Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka normas, kas aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru, atbilst Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 102.pantam.
Lieta tika ierosināta pēc fiziskās personas pieteikuma par Militārā dienesta likuma 10.panta otrās daļas un 15.panta pirmās daļas 1.punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 102.pantam.
Pieteikuma iesniedzēja ir sieviete, kura ir profesionālā dienesta karavīrs. Savukārt, viņas pārstāvis tiesā bija karavīrs, kurš savulaik bijis Alda Gobzema veidotās partijas "Likums un kārtība" dibinātājs. Iesniedzēja lūdza ST izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 102.pantā ietvertajām tiesībām uz biedrošanās brīvību, jo apstrīdētās normas aizliedzot viņai kā profesionālā dienesta karavīram būt par politiskās partijas biedru. Tāpat pieteikumā bija lūgts izvērtēt apstrīdēto normu atbilstību Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam tiesiskās vienlīdzības principam, jo aizliegums būt par politiskās partijas biedru neesot noteikts citām ar karavīriem salīdzināmām personu grupām.
ST atzina, ka NBS politiskā neitralitāte veicina valsts aizsardzības funkcijas efektīvu izpildi un tādā veidā tiek nodrošināta demokrātiskas valsts iekārtas un sabiedrības drošības aizsardzība.
Tiesa secināja, ka labums, ko sabiedrība gūst no karavīram izvirzītās politiskās neitralitātes prasības, ir lielāks par nelabvēlīgajām sekām, kas karavīram rodas no apstrīdētajās normās noteiktā aizlieguma būt par politiskās partijas biedru. Karavīram, ņemot vērā tam uzticēto uzdevumu būt valsts aizstāvim, jāievēro profesionālisms un neitralitāte un jānodrošina Latvijas valsts un tās demokrātiskās iekārtas aizsardzība neatkarīgi no politiskās sacensības.
Apstrīdētās normas nodrošina to, ka sabiedrība var uzticēties karavīriem un NBS, kā arī paļauties uz to, ka valsts aizsardzība tiks īstenota visas sabiedrības, nevis tikai konkrētas politiskās partijas pārstāvētās sabiedrības daļas interesēs. Turklāt pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā nepieciešamība pēc politiski neitrāliem NBS ir īpaši izteikta.
Vērtējot to, vai karavīri atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos ar valsts pārvaldes darbiniekiem un valsts dienestā nodarbinātajiem, kas piedalās sabiedrības drošības un kārtības nodrošināšanā, zemessargiem un rezerves karavīriem, ST secināja, ka pieteikumā identificētās personu grupas atrodas atšķirīgos un savstarpēji nesalīdzināmos apstākļos attiecībā uz dalību politiskajā partijā un nav salīdzināmas tiesiskās vienlīdzības principa aspektā.
Tātad apstrīdētās normas, ciktāl tās aizliedz karavīram būt par politiskās partijas biedru, atbilst arī Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, atzina tiesa.
ST tiesnesis Artūrs Kučs preses konferencē, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, uzsvēra, ka apstrīdētā norma aizliedz profesionālā militārā dienesta karavīram veikt jebkādu politisko darbību, tai skaitā arī aģitēt par kādu politisko spēku.
