Nesen NATO sabiedroto virszemes izlūkošanas spēki, kuri izvietoti Sigonellas aviācijas bāzē Itālijā, no ASV kompānijas “Northtrop Grumman” saņēma pirmās divas no piecām pasūtītajām “Global Hawk” bezpilota lidmašīnām. Šo spēku komandieris, ASV Gaisa spēku brigādes ģenerālis Filips Stjuarts (Phillip Stewart) atzīst – jaunā sistēma ir revolucionāra, jo izlūkojamā apvidus attēlus var iegūt teju tiešsaistes režīmā. Nesen šo darbību veikšanai vajadzēja gandrīz mēnesi.
Līdz šim NATO izlūkošanas vajadzībām izmantojusi dažādas citas sistēmas, tostarp satelītizlūkošanu un AWACS tipa lidmašīnas. Ar ko jaunā sabiedroto virszemes izlūkošanas sistēma būs labāka, salīdzinot ar iepriekš izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem?
Jaunā izlūkošanas sistēma nudien ir milzu lēciens, salīdzinot ar to, kādas tās bija iepriekš. Ar šo sistēmu iespējams iegūt attēlus teju reālajā laikā. Būtībā tās ir dažas sekundes vai ilgākais – minūtes. Informāciju tūdaļ var apstrādāt un nekavējoties nogādāt lēmumu pieņēmējiem Latvijā vai citviet NATO aliansē. Pirms desmit gadiem neviens pat iedomāties nevarēja, ka no izlūkojamās teritorijas varēs iegūt attēlus tik īsā laikā. Līdz šim šādas izlūkošanas spējas bija tikai vienai valstij. Nu tās ir visu 29 NATO dalībvalstu rīcībā. Es nevaru novērtēt par zemu šīs sistēmas esamību un tās svarīgumu.
Kā tā strādā?
Šī sistēma strādā divos veidos. Iedomājieties, jūs ar savu telefonu uzņemat “selfiju” un nosūtat to sev uz elektroniskā pasta adresi. Sākotnēji bilde ir jūsu telefonā, bet pārsūtot – tā nonāk jūsu datorā augstākais pēc piecām līdz desmit sekundēm. Tik ātri bilde parādās jūsu datorā pēc brīža, kad esat to uzņēmis. Šīs lidmašīnas un visa AGS sistēma strādā līdzīgā veidā. Lidaparāts uzņem tā saukto “sintētisko” attēlu ar savu radaru. Šis attēls momentā tiek nosūtīts uz mūsu bāzi Sicīlijā, kur izlūkošanas ekspertu grupa to var izanalizēt, savus secinājumus nekavējoties nododot visu 29 NATO dalībvalstu rīcībā.
Cik ilgs laiks bija vajadzīgs jūsu iepriekš nosaukto darbību veikšanai pirms dažiem gadiem?
Mūsu jaunās izlūklidmašīnas var lidot divreiz augstāk par pasažieru lidmašīnām. Tas nepieciešams, lai varētu dziļāk ieskatīties izlūkojamajā teritorijā. Šādi iespējams uzņemt attēlus 200 līdz 250 kilometru attālumā, spējot atpazīt vieglo automašīnu.
FOTO: Juris Stoļarovs/Aizsardzības ministrija
Kāds ir mazākais priekšmets, ko varat atpazīt no šīm lidmašīnām?
Mēs paši sakām, ka tas ir objekts, kas salīdzināms ar biroja darba vietas galdu. Šī sistēma ir optimizēta, lai spētu meklēt vieglās automašīnas. Ja tā var atpazīt automašīnu 200 līdz 250 kilometru attālumā, manuprāt, tā ir ļoti laba attēlu kvalitāte.
Laikā, kad NATO uzsāka sabiedroto virszemes izlūkošanas spēju attīstības projektu, ģeopolitiskā situācija bija citādāka nekā tagad. Tagad mēs dzīvojam visai nedrošā pasaulē. Vai ar šo sistēmu NATO būs soli priekšā saviem potenciālajiem pretiniekiem?
Izlūkošanā un virszemes izlūkošanā nav svarīgas ģeopolitiskās robežas. Visi grib informāciju, neviens nekad neteiks, ka informācijas ir par maz. Vai nu tas būtu miera laikā, kaujas situācijā vai pat apstākļos, kad tiek iedarbināts NATO alianses 5. pants. Šai sistēmai būs pielietojums visos apstākļos. Šobrīd plānots, ka 75% izlūklidojumu notiks miera laikā. Mēs jau spējam piegādāt attēlus un informāciju NATO ģenerālsekretāram un NATO Augstākajam sabiedroto komandierim Eiropā.
Piemēram, viens no mūsu lielākajiem uzdevumiem būs humanitāro krīžu risināšana. Mēs piegādāsim informāciju un attēlus no zeme, lai šīs krīzes varētu pēc iespējas sekmīgāk atrisināt. Šie attēli ļaus skaidri pateikt, kādas ir cilvēku pārvietošanās spējas, kuri ceļi ir sagrauti, kur notiek cunami, zemestrīces vai nogruvumi. Tieši to šī sistēma ļauj nodrošināt.
