Šogad ikgadējās militārajās mācībās “Northern Strike”, ko rīko Latvijas bruņoto spēku ilggadējais sadarbības partneris Mičiganas Nacionālā gvarde, mūsu karavīri un zemessargi pārstāvēti dažādās specialitātēs, un, kā ierasts, viena no svarīgākajām jomām ir lidlauka vadība, kuras apmācību procesā šoreiz piedalās seši mūsu Gaisa spēku karavīri. “Sargs.lv” komandai Mičiganā bija iespēja vērot viņu apmācības procesu klātienē un uzzināt, ar ko procedūras Lielvārdes bāzē atšķiras no procedūrām Alpenas militārajā lidlaukā.
Šogad mācībās “Northern Strike” no Latvijas Gaisa spēkiem piedalās seši karavīri – pats kapteinis M. Antonovs, kurš ir Latvijas grupas vadītājs un mācību plānotājs, vēl arī aeronavigācijas sistēmu, bremzēšanas sistēmu un apgaismes posmu komandieris, divi lidlauka vadības speciālisti un divi tā dēvētie “degvielnieki” jeb degvielas uzpildītāji.
Kā skaidro M. Antonovs, tad šobrīd ne finansiāli, ne cilvēkresursu ziņā īsti nav iespējams nodrošināt plašākas Gaisa spēku komandas dalību šajās mācībās, tāpēc katru gadu notiek rūpīga plānošana, izvēloties tos karavīrus, kuri varēs apgūt un papildināt zināšanas. Pēc atgriešanās mājās šie karavīri jau kā instruktori apmāca citus Lielvārdes bāzē, tādējādi uzturot vērtīgo zināšanu apriti. Sadarbība ir nepārtraukta – jau no gada vidus sākas plānošana kopā ar amerikāņiem, kādas aktivitātes notiks Mičiganā.
Attiecīgi arī mācību ikdiena Mičiganā šiem Gaisa spēku karavīriem ir pielāgot ikdienas darbu rutīnai – viņi ierodas lidlauka vadības centrā katru dienu un veic 8 stundu dežūru, puse no grupas pēc tam dežurē līdz naktij, un nākamajā dienā notiek rotācija. Kā norāda kapteinis, tad teorētisko apmācību šajā procesā nav, taču mācīšanās notiek strādājot praktiski ikdienā kopā ar amerikāņiem. Amerikāņiem ir labs nodrošinājums, kas dod mūsu karavīriem unikālas iespējas trenēties, kaut vai darbā ar F-16 iznīcinātājiem, jo Latvijā tomēr ir daudz ierobežojošu faktoru.
“Mēs praktizējam specifisko un atšķirīgo, jo pamatus jau zinām. Turklāt amerikāņi daudzas lietas mācās arī no mums, jo esam savā darba ikdienā daudz ko racionalizējuši un pielāgojuši, kas viņiem ir pārsteigums,” viņš piebilst. Katru gadu uzdevumu spektrs nemainās, tikai specifika atšķiras. Piemēram, vienu gadu esot notikusi arī izpletņlēkšana virs lidostas. “Negribu iedziļināties detaļās, taču militārās operācijas gaisā amerikāņiem ir daudz vieglāk veikt nekā mums. Virs Ādažiem gaisa telpa ir rezervēta militāristiem, taču jebkur citur Latvijā tas ir sarežģīti, tostarp arī Lielvārdē.”
Sarunā iesaistās arī Gaisa spēku lidlauka operāciju maiņas vecākais speciālists kaprālis Lasis, kura ikdienas pienākumi aptver ir lidlauka operāciju organizēšanu – gaisa kuģu sagaidīšana, stāvvietu plānošana, skrejceļu un apkārtējās vides uzraudzība, dažāda veida datu ievade. Viņš pauž – esam kā mazs krīzes centrs, kas meklē risinājumus, ja kaut kas ir nepieciešams.
Kaprāļa ieskatā lielāka atšķirība starp latviešu un amerikāņu procedūrām ir datu ievadīšanā, jo amerikāņi visu ievada manuāli – pilots ir iesniedzis lidojuma plānu, kas ir jāievada, un tas ir laikietilpīgs un sarežģīts process, Latvijā tas notiek ātrāk un vienkāršāk.
Vienlaikus kaprālis piebilst, ka arī amerikāņiem būtu ko mācīties no latviešu speciālistiem, piemēram, sakaru procedūru ievērošanā, kurās amerikāņi esot daudz brīvāki un pieļauj vairāk liekvārdības. Tāpat mūsu speciālisti ir lieli palīgi apmācību procesā ziemas mācībās, kurās ierodas cilvēki no citām valstīm, kurās šādas pieredzes vispār nav, un tad latviešu karavīriem ir iespējas iedot savas zināšanas par lidlauka darbību ziemas laikā.
Viena no jaunajām spējām, ko šogad apgūst Gaisa spēku karavīri, ir tā dēvētā karstā uzpilde – gaisa kuģu uzpilde, nenoslāpējot dzinēju, kas ir nedaudz bīstamāka procedūra, attiecīgi arī specifiskāka. Taču kaujas uzdevumiem tā ir kritiski svarīga taktiska procedūra, uzsver kapteinis, un vadošie speciālisti šajā jomā ir tieši amerikāņi.
Arī “Sargs.lv” komandai ir iespēja klātienē vērot šo procedūru tieši uz Alpenas militārā lidlauka skrejceļa. Pirms iebraukšanas lidojumu zonā mūsu transportlīdzekļiem tiek veikta īpaša riepu pārbaude, lai pārliecinātos, ka netiks sabojāts vai piegružots skrejceļš. Pēc tam piestājam skrejceļa malā, kur novietotas divas degvielas uzpildes cisternas un tehniķi jau sagatavojuši visu nepieciešamo karstās uzpildes veikšanai. Lielākā atšķirība starp F-16 un Lielvārdē šobrīd izvietotajiem “Eurofighter” iznīcinātājiem ir hidrazīna izmantošana degvielas sastāvā, kas ir ļoti indīga gāze un prasa papildu piesardzību uzpildes laikā.
Drīz vien debesīs virs Alpenas parādās divas sudrabotas bultas – leģendārie iznīcinātāji F-16, kas nu jau rūpējas arī par Ukrainas gaisa telpas aizsardzību un palīdz kaujā pret krievu okupantiem. Iznīcinātāji nosēžas un pieripo pie degvielas uzpildes mašīnām. Mums ir iespēja novērtēt, cik ātri un profesionāli amerikāņu tehniķi veic lidmašīnu pārbaudi, ieroču sistēmu apkopi un munīcijas maiņu, bet viss noslēdzas ar jau pieminēto karsto uzpildi, kurā asistē arī divi latviešu karavīri. Visu šo laiku iznīcinātāju reaktīvie dzinēji darbojas ar ellišķīgu troksni, un tiklīdz procedūra ir pabeigta, piloti uzreiz uzsāk kustību un pēc izgriešanās uz blakus skrejceļa nekavējoties paceļas gaisā.
Mācību “Northern Strike” ietvaros Gaisa spēku karavīri šogad darbojas divos Mičiganas Nacionālās gvardes pārraudzībā esošos lidlaukos – vienu nedēļu Alpenā, pēc tam nedēļu Selfridžā. Abos lidlaukos ir atšķirīgi apkalpojamie gaisa kuģi – Selfridžā darbības notiks ar triecienlidmašīnām A-10 “Warthog”, tikmēr Alpenā ir daudz plašāks klāsts – gan iznīcinātāji F-16, gan helikopteri, gan apmācības lidmašīnas un pat droni.
Viņš uzskata, ka dalība “Northern Strike” ir ļoti daudz devusi Gaisa spēku attīstībai Latvijā. Attīstība Lielvārdē notiek pēc scenārija – tiek identificēta vajadzība un prasīta palīdzība sadarbības partnerim, kas pamatā ir Mičiganas Nacionālā gvarde. Ja amerikāņiem ir nepieciešamā kapacitāte latviešu vajadzību risināšanai, notiek mācību procesa plānošana un izpilde. Pats svarīgākais ir uzturēt nepārtrauktu sadarbību un ciešu saziņu, protams, būtisks ir arī cilvēciskais kontakts ar amerikāņiem, kas izveidojies gadu gaitā.
“Northern Strike” ir ikgadējas apvienotās sauszemes un gaisa spēku mācības, ko organizē Mičiganas Nacionālā gvarde un šogad tās norisinās no 3. līdz 17. augustam.
Mācībās piedalās gaisa atbalsta kontrolieri un apvienotā uguns atbalsta priekšējie novērotāji no Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, lidlauka operāciju vadības speciālisti un lidlauka ugunsdzēsēji no Gaisa spēkiem, kā arī karavīri no Speciālo operāciju pavēlniecības un Zemessardzes karavīri un zemessargi. Līdz ar Latvijas karavīriem un zemessargiem kopumā mācībās “Northern Strike” piedalās vairāk nekā 6300 karavīru no ASV un piecām sabiedroto valstīm.
Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi ik gadu piedalās mācībās “Northern Strike”, uzturot ciešu saikni ar Mičiganas Nacionālo gvardi. Šogad mācības ir vērstas uz valsts drošību un aizsardzību pret bezpilota gaisa sistēmām. Jūras apmācībās uzsvars ir uz augstvērtīgu aktīvu aizsardzību, kā arī mērķu izsekošanu un iesaistīšanu piekrastē un atklātajos ūdeņos. Mācībās tiek integrētas zināšanas, kas iegūtas mūsdienu kaujas apstākļos.
Ir apritējuši vairāk nekā 30 gadi kopš Latvija un Amerikas Savienotās Valstis parakstīja vienošanos par sadarbību Valstu partnerības programmā, ar to apstiprinot Latvijas un Mičiganas Nacionālās gvardes partnerību. Pirmie programmas mērķi bija palīdzēt Latvijai pēc neatkarības atgūšanas attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, īpaši Zemessardzi. Sākotnējā sadarbības fāzē Mičiganas Nacionālā gvarde sniedza ieguldījumu, veidojot Zemessardzes struktūru, izstrādājot apmācības programmas, aicinot zemessargus gūt pieredzi militārajās mācībās ASV un kopīgi ar Latvijas zemessargiem piedaloties militārajās mācībās Latvijā.
