Krievijas sāktais karš Ukrainā un ar to saistītie Krievijas centieni radīt enerģijas krīzi Eiropā un pārējā pasaulē, palielinot energoresursu cenas ir pierādījis, ka nepieciešamība atteikties no fosilajiem energoresursiem ir kļuvuši par ģeopolitiskās drošības jautājumu. Šādu viedokli Madridē notiekošajā NATO Publiskajā forumā pauda Vācijas ārlietu ministre Annelēne Bērboka.
Viņa norādīja, ka jau šobrīd Vācija, līdz ar pārējo Eiropu atrodas hibrīdkara stāvoklī ar Krieviju. Pēc iebrukuma Ukrainā un Krievijai piemērotajām sankcijām, Krievija ir būtiski samazinājusi gāzes piegādes pa abu valstu energokompāniju iepriekš attīstīto gāzes cauruļvadu “Nord Stream 1”.
“Neraugoties uz to, mēs nedrīkstam atcelt sankcijas, jo tas dos iespēju uzvarēt [Krievijas diktatoram] V. Putinam,” viņa akcentēja.
Viņa atzina, ka, izmantojot aizvien lielo Rietumvalstu atkarību no fosilajiem energoresursiem Krievija guva milzu ienākumus, kurus tā tagad izmanto pretlikumīgā agresijā pret Ukrainu. Kā atzina Vācijas ārlietu ministre, šis periods iezīmē cīņu starp liberāli – demokrātisko pasauli un autokrātiskiem režīmiem, kuri vēlas graut starptautiskajos likumos balstīto pasaules kārtību.
Vienlaikus viņa norādīja uz riskiem, kādus var radīt situācija, kad fosilie energoresursi piedzīvo arvien straujāku cenu kāpumu. A. Bērboka, gan brīdināja, ka dažām nabadzīgākajām valstīm energoresursu slogs var būt pārāk augsts.
Viņa skaidroja, ka Vācija pāreju no ogļu un kodolenerģijas uz gāzes enerģiju veica, kā starpposmu pilnīgai pārejai uz atjaunīgajiem energoresursiem. Lai gan šobrīd Krievijas gāzes piegādes ir ierobežotas, vai pilnībā apturētas, Vācija aktīvi veic sarunas ar citiem partneriem, lai rastu iespējas piegādāt vajadzīgos dabasgāzes apjomus. Vienlaikus tik pat aktīvi tiek attīstīti atjaunīgās enerģijas projekti, kuriem jākalpo kā alternatīvai Krievijas fosilajiem energoresursiem.
Tāpat kā piemēru klimata izmaiņu arvien lielākai ietekmei uz drošības situāciju viņa minēja Sahelas reģionu Āfrikā. Gaisa temperatūras sasilšanas un ūdens trūkuma dēļ tur vietējie iedzīvotāji nespēj nodarboties ar tradicionālo saimniecību, tādējādi šī bezizeja rada pozitīvu augsni teroristiskajām organizācijām jaunu kaujinieku vervēšanai.
Viņa atzina, ka vienīgā izeja, kā mazināt Krievijas lomu un ar to saistītos drošības riskus attiecībā pret NATO dalībvalstīm, ir pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem.
“Šis ir jautājums par mūsu politisko izdzīvošanu. Piemēram, Vācija Ukrainā pirms kara runāja par iespējām attīstīt ūdeņraža projektus. Mums jābeidz lobēt fosilo energoresursu projekti, mums ir jāizbeidz to subsidēšana, jo tai nav nākotnes. Krievijas sāktais karš Ukrainā nedrīkst apturēt šo pāreju, “ viņa uzsvēra.
