Īpašais tribunāls agresijas noziegumam pret Ukrainu varētu sākt darbu pāris gadu laikā, piektdien preses konferencē žurnālistiem norādīja Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja vietniece Irina Mudra.
Rīgā norisinās Pamatgrupas par tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu 12.sanāksme. Mudra pateicās Latvijai, Latvijas Ārlietu ministrijai un ārlietu ministrei Baibai Bražei (JV) par Pamatgrupas sanāksmes organizēšanu.
Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja uzsvēra, ka tribunāla izveide ir viena no Ukrainas galvenajām prioritātēm - tas ir būtisks jautājums taisnīguma nodrošināšanai. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi izveidot atbildības sistēmu, lai agresorvalsti sauktu pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem.
Mudra pieminēja, ka Rīgā pulcējušies juristi no 39 valstīm, taču kopumā Pamatgrupā piedalās 41 valsts, tas nozīmē, ka lielākā daļa ir ieradušies Rīgā, lai diskutētu par instrumentiem, kas būs tribunāla izveides pamatā. Viņa klāstīja, ka sarunas ir konfidenciālas, taču šī varētu būt viena no pēdējām Pamatgrupas sanāksmēm pirms noslēdzošo lēmumu pieņemšanas.
Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja pauda cerību, ka šodienas diskusijas nesīs jēgpilnus rezultātus un izdosies panākt vienošanos par sarežģītiem jautājumiem, kas saistīti ar tribunālu. Tāpat Mudra akcentēja, ka visi ir vienisprātis - tribunāls ir jāizveido, agresors ir jāsauc pie atbildības un jāatjauno taisnīgums.
Taujāta, ko Ukraina dara, lai dokumentētu Krievijas pastrādātos noziegumus, Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja pastāstīja, ka Ukrainas Ģenerālprokuratūra ir uzsākusi vairāk nekā 140 izmeklēšanas par kara noziegumiem. Tāpat ir izveidota īpaša vienība, kas apkopo pierādījumus, uzklausa lieciniekus un iztaujā cietušos, lai iegūtu visus nepieciešamos pierādījumus par pastrādāto. Mudra norādīja arī uz Ukrainas starptautiskajiem partneriem, kuriem ir universālā jurisdikcija un var uzsākt kriminālprocesus. Atsevišķi partneri jau ir uzsākuši vairākas izmeklēšanas savās valstīs. Viņa pieminēja, ka Ukraina cieši sadarbojas ar Starptautisko krimināltiesu, kas arī patlaban veic kara noziegumu izmeklēšanu.
Jautāta, vai ir jau iezīmējies juridiskais ceļš, kā panākt Krievijas sodīšanu par agresijas noziegumu, Ukrainas Valsts prezidenta kancelejas priekšsēdētāja uzsvēra, ka agresijas noziegums ir viens no nozīmīgākajiem starptautiskajiem pārkāpumiem. Viņa atgādināja, ka Starptautiskajai krimināltiesai nav jurisdikcijas, lai sauktu Krieviju pie atbildības par agresijas noziegumu pret Ukrainu, tāpēc starptautiskā sabiedrība ir sākusi darbu pie Īpašā tribunāla izveides.
Ārlietu ministre uzsvēra, ka sanāksmes konfidencialitāte ir labākais veids, kā nonākt pie rezultāta. Viņa teica, ka ir konkrēti soļi, par kuriem vajadzētu vienoties. Taču kamēr vienošanās nav panākta, ministre plašākus komentārus par to sasniedza. Braže sacīja, ka ir ceļa karte, iezīmēts laiks, kurā vajadzētu vienoties par konkrētiem jautājumiem, kas attiecas uz to, kādā veidā atrisināt grūtākos jautājumus.
"Mēs sanācām uz sanāksmi šodien un ticam, ka mums izdosies vienoties un panākt progresu. Vairāk nekā 40 valstīm ar dažādām tiesību sistēmām, dažādiem nacionālajiem regulējumiem vienoties par kopīgu rīcību sensitīvā un svarīgā jautājumā nav nemaz tik viegli. Gribu uzsvērt, ka mēs ticam, ka to ir iespējams panākt, tāpēc ir sabraukuši pārstāvji no vairākiem kontinentiem," teica ārlietu ministre.
Kā jau rakstīts, kopš 2023. gada janvāra Pamatgrupa par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanu diskutē par juridiskiem risinājumiem, kā novērst nesodāmību par agresijas noziegumu pret Ukrainu un izveidot efektīvu Īpašu tribunālu ar visplašāko starpreģionālo atbalstu.
Šobrīd neviens no eksistējošiem mehānismiem nav tiesīgs izmeklēt un iztiesāt pret Ukrainu vērsto agresijas noziegumu. Neskatoties uz to, ka Starptautiskās krimināltiesas kompetencē atbilstoši tās Statūtiem ietilpst atbildības par agresijas noziegumu nodrošināšana, tā nav tiesīga to darīt, jo Krievijas Federācija tos nav ratificējusi. Tādēļ Latvija jau no pašiem pirmsākumiem kopā ar līdzīgi domājušām valstīm ir aicinājusi izveidot īpašu tribunālu, lai novērstu nepilnību atbildības mehānismos.
Kā vēstīts, viens no pirmajiem, kurš sāka aktualizēt ideju par tribunāla izveidi bija Londonas Universitātes koledžas Juridiskās fakultātes profesors Filips Sands, 2022. gada martā, publicējot viedokļrakstu. Viņš rakstā skaidroja nepieciešamību izveidot īpašu tribunālu agresijas nozieguma izmeklēšanai un vainīgo tiesāšanai, pamatojoties uz līdzīgu praksi Nirnbergas Starptautiskā kara tribunāla laikā pēc Otrā pasaules kara.
Savukārt 2022. gada novembrī Eiropas Komisija (EK) iepazīstināja dalībvalstis ar dažādām iespējām, kā panākt, lai Krievija tiktu saukta pie atbildības par zvērībām un noziegumiem, kas pastrādāti karā Ukrainā. EK ierosināja izveidot jaunu struktūru, kas pārvaldītu iesaldētos Krievijas aktīvus, ieguldītu tos un izmantotu iegūtos līdzekļus Ukrainai. EK, turpinot atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas darbu, pauda gatavību sadarboties ar starptautisko sabiedrību, lai izveidotu "ad hoc" starptautisku tribunālu vai specializētu "hibrīda" tribunālu, kas izmeklētu Krievijas agresijas noziegumus un sauktu pie atbildības.
