Latvijas uzņēmumu vadītāji par galveno risku atzīst bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietošanu, kamēr gan Igaunijā, gan Lietuvā par būtiskāko risku uzskata ekonomikas lejupslīdi, liecina Pasaules Ekonomikas foruma (WEF) šonedēļ publicētais ziņojums par riskiem pasaulē 2024.gadā.
Veidojot ziņojumu, uzņēmumu vadītāju aptaujā piedalījās vairāk nekā 11 000 biznesa līderu no 113 valstīm, atbildot par, viņuprāt, nozīmīgākajiem riskiem, kas nākamo divu gadu laikā apdraud viņu pamatdarbības valsti.
Latvijas uzņēmēju vairākums par galveno risku atzina bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietojumu, kam seko klimata pārmaiņu mazināšanas centienu neizdošanās, gaisa, ūdens, augsnes piesārņojums, kā arī terorisms un valsts trauslums.
Savukārt Igaunijā lielākās bažas uzņēmumu vadībai rada ekonomikas lejupslīde, kam seko starpvalstu bruņots konflikts, inflācija, darbaspēka trūkums un energoapgādes deficīts.
Arī Lietuvā ekonomikas lejupslīde, vietējo uzņēmumu vadītāju vērtējumā, ir lielākais riska faktors tuvākajiem diviem gadiem. Bažas Lietuvas uzņēmējiem rada arī starpvalstu bruņota konflikta risks, inflācija, darbaspēka trūkums un bioloģisko, ķīmisko vai kodolieroču pielietošana.
Globāli 66% respondentu par galveno risku tuvāko gadu laikā uzskata ekstremālus laikapstākļus, kam seko mākslīgā intelekta radīta kļūdaina informācija vai dezinformācija (53%), sabiedrības un/vai politiska polarizācija (46%), dzīves dārdzības krīze (42%), kiberuzbrukumi (39%) un ekonomikas lejupslīde (33%).
Kopumā pasaulē 54% respondentu, kas tika aptaujāti pērn septembrī, sagaida nestabilitāti un mērenus globālu katastrofu riskus, bet vēl 27% prognozē lielākus satricinājumus, kamēr 3% sagaida, ka īstermiņā īstenosies globālas katastrofas riski. Tikai 16% respondentu sagaida, ka nākamie divi gadi būs stabili vai mierīgi.
Tuvāko desmit gadu laikā 63% no aptaujātajiem biznesa līderiem visā pasaulē sagaida vētrainus vai satraucošus apstākļus, kamēr tikai nepilni 10% prognozē mierīgu vai stabilu situāciju.
