Viens no ļoti būtiskiem darāmajiem darbiem ir austrumu robežas militārā stiprināšana un pretmobilitātes pasākumu īstenošana, uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pievēršot uzmanību Nacionālo bruņoto spēku iesaistei valsts austrumu robežas stiprināšanā.
Rinkēvičs otrdien apmeklēja Latvijas austrumu robežu un Valsts robežsardzes struktūrvienības Latgalē - Grebņevas un Šķaunes robežapsardzības nodaļas.
Vizītes laikā Rinkēvičs klātienē iepazinās ar žoga būvniecības progresu un drošības situāciju uz Latvijas - Krievijas un Latvijas - Baltkrievijas robežas. Valsts prezidents atzina, ka redzams iespaidīgs progress žoga būvniecībā uz austrumu robežas. Viņš pateicās visiem iesaistītajiem - Valsts robežsardzei, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts nekustamajiem īpašumiem.
Valsts prezidents apliecināja, ka būs diezgan regulārs viesis gan uz robežas, gan sekojot līdzi militārās infrastruktūras izveidei. Tāpat vizītes laikā Rinkēvičs atzīmēja arī iekšlietu nozares darbinieku, sevišķi robežsargu, stabilu atalgojuma pieauguma nodrošināšanas nozīmi.
Kā vēstīts, valdība otrdien atbalstīja desmit miljonu eiro piešķiršanu Aizsardzības ministrijai, lai nodrošinātu Latvijas austrumu robežas stiprināšanas plāna īstenošanu. Valdības lēmums paredz piešķirt ministrijai finansējumu, kas nepārsniedz 10 000 000 eiro. Naudu plānots ņemt no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Jau ziņots, ka aizsardzības resors līdz oktobrim plāno pabeigt pirmās kārtas realizāciju austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plānā.
Valdības martā apstiprinātais austrumu robežas militārās stiprināšanas un pretmobilitātes plāns ir daļa no Baltijas aizsardzības līnijas izveides, kas gar visu Krievijas un Baltkrievijas robežu ietvers NBS vienību atbalsta punktu izveidi - aizsardzības pozīcijas karavīriem un nocietinātas aizsardzības pozīcijas, dažādus šķēršļus, prettanku grāvjus, munīcijas un mīnu noliktavas.
Lai nepieļautu pretinieka pārvietošanos, robežas nostiprināšana Latvijā sāksies ar esošo ceļu pārrakšanu, izveidojot prettanku grāvjus, savukārt vēlāk par prettanku grāvjiem tiks pārveidoti arī pierobežā esošie meliorācijas novadgrāvji.
Tāpat tiks izvietoti dažāda tipa šķēršļi, piemēram, prettanku grāvji tiks pastiprināti ar betona blokiem un konstrukcijām, tajā skaitā ar tā dēvētajiem "pūķa zobiem" un prettanku mīnām. Šķēršļu izvietošana tiks pielāgota apvidum, izmantojot arī dabiskos šķēršļus - purvus, mežus un citus dabas objektus.
Vienlaikus pierobežas joslā tiks noteiktas un ierīkotas drošas sprāgstvielu un mīnu, kā arī inženiertehnisko materiālu glabātuves ātrai aizsardzības pozīciju pastiprināšanai. Tāpat tiks izstrādāti plāni svarīgāko transporta artēriju - ceļu, dzelzceļu, tiltu - sagatavošanai ātrai un efektīvai pārraušanai, lai aizkavētu iespējamo pretinieka virzību.
Lai arī patlaban plāns ir paredzēts pieciem gadiem, kopumā valsts aizsardzības spēju stiprināšana notiks ilgtermiņā.
Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri šī gada janvārī parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu. Baltijas aizsardzības līnija tiks būvēta koordinēti, taču katra valsts to darīs ar saviem budžeta līdzekļiem.
Baltijas aizsardzības līnija būtiski stiprinās Baltijas valstu spējas militāri aizsargāt savas robežas un aizkavēs Krievijas iespējas veikt ātras militāras operācijas. Līnijas izbūve saskan ar NATO aizsardzības plāniem.
Baltijas valstu vienošanās nenosaka, ka visas valstis pilnīgi sinhroni vienā dienā sāks vai noslēgs šīs līnijas būvniecību.
Valdības apstiprinātais plāns tiks īstenots paralēli Iekšlietu ministrijas un VAS "Valsts nekustamie īpašumi" īstenotajai valsts austrumu robežas infrastruktūras, tostarp, žoga būvniecībai, lai apturētu nelegālos imigrantus un robežšķērsotājus. Infrastruktūras izbūvei līdz šim iztērēti miljoniem eiro, un arī turpmāk paredzētas apjomīgas summas.
