Infrastruktūras izbūves darbi uz Latvijas-Baltkrievijas robežas sauszemes posmos gar žogu tuvojas noslēgumam, aģentūru LETA informēja VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova.
Izbūvētās vieglo transportlīdzekļu patruļtakas un laipas patlaban tiek secīgi pieņemtas ekspluatācijā pa darbu daļām. Vienlaikus Daugavas posmā, kur nav paredzēts robežas žogs, atbilstoši plānam noslēgusies sešu novērošanas torņu un to pievadceļu izbūve.
Gar VNĪ vadībā izbūvēto robežas žogu sauszemes posmos šobrīd turpinās infrastruktūras izbūves darbi - tiks izbūvētas vieglo transportlīdzekļu līdz 3,5 tonnām patruļtakas 119 kilometru garumā un laipu patruļtakas 27 kilometru garumā, kā arī pabeigta pontonu patruļtaku izbūve 1,75 kilometru garumā. Infrastruktūras izbūves darbus gar robežas žogu sauszemes posmos plānots pabeigt līdz šā gada beigām, informē Gavrilova.
Latvijas-Baltkrievijas robežas robežas žoga izbūves darbi 145 kilometru garumā VNĪ vadībā noslēdzās šogad jūlijā - 2023. gadā izbūvēts sauszemes posmos 112 kilometru garumā, bet šogad pabeigta žoga izbūve atlikušajā posmā gar publiskajiem ūdeņiem.
Savukārt posmā ap Riču ezeru šobrīd saskaņoti būvprojekti rokādes ceļiem, kurus plānots izbūvēt 2025. gadā. Tie ļaus robežsargiem operatīvi pārvietoties gar ūdenstilpnes krastu, tā efektīvi reaģēt uz iespējamajiem pārkāpumiem - neatļautu cilvēku vai preču iekļūšanu Latvijā, atzīmē VNĪ.
Novērošanas torņu izbūves projekts tiek īstenots VNĪ sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru. Kopējais projekta finansējums ir 3 633 924 eiro, tostarp Eiropas Savienības fonda nacionālās programmas (IRPVP) finansējums veido 75%, bet valsts budžeta finansējums ir 25%.
Vienlaikus VNĪ vadībā turpinās darbi Latvijas-Krievijas robežas žoga izbūvē - šobrīd izbūvēti aptuveni 86% no kopējā robežas garuma - 283 kilometriem. Atlicis izbūvēt aptuveni 38 kilometrus žoga, no kuriem desmit kilometrus plānots izbūvēt šogad, savukārt 28 kilometrus žoga īpaši sarežģītās, grūti piekļūstamās zonās tiks izbūvēti līdz nākamā gada oktobra beigām.
2021. gada rudenī tika noteikts, ka VNĪ vada, īsteno un uzrauga ārējās robežas ar Baltkrieviju infrastruktūras izbūvi, kur žoga izbūve tika pabeigta šogad jūlijā. 2023. gada vasarā uzņēmums saņēma uzdevumu vadīt, īstenot un uzraudzīt arī ES ārējās austrumu robežas žoga un infrastruktūras izbūvi 283,6 kilometru garumā ar Krieviju.
Austrumu robežas stiprināšanā ir iesaistītas vairākas organizācijas. VNĪ atbildība ir būvniecības procesa vadīšana un organizēšana, tostarp būvnieku atrašana konkursā. Par nepieciešamo zemes gabalu atsavināšanu ir atbildīga Nodrošinājuma valsts aģentūra, faktisko atmežošanu veic VAS "Latvijas valsts meži", savukārt VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" ir atbildīgs par tehnoloģisko risinājumu ieviešanu. Tāpat notiek sadarbība ar robežas un infrastruktūras lietotāju - Valsts robežsardzi un Iekšlietu ministriju.
Robežas un infrastruktūras izbūves projekta īstenošanu uzrauga Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja, kuras sastāvā ir pārstāvji no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts robežsardzes, Nodrošinājuma valsts aģentūras, "Latvijas Valsts radio un televīzijas centra", VNĪ, "Latvijas valsts mežiem", Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
