Zemessardze turpina savu spēju nepārtraukto attīstību. Mūsdienu karadarbībā teju ikvienam spēku veidam ir nepieciešamas bezpilota lidaparātu sistēmu izlūkošanas, novērošanas un uzbrukuma operāciju spējas. Lai nostiprinātu un pilnveidotu jau pērn gūtās iemaņas uzsāktajās centralizētajās mikro klases bezpilota lidaparātu apmācībās, šogad no 14. līdz 18. augustam norisinājās līdz šim apjomīgākās Zemessardzes bezpilota lidaparātu operatoru militārās mācības “Novuss”. Sarunā ar portālu “Sargs.lv” apmācību organizatoru Zemessardzes štāba virsnieks, majors Andris Abrickis uzsver – šogad apmācības uzskatāmi demonstrēja to, ka viena lieta ir prasmes lidot un filmēt ar bezpilota lidaparātu, taču pavisam cita spēja ir operēt kā bezpilota lidaparāta pilotam pretinieka apdraudētā operācijas rajonā mūsdienu kaujai pietuvinātos apstākļos. Mācību laikā gūtās atziņas ne tikai uzlabos esošo bezpilota lidaparātu pilotu apmācību programmu, bet arī palīdzēs pilnveidot Zemessardzes bezpilota lidaparātu operāciju taktiku.
Militārās mikro klases bezpilota lidaparātu mācības “Novuss” organizēja Zemessardzes štābs sadarbībā ar visām Zemessardzes brigādēm un NATO partneriem. Par militāro mācību mērogu liecina iesaistīto pušu klāsts – tika iesaistīti visi brigāžu bezpilota lidaparātu speciālisti, kuri iepriekš bija apguvuši bezpilota lidaparātu pamatapmācību. Vadoties no agresora valsts Krievijas sāktā kara Ukrainā pieredzes, mācībās pretinieku pusē tika iesaistītas ne tikai elektromagnētiskās karadarbības spējas, bet arī pretinieku izlūkdronu operatori, kuru uzdevums bija identificēt un atrast Zemessardzes dronu operatorus.
Sarunā ar portālu “Sargs.lv” majors A. Abrickis atklāj, ka mācību ietvaros notika pieredzes apmaiņa starp bezpilota lidaparātu funkcionālajiem speciālistiem, kas nākotnē noteikti stiprinās sadarbību bezpilota lidaparātu un pretdronu spēju attīstībā gan ZS, gan NATO kopumā.
Kopumā mācību nedēļa aizritēja divās fāzēs – pirmā fāze notika poligonā “Mežaine”, kur apmācāmie saņēma kaujas uzdevuma pavēli. Viņi uzsāka operācijas plānošanu. Paralēli notika lauka kaujas un citu iemaiņu atsvaidzināšana, kā arī sausie treniņi, gatavojoties kompleksā lauka mācību uzdevuma fāzei.
Paralēli sabiedrotie nodrošināja nodarbības par elektronisko karadarbību un pretdronu sistēmām, kā arī praktiskās nodarbības, kurās kontrolētā vidē tika slāpēti dronu signāli, lai zemessargi pilnvērtīgāk izprastu – kā izpaužas dronu signālu bloķēšana.
Savukārt otrā fāze bija Rudbāržu apkārtnē iepriekš izplānotā operācija tika izspēlēta dabā. Pamatā uzdevumi tika saistīti ar pretinieka teritorijas izlūkošanu, objektu izlūkošanu un novērošanu.
Majors norāda, ka liela uzmanība bezpilota izlūkošanas operācijās tika veltīta taktikai, kas ir svarīga jebkura karavīra kustībai apvidū. Tādējādi mācību vidē tika imitēti apstākļi reālajai kaujas situācijai. “Viņi saprata to, kā tas ir, kad viņi ir zem pretinieka elektroniskās karadarbības ietekmes, kad viņus medī pretinieka dronu operatori, un pastāv apdraudējums,” viņš piebilst.
Atskatoties uz mācību norisi, majors neslēpj, ka vienmēr ir atrodamas lietas, kuras būtu vērts uzlabot. Viņš uzsver, ka tikai šādu apjomīgu mācību ietvaros ir iespējams saprast, kas vēl trūkst kopējās vienības kaujas gatavībā un turpmākajā apmācībā.
Ņemot vērā, ka šīs bija pirmās lielākās un apjomīgākās Zemessardzes dronu operatoru militārās mācības Latvijā, kurās bezpilota sistēmas mijiedarbojās ar pretdronu sistēmu imitāciju kaujas laukā, gūtie secinājumi noteikti veicinās Zemessardzes bezpilota lidaparātu sistēmu operāciju taktikas sagatavošanu un pilnveidi.
