Neraugoties uz agresorvalsts Krievijas iebrukumu Ukrainā un arvien lielākiem Ķīnas radītajiem draudiem, tikai septiņas NATO alianses dalībvalstis, tostarp Latvija, pērn atvēlējušas vismaz 2% no saviem iekšzemes kopproduktiem (IKP) aizsardzības izdevumiem, liecina jaunākā NATO 2022. gada publiskā pārskata dati.
Pērn vislielāko daļu no sava IKP aizsardzībai novirzīja Grieķija. Tur aizsardzības izdevumu rādītājs sasniedza 3,54% no IKP. Otrajā vietā, pēc aizsardzības izdevumu īpatsvara no IKP, ierindojas NATO lielākais drošības donors – ASV ar 3,46% no IKP. Savukārt pirmo trijnieku noslēdz Lietuva ar 2,47% no IKP.
Ceturtajā vietā ar 2,42% no IKP ierindojas Polija, kura pēdējo gadu laikā strauji audzējusi savus aizsardzības izdevumus, bet piektajā vietā ar 2,16% no IKP – Lielbritānija.
Igaunija ar 2,12% no IKP ieņem sesto vietu, bet NATO 2% finansējuma prasību izpildījušo valstu sarakstu 2022. gadā noslēdza Latvija ar 2.07% aizsardzības izdevumu no IKP.
Vismazāk no saviem IKP aizvadītajā gadā aizsardzībai atvēlēja Luksemburga (0,62%), Spānija (1.09%) un Beļģija (1.18%).
