Aizvadītajā gadā ir pieaudzis Latvijas eksports uz Krievijas kaimiņvalstīm, turklāt straujš eksporta kāpums ir vērojams virknē preču kategoriju, kurās ietilpst Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautas preces..
Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību liecina, ka, piemēram, uz Kazahstānu Latvijas preču eksports pērn ir sasniedzis 118 miljonu eiro vērtību, kas ir par 2,5 reizēm vairāk nekā 2021.gadā. Uz citām NVS valstīm eksporta vērtība ir zemāka, taču izcelšanas vērta ir arī, piemēram, Kirgizstāna, uz kuru Latvijas eksporta apjomi ir auguši par 3,5 reizēm - līdz 24 miljoniem eiro, un Armēnija, uz kuru eksports pieaudzis par 2,7 reizēm - līdz 23 miljoniem eiro.
Piemēram, Latvijas eksportā uz Kazahstānu aiz nedenaturēta etilspirta un medikamentiem kā trešā eksportētākā prece parādās telefona aparāti, ieskaitot viedtālruņus. Aizvadītajā gadā no marta, kad Krievijai sāka piemērot sankcijas, līdz gada beigām tie no Latvijas uz Kazahstānu eksportēti 12,2 miljonu eiro vērtībā, kas ir sešas reizes vairāk nekā tajā pašā laikā 2021.gadā. Pieaugumu par 200 reizēm no marta ir piedzīvojis automātisko datu apstrādes iekārtu un to bloku eksports, desmit mēnešos pēc kara sākuma sasniedzot 8,2 miljonu eiro vērtību.
Jau pieminētie telefonu aparāti, automātiskās datu apstrādes iekārtas, elektroniskās integrālās shēmas strauju eksporta kāpumu no Latvijas, tiesa mazākos apjomos, ir piedzīvojušas arī uz Uzbekistānu, Kirgizstānu, Gruziju.
Lielākā daļa no šīm precēm visdrīzāk ir tā saucamais reeksports, kad Latvijas uzņēmumi tālāk eksportē citās valstīs ražotas lietas. Turklāt pirmajās vietās eksportā uz Krievijas kaimiņvalstīm jebkurā gadījumā ir Latvijai raksturīgi ražojumi, starp kuriem dominē medikamenti.
Valsts iestādes gan tiešā veidā to, vai Krievijā caur tās kaimiņvalstīm nenonāk ES sankcijām pakļautas preces, kontrolēt nevar.
Viņš min, ka Eiropas Komisijai par šiem jautājumiem ir bijušas sarunas ar tiem pašiem Kazahstānas pārstāvjiem un viņi esot apstiprinājuši vēlmi sadarboties ar ES un nepārkāpt sankcijas. Atšķirībā no Ķīnas, kura, Dombrovska vārdiem runājot, "ieņem stipri neviennozīmīgu pozīciju".
Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aģentūrai LETA pavēstīja, ka muita pagājušajā gadā 903 gadījumos liedza izvest preces, ko atbilstoši ES noteiktajām sankcijām aizliegts eksportēt vai pārvietot tranzītā. Savukārt riska informāciju citām ES dalībvalstīm VID Muitas pārvalde nosūtīja 807 gadījumos, vēršot muitas dienestu uzmanību uz noraidītajām kravām un iespējamu mēģinājumu šķērsot ar attiecīgo kravu ES ārējo robežu citā dalībvalstī.
Valsts kancelejas pārstāve Zane Berķe apliecināja, ka gan Ārlietu ministrija, gan citas valsts iestādes ir ievērojušas, ka pēc sankciju ieviešanas ir mainījušās Latvijas ārējās tirdzniecības tendences. Valsts struktūrām garām nav paslīdējis ne tas, ka atsevišķās preču grupās ir strauji pieaugusi tirdzniecība ar virkni valstu, kuras nav pievienojušās ES sankcijām, piemēram, valstis Centrālāzijā un Dienvidkaukāzā, ne tas, ka ir netipiskas tirdzniecības tendences Baltkrievijas ārējā tirdzniecībā.
"Tā kā sarunas nav iespējamas, piemēram, ar Baltkrieviju, tad tās gadījumā esam aicinājuši gan ES, gan ASV pret Baltkrieviju pieņemt tādas pašas sankcijas, kā pret Krieviju. Tas palīdzētu novērst sankciju apiešanu caur šo valsti. Ceram, ka tuvākajā laikā tādas tiks pieņemtas. Regulāri arī Latvijā atgādinām, ka ES sankciju pārkāpšana ir smags noziegums un ka Latvijas tiesībaizsardzības iestādes tam pievērš pastiprinātu uzmanību," saka Berķe.
Jāatgādina, ka no ES Krievijas uzņēmumiem un personām ir aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas ar gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, ķimikālijas, ko var izmantot ķīmisko ieroču izgatavošanai, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot arī militārām vajadzībām u.c. Taču uz Krieviju bez jebkādiem ierobežojumiem var turpināt eksportēt, piemēram, medikamentus un pārtiku, kas ir nozīmīgas preces Latvijas ārējā tirdzniecībā
