Jau vairāk nekā mēnesi apmeklētājiem ir pieejama Latvijas Kara muzeja filiāles Oskara Kalpaka muzejs un piemiņas vietas "Airītes" speciālistu veidotā brīvdabas ekspozīcija “Kaujas priekšpostenis”, kas mūsdienīgā un interaktīvi pievilcīgā veidā atklāj latviešu karavīru nereti skarbo, taču pienākuma apziņas un profesionalitātes apdvesto pieredzi misijās Kosovā, Afganistānā un Irākā. “Mūsu mērķis ir stāstīt par latviešu karavīra misiju un pienākumiem no Latvijas neatkarības kara līdz pat mūsdienām, sasaistot šos periodus kopā ar saukli “Latviešu karavīrs – profesionāls visos laikos un dažādās pasaules vietās”,” ekspozīcijas mērķi postulē O. Kalpaka muzeja un piemiņas vietas "Airītes" vadītājs Roberts Sipenieks. “Sargs.lv” bija iespēja apmeklēt ekspozīciju tās idejas autora Roberta Sipenieka pavadībā.
Muzeja vadītājs stāsta, ka Oskaram Kalpakam veltītais muzejs un piemiņas vieta šeit, “Airītēs”, tapusi jau pagājušā gadsimta 20.-40. gados, Latvijas brīvvalsts laikā, kad to savā pārvaldībā pārņēma bijušie Neatkarības kara dalībnieki. Piemineklis pulkvedim Oskaram Kalpakam šeit atklāts jau 1922. gadā. Diemžēl Otrā pasaules kara laikā šī piemiņas vieta faktiski tika zaudēta, un pēc Otrā pasaules kara muzeja ēkā padomju okupācijas vara izveidoja komunālos dzīvokļus, bet 1952. gadā iznīcināja pulkveža Kalpaka piemiņas vietu.
Līdz ar Trešās atmodas sākumu topošie Saldus novada zemessargi uzsāka piemiņas vietas atjaunošanu. Jau 1991. gada 11. novembrī pie pulkveža Kalpaka piemiņas vietas pirmie zemessargi zvērēja uzticību Latvijas valstij, un kopš tā brīža dažādas Zemessardzes vienības iesaistās muzeja sakopšanas talkās un piemiņas pasākumos. Tas arī bijis lielākais pamudinājums muzeja darbiniekiem stāstīt ne tikai par notikumiem pirms 100 gadiem, bet arī mūsdienām.
Par šo pēctecību cauri gadsimtam vēsta pulkveža Oskara Kalpaka piemiņas vietā ierīkotā instalācija tieši pirms jaunās brīvdabas ekspozīcijas. Roberts Sipenieks skaidro, ka kopsaucējs mūsu bruņoto spēku vēsturei ir ierinda, zvērests un Latvijas valsts karogs, kas izvēlēti kā instalācijas vadmotīvi, aptverot laiku no Neatkarības kara, turpinot ar Latvijas brīvvalsts laiku, neatkarības atjaunošanu un noslēdzot ar visjaunāko laiku no 2004. gada, kad Latvijas bruņotie spēki iekļaujas NATO kolektīvās drošības sistēmā.
Tāpēc arī par ekspozīcijas formu izvēlēts kaujas priekšpostenis (angļu val. Combat Outpost jeb COP), kas ir jebkura izvērsta, neliela militāri tehniska būve, izvietota atstatus no lielākām militārām bāzēm. Kaujas priekšposteni izmanto kā darbības bāzi nelielām karaspēka vienībām, un šāda veida kaujas priekšposteņi bija izplatīti NATO starptautisko drošības atbalsta spēku militārajās operācijās un miera uzturēšanas misijās Afganistānā un Irākā, kurās piedalījās arī Latvijas NBS karavīri un zemessargi.
Roberts Sipenieks uzreiz brīdina, ka ekspozīcijas mērķis nav pretendēt uz absolūti precīzu reālo Afganistānas vai Irākas kaujas priekšposteņu atveidošanu, jo katru šādu lokāciju likumsakarīgi ietekmē konkrētā vieta, reljefs, drošības apsvērumi, uzdevumi un citi faktori. Turklāt muzeja ekspozīcijai ir jāatbilst arī zināmām apmeklētāju pieejamības prasībām. Tomēr pamatprincipi ir ievēroti, sākot no pašas konstrukcijas, kas būvēta, izmantojot HESCO maisus – gluži kā īstie priekšposteņi. Tā kā būvniekiem Latvijā nav bijis pieredzes šādu konstrukciju veidošanā, tad palīgā piesaistīti Latvijas armijas karavīri, kuri dalījās savā pieredzē un zināšanās.
Priekšposteņa sākumā izvietots sargpostenis, aiz tā – veramās metāla durvis. Pašā bāzes teritorijā izvietoti vairāki ekspozīcijas konteineri. Pa kreisi atrodas munīcijas noliktava, kuras izveidē lielu atbalstu sniegusi Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rota – gan ar atmiņām, gan ar priekšmetiem, gan fotogrāfijām.
“Līdz šim mērķtiecīgi tas nebija darīts, un ļoti svarīgi bija iegūt padomju perioda bruņojumu, kura mums faktiski nebija. Taču viņu rīcībā esošie ieroči un munīcija stāsta arī par mūsdienām, jo arī Ukrainā šodien tiek izmantota lielākā daļa no šajā noliktavā izvietotajiem ieročiem,” norāda ekspozīcijas autors.
Citā konteinerā, kas izvietots bāzes labajā pusē, iekārtota neliela karavīru dzīvojamā un instruktāžas telpa. Šeit apmeklētāji var lasīt muzeja apkopotās karavīru atmiņas par ikdienas dzīvi postenī, klausīties un skatīties audiovizuālo materiālu ierakstus un aplūkot karavīru ekipējumu no dažādiem laika periodiem.
Pašā ekspozīcijas centrā izstādīti patruļas transportlīdzekļi. Šobrīd tie ir divi “Chevrolet” džipi, kādus karavīri izmantoja pirmajās Kosovas misijās vēl pagājušā gadsimta 90. gados. Abas konkrētās automašīnas šeit atceļojušas no Skrundas militārā poligona “Mežaine” bāzes un ir ASV dāvinājums. Tajās apmeklētājiem ir iespēja iekāpt, visu izmēģināt un pataustīt, kā arī skatīties video. Kā uzsver muzeja vadītājs – īpaši svarīgi šādas taktilās pieredzes ir bērniem, kuriem patīk pašiem darboties, kaut ko atvērt, paskatīties, pieskarties.
Aiz patruļas automašīnām atrodas artilērijas atbalsta pozīcijas. Lielkalibra artilērija gan īsti neatbilst šāda priekšposteņa darbības specifikai, tomēr 120 mm mīnmetēja pozīcija gan sniedz pavisam reālu priekšstatu par bāzes aizsardzību.
Neiztrūkst arī ekspozīcijas daļa, kas veltīta misijas karavīru higiēnai – šeit iekārtotas sausās tualetes un īpašs stūrītis tualešu satura dedzināšanai jau no Persijas līča kara ainām tik pazīstamajās mucās. Tāpat ekspozīcijā ir arī priekšposteņos karavīru dabisko vajadzību kārtošanai izmantotās urinēšanas caurules. Tas viss ļauj apmeklētājiem daudz dzīvāk izjust to, kāda ir bijusi reālā dzīvošanas pieredze šādā priekšpostenī.
Īpaša ir jaunāko laiku vēsturē ierakstītajai Kītingas kaujai veltītā ekspozīcijas daļa, ko veido mūsu karavīru liecības un unikālas fotogrāfijas. Kā zināms, šajā kaujā piedalījās arī divi latviešu karavīri – apbalvotie virsseržants Jānis Laķis un kaprālis Mārtiņš Dāboliņš. Noslēgumā izstādīta instalācija, kas veltīta misijās kritušajiem latviešu karavīriem.
