklāt Latvijas nostāju, ka robeža tiek un tiks aizsargāta, atbalsta arī Eiropas Savienība (ES).
Viņš vērsa uzmanību uz to, ka jau ir pieņemts īpašs likums par paātrinātu žoga izbūvi, kas paātrinātā procedūrā tiks darīts. Levits norādīja, ka atklāts pagaidām ir jautājums par to, cik lielā mērā ES būs ar mieru finansiāli piedalīties robežas izbūvē, par ko ar ES runā gan Latvija, gan Lietuva un Polija.
Savukārt Ministru prezidents uzsvēra, ka valdība izsludināja ārkārtas stāvokli pierobežā un kopš tā laika Valsts robežsardze, Valsts policija un Latvijas Zemessardze sargā robežu profesionāli ļoti augstā līmenī.
Kariņš uzsvēra, ka valdības nostāja paliek nemainīga - Latvija turpinās sargāt savu ārējo robežu, kas ir arī ES ārējā robeža. Tas, ko patlaban dara Latvija, Lietuva un Polija, ir nepieciešams visai ES, turklāt šādai valstu nostājai ir vienbalsīgs atbalsts visā ES, sacīja premjers.
Kā ziņots, pēdējā laikā Latvijas, Lietuvas un īpaši Polijas valstu robežsargi saskaras ar migrantu pastiprinātiem centieniem šķērsot Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu no Baltkrievijas puses. Migrantu plūsmu ES virzienā atbalsta Baltkrievija, un tā tiek uzskatīta par Baltkrievijas īstenotu hibrīdkara elementu pret ES.
ASV un Eiropas valstu delegācijas ANO Drošības padomē ceturtdien nosodīja Baltkrievijas rīcību migrantu krīzē uz tās robežas ar Poliju.
