Šajā nedēļas nogalē, laika periodā no 8. līdz 9. februārim, Baltijas valstis atslēgsies no Krievijas apvienotās energosistēmas jeb tā dēvētā BRELL loka un pieslēgsies Eiropas vienotajam energotīklam, vēsta Klimata un enerģētikas ministrija (KEM). “Sargs.lv” jau vēstīja, ka šīs pārejas laikā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) sniegs atbalstu gan Valsts policijai, gan kritiskās infrastruktūras objektu turētājiem drošības pasākumu nodrošināšanai.
Baltijas valstu elektroenerģijas sinhronizāciju ar Eiropas tīkliem īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – AS “Augstsprieguma tīkls” (Latvija), AB “Litgrid” (Lietuva), “Elering AS” (Igaunija) – un “Polskie Sieci Elektroenergetyczne S.A.” (Polija), ciešā sadarbībā ar šo valstu enerģētikas ministrijām un Eiropas Komisijas atbalstu, un šis projekts tiek īstenots kopš 2009. gada.
Projekta mērķis ir nodrošināt pilnīgu Baltijas valstu elektroenerģijas tirgu integrāciju Eiropas vienotajā elektroenerģijas tirgū. Veicot atslēgšanos no Krievijas apvienotās elektroenerģijas sistēmas, tiek stiprināta Baltijas valstu un Eiropas Savienības enerģētiskā neatkarība un apgādes drošība.
Klimata un enerģētikas ministrija skaidro, ka februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.
Sestdien, 8. februārī, Baltijas valstis, sākot no dienvidu puses, atslēgsies no Krievijas tīkla. Vispirms Lietuva atvienosies no Krievijas un Baltkrievijas, pēc tam no Krievijas tīkla atvienosies Latvija un tad sekos Igaunija.
No sestdienas, 8. februāra, līdz svētdienai, 9. februārim apmēram diennakti Baltijas valstis strādās izolētā elektroenerģijas sistēmā un veiks elektroenerģijas pārvades sistēmas izolētas darbības testus. Savukārt svētdien, 9. februārī, caur Lietuvas-Polijas savienojumu Baltijas valstis pieslēgsies kontinentālās Eiropas vienotajam elektrotīklam.
Sagatavošanās process rit pēc plāna un sinhronizācijas procesam gan Baltijas valstu, gan Eiropas sistēmas operatori ir gatavi pilnībā gan tehniski, gan arī reģionālā koordinācijas līmenī un nacionālā līmenī. To apstiprina arī 2024. gada novembra nogalē saņemtais pozitīvais lēmums no Eiropas sistēmas operatoriem. Pārvades sistēmas operatori cieši sadarbojas un kopīgi sagatavojuši un aktualizējuši risku mazināšanas scenārijus.
Lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Vienlaikus, tāpat kā ikdienas apstākļos, nav iespējams pilnībā izslēgt īslaicīgus tehniskus starpgadījumus. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka nekā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.
Sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu, tāpēc iedzīvotāji drošības dēļ aicināti sagatavoties, kā to dara, ja prognozēti nelabvēlīgi laika apstākļi - uzlādēt mobilo tālruni, datoru un citas ierīces, kā arī atslēgt ierīces, kuras ikdienā nelieto. Ar padomiem, kā rīkoties īslaicīgu elektroapgādes traucējumu gadījumā, var iepazīties Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) tīmekļvietnē. Mobilajā telefonā lejupielādējot "112 Latvija" lietotni, var savlaicīgi saņemt paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās.
Tāpat informatīvajā materiālā norādīts, ka mājoklī, kas tiek izmantots periodiski, ieteicams pārliecināties, ka tas ir atbilstoši sagatavots, un, ja ir aizdomas, ka bijis elektroapgādes pārrāvums, jāatceras īpašumu pārbaudīt, lai zemas temperatūras gadījumā novērstu ūdens cauruļvadu plīsumu riskus.
KEM uzsvēra, ka ir kritiski jāvērtē skaļus un emocionālus paziņojumus, un aicināja izmantot uzticamus informācijas avotus - KEM tīmekļvietni "kem.gov.lv" un AS "Augstsprieguma tīkls" mājaslapu "ast.lv".
