NATO paziņojusi, ka Krievija pie Ukrainas Ziemeļu robežām Baltkrievijas teritorijās uz nesen izsludinātajiem kopīgajiem valstu bruņoto spēku militārajiem manevriem ievedusi līdz pat 30000 karavīru, vēsta aģentūra “Reuters” un izdevums "Politico".
Krievijas un Baltkrievijas kopīgās mācības notiks līdz 20. februārim. Šīs mācības Maskavai sniedz iespēju slēpti palielināt sava karaspēka klātbūtni pie Ukrainas robežām. Šī spēku savilkšana notiek laikā kad ASV un Lielbritānija ir brīdinājusi, ka šīs darbības liecina par Maskavas gatavošanos karam.
Saskaņā ar Ukrainas aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova teikto, šobrīd Krievija pie Ukrainas robežām ir koncentrējusi 115 tūkstošus karavīru.
Krievija turpina noliegt iebrukuma plānošanu Ukrainā, savukārt Baltkrievijā izsludinātās mācības tā raksturo, kā treniņus iespējamas ārējas agresijas atvairīšanai. Tāpat Krievija nav atklājusi, cik lielu karaspēku tā izvietojusi Baltkrievijā, lai gan sola, ka pēc mācībām tas tikšot izvests.
Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, NATO štābā Briselē, uzņemot Ziemeļmaķedonijas premjerministru Dimitaru Kovačevski, norādījis, ka aliansei, raugoties uz Krievijas karaspēka izvietošanu Baltkrievijā, "jābūt sagatavotai pašam sliktākajam scenārijam".
NATO ģenerālsekretārs atzīmēja, ka mācības tiks kombinētas ar ikgadējām Krievijas kodolspēku mācībām, kas gaidāmas jau šomēnes.
Atbildot uz Krievijas sāktajām mācībām Baltkrievijā, arī NATO ir “palielinājusi savu spēku gatavību”, vajadzīgas gadījumā gatavojoties izvietot papildu daudznacionālās kaujas grupas alianses Dienvidaustrumu flanga valstīs.
Ceturtdien Baltkrievijā ieradies arī Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu, kurš klātienē pārbaudīs abu valstu karavīru mācības, kā arī tiksies ar Baltkrievijas pašpasludināto līderi Aleksandru Lukašenko.
Iepriekš ASV un NATO noraidīja Krievijas prasības, kurā tā pieprasīja liegt Ukrainas dalību NATO un izvākt karavīrus un bruņojumu no valstīm, kas NATO iestājās pēc 1997. gada. Vienlaikus tika norādīts uz pašas Krievijas nevēlēšanos risināt sarunas par ieroču kontroli, kā arī centieniem veidot savstarpējās uzticēšanās gaisotni.
Tikmēr Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins otrdien atzina, ka Rietumi ir ignorējuši Krievijas galvenās bažas par tās drošību, apvainojot ASV centienos izraisīt karu. V. Putins gan piebilda, ka Krievija ir ieinteresēta dialoga turpināšanā.
Ceturtdien Kremlis atkārtoti apsūdzēja Vašingtonu saspīlējuma veicināšanā, komentējot ASV lēmumu Austrumeiropā – Polijā un Rumānijā papildus Eiropā izvietot 3000 karavīru. Šādi Pengagons nolēmis nosūtīt “stingru signālu” V. Putinam, ka “ASV ir svarīga gan NATO kā organizācija, gan tās sabiedroto drošība”.
Tikmēr J. Stoltenbergs apsveica ASV karavīru nosūtīšanu uz Eiropu, norādot, ka tas ir “spēcīgs ASV signāls par tās apņēmību un liecina par tās ieguldījumu kopējā drošībā”.
Ceturtdien Kijevu plāno apmeklēt arī Turcijas prezidents Reržips Tajips Erdogans, kurš iepriekš piedāvājis kļūt par vidutāju domstarpību atrisināšanā starp Maskavu un Kijevu.
Turcija un Ukraina iepriekš parakstījusi vairākus līgumus par sadarbību militārajā jomā. Ukraina iegādājusies un ieviesusi savā bruņojumā Turcijā ražotos bezpilota uzbrukuma lidaparātus “Bayraktar”. Šis solis ir saniknojis Maskavu.
Nesen droni “Byraktar” tikuši izmantoti arī Austrumukrainā. Kā norāda Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, pēc to pielietošanas samazinājušies gadījumi, kad Kremļa atbalstītās separātistu bandas rīkojušas uzbrukumus Ukrainas karavīru pozīcijām.
Saskaņā ar O. Rezņikova teikto, Kijeva būtu priecīga aizvadīt miera sarunas ar Krieviju Stambulā vai kādā citā Turcijas pilsētā, tomēr šim piedāvājumam būtu jāpiekrīt arī Krievijai.
