No 26. līdz 28. augustam Latgales reģionā norisinājās pretmobilitātes mācības, kuru laikā Sauszemes spēku Mehanizētā kājnieku brigāde trenēja sadarbību ar zemessargiem, lai pilnveidotu Nacionālo bruņoto spēku pretmobilitātes spēju un gatavību izvietot inženieršķēršļus. Mācību pēdējā dienā norisinājās paraugdemonstrējums, kura laikā Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes inženieru rota apliecināja savas iemaņas nepieciešamības gadījumā operatīvi ierasties pierobežā un vien aptuveni stundas laikā nobloķēt autosatiksmi no Baltkrievijas puses. Šo mācību aktivitāti klātienē bija iespēja vērot arī “Sargs.lv”.
Visdrīzāk daudziem Krāslavas novada iedzīvotājiem un caurbraucējiem šis nav ierasts skats – agrā pirmdienas pēcpusdienā valsts nozīmes autoceļa A6 malās uzstādīti no abpusgriezīgām metāla konstrukcijām – koncentrinām – izveidoti norobežojumi, tiem blakus bruņoti karavīri Latvijas armijas formastērpos, kurus atbalsta bruņutransportieri “Patria” un militārās policijas kordons.
Kā novēroja “Sargs.lv”, tad garāmbraucēji, tostarp intensīvā tālbraucēju plūsma, pret militārajām mācībām izturas ar sapratni un mierīgi šķērsoja norobežoto posmu. Tikai preses intervijas laikā apstājas apskretis folksvāgens ar Latvijas numuriem, pa kura nolaisto logu vadītājs krievu valodā uzrunā mobilajā kontrolpunktā dežurējošos karavīrus ar jautājumu, vai sācies karš.
Viņu papildina Krāslavas novada domes pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks Aivars Trūlis, kurš piebilst, ka pierobežas rajona iedzīvotāji ar prieku redzētu šeit vairāk gan robežsargu, gan karavīru klātbūtni, un nekādas sūdzības par šādām aktivitātēm viņš neesot dzirdējis. “Ļoti labi, ka šādas mācības notiek ne tikai poligonā, bet arī reālos apstākļos,” norāda Krāslavas novada domes pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks.
Šo mācību galvenais mērķis ir trenēt Nacionālo bruņoto spēku vienību sadarbību un savietojamību pretmobilitātes uzdevumu izpildē, lai sagatavotos rudenī gaidāmajām visaptverošas valsts aizsardzības mācībām “Namejs 2023”, tāpēc arī paši mācībās iesaistītie karavīri tās savstarpēji neoficiāli bija iedēvējuši par “Nameja mūri”. Šīs pretmobilitātes mācības tematiski turpināja un papildināja augustā notikušās mācības “Nameja vairogs” un “Nameja vairogs 2”.
Šajā gadījumā šķēršļa uzlikšanas laiks aizņēma aptuveni stundu, bet, kā norāda kapteinis K. Krūze, viss ir atkarīgs no šķēršļa veida un platības. Šādas mācības Mehanizētās brigādes inženieri rīkojuši jau iepriekš, taču uz augstākas nozīmes autoceļa šī ir pirmā reize, un lielākie sarežģījumi šādās mācībās ir saskaņošanas darbi, jo ir nepieciešams arī izvietot brīdinājuma zīmes uz ceļa.
Mācību noslēgumā karavīri sniedz arī nelielu praktisku ieskatu mobilā kontrolposteņa rutīnas darbībā – tiek apturēta iepriekš iespēlēta automašīna un tās vadītājam veikta dokumentu pārbaude, pēc kuras automašīna var turpināt ceļu. Šķēršļu un mobilā kontrolposteņa noņemšana no ceļa vienībai, kura šīs procedūras ir iepriekš atstrādājusi, aizņem vēl mazāk laika, taču, kā norāda Mārcis Umbraško, šķērslis konkrētajā vietā var atrasties arī krietni ilgāku laiku, ja situācija to pieprasīs, un to var pastiprināt arī ar citiem līdzekļiem, piemēram, mīnu laukiem.
Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošas valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023” norisināsies no 5. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā. Mācībās “Namejs 2023” kopā ar Latvijas un sabiedroto bruņoto spēku karavīriem un zemessargiem piedalīsies gan valsts un pašvaldību iestādes, gan arī pārstāvji no privātā sektora uzņēmumiem un organizācijām, sniedzot valsts aizsardzības vajadzībām nepieciešamo atbalstu, tādējādi stiprinot visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.
Lai pilnveidotu un stiprinātu spēju veikt uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā, visaptverošas valsts aizsardzības mācībās “Namejs 2023” plānota sadarbība ar Aizsardzības ministriju un tās padotības iestādēm, Iekšlietu ministriju un tās padotības iestādēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, kā arī vairākām pašvaldībām un komersantiem.
Reaģējot uz mainīgajiem drošības izaicinājumiem, Latvijas valsts aizsardzības sistēmai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi, kā arī noturībā pret ārējo ietekmi. Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma, ietver ne tikai valsts aizsardzības jomas vai valsts pārvaldes institūcijas, bet arī privātā sektora pārstāvjus, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas, iedzīvotājus un citas personas. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir sekmēt valstiski svarīgu funkciju darbību plānošanas, koordinēšanas un partnerības sistēmas izveidošanu starp valsts institūcijām, kā arī privāto sektoru, NVO un iedzīvotājiem. Praktiskais visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas uzdevums ir katrai valsts institūcijai noteikt konkrētus uzdevumus un lomu valsts aizsardzībā.
