NATO aizsardzības ministru ārkārtas tikšanās laikā nolemts arī nākotnē pastiprināt NATO alianses austrumu flangu uz zemes, gaisā un ūdenī. Tāpat tiek aktīvi domāts par kiberspēju pilnveidošanu, pēc tikšanās žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
Attālināti ārkārtas tikšanās laikā piedalījās arī Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, kurš detalizētāk iepazīstināja ar situācija Ukrainā, un tās piedzīvotajiem zaudējumiem, kuri ietekmē un arī nākotnē ietekmēs valsti.
Ģenerālsekretārs uzteica NATO ātro un vienoto reaģēšanu uz Krievijas izraisīto karu. Viņš skaidroja, ka NATO sabiedrotie ir noteikuši Krievijai bargas sankcijas. Ukrainai tiek sniegts ievērojams atbalsts – militārais, finansiālais un humānā palīdzība.
J. Stoltenbergs uzrunā atgādināja, ka simtiem tūkstošu karavīru ir paaugstinātā gatavībā, 40 000 karavīru tiešā NATO pakļautībā, galvenokārt alianses austrumu daļā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs atzina, ka šis karš ir izpostījis Ukrainu, un tas mainīs arī mūsu drošības vidi. Tam būs ilgstošas sekas mūsu drošībai un visiem NATO sabiedrotajiem.
NATO ģenerālsekretārs ir sasaucis sabiedroto valstu vadītāju ārkārtas sanāksmi 2022. gada 24. martā NATO galvenajā mītnē Briselē, Beļģijā. Paredzēts, ka uz to ieradīsies arī ASV prezidents Džo Baidens, kurš tiksies ar pārējiem NATO valstu vadītājiem.