“Latvijai, kā mazai valstij vienmēr būs svarīgi strādāt kopā ar sabiedrotajiem un jūs esat bijuši lieliskie sabiedrotie jau vairākus gadus,” tā atvadoties no Dānijas kontingenta Latvijā sacīja Sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes komandieris pulkvedis Sandris Gaugers. Tieši pirms gada Latvijā ieradās pirmie Dānijas Karalisko bruņoto spēku 1. brigādes karavīri, demonstrējot Dānijas apņēmību sniegt ieguldījumu NATO austrumu flanga aizsardzībā. 27. aprīlī Ādažu militārajā bāzē viņiem tika pateikts “paldies” par darbu Latvijas aizsardzības spēju pilnveidošanā un gatavību sargāt Latviju un Baltijas valstu reģionu.
Pagājušā gada Krievijas iebrukums Ukrainā lika mobilizēties arī NATO. Saprotot, ka 21. gadsimtā Eiropā var būt karš, rietumu valdības sāka saprast, cik svarīgi ir spēcināt NATO austrumu flangu. Tieši tādēļ pagājušā gada 21. aprīlī Dānijas parlaments pieņēma lēmumu nosūtīt uz Latviju ap 1000 Dānijas karavīru.
Jau pēc pāris dienām 26. aprīlī Latvijā ieradās pirmie Dānijas Karalisko bruņoto spēku 1. brigādes karavīri, lai apliecinātu gatavību stiprināt Baltijas jūras reģiona drošību. Šī gada laikā viņi dzīvoja pašu būvētā nometnē Ādažu militārajā bāzē, kopīgi mācījās ar sabiedroto karavīriem un pilnvērtīgi integrējas Latvijas aizsardzības sistēmā. Par viņu apņēmību aizsargāt NATO austrumu robežu un lielisko sniegumu Latvijā, Ādažu bāzē norisinājās Dānijas karavīru svinīgā pavadīšanas ceremonija.
Šī gada laikā Dānijas kontingents pilnībā ir integrējies Sauszemes spēku Mehanizētajā kājnieku brigādē, Nacionālajos bruņotajos spēkos un kopumā Latvijas aizsardzības plānā, tā pavadīšanas ceremonijā atzina gan Dānijas kontingenta Latvijā komandieris pulkvežleitnants Tomass Lunau (Thomas Lunau), gan pulkvedis S. Gaugers.
Dānijas karavīri jau līdz šim ir pildījuši dienesta pienākumus Ādažu bāzē izvietotajā NATO Daudznacionālajā divīzijas štābā ”Ziemeļi”, taču dāņu karavīri Latvijā ieradās ārpus NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas (eFP) ietvariem. Lai stiprinātu savas spējas un iekļautos kolektīvās aizsardzības sistēmā, karavīri piedalījās kopīgās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un citu NATO dalībvalstu spēkiem Latvijā, kā “Sudraba bulta 2022” un “Kristāla bulta 2023”.
Latvijas un Dānijas ciešās diplomātiskās attiecības pastāv jau vairāk nekā 100 gadu garumā. Tās ir balstītas uz kopīgām interesēm nodrošināt stabilitāti, drošību un labklājību Baltijas jūras reģionā, Eiropā un pasaulē. Dānijas vēstnieks Latvijā Flemings Stenders izteica īpašu pateicību Dānijas karavīriem par savu pavadīto gadu Latvijā, stiprinot kopējo Baltijas jūras reģiona drošību.
Viņš arī atzina, ka tagad, kad Dānijas karavīri ir pārvarējuši aukstās un bargās Latvijas ziemas, trenējušies jaunā un nezināmā apvidū kopā ar citu tautu karavīriem, dzīvojuši pašu uzbūvētā nometnē, ir stiprinājuši visus Dānijas Karaliskos bruņotos spēkus kopumā.
Pavadīšanas ceremonijas noslēgumā Dānijas Karalisko bruņoto spēku karogs tika saritināts un kontingenta misija Latvijā bija beigusies.
Vēlāk Dānijas spēku komandieris Latvijas Kara muzejam pasniedza savu formas tērpu un Dānijas karogu, lai papildinātu Latvijas Kara muzeja veidoto ekspozīciju par Latvijas dalību NATO.
Tajā tiks izvietoti visu sabiedroto spēku formas tērpi, kas piedalījušies misijās Latvijā. Kā atzina Dānijas kontingenta Latvijā komandieris, tas ir liels gods Latvijai nodot savu formas tērpu un lielisks veids, kā pabeigt kontingenta misiju Latvijā.
