Zviedrija līdz 2030.gadam palielinās savas militārās aizsardzības jaudu gandrīz par trešdaļu, piešķirot papildu finansējumu civilajai aizsardzībai, munīcijai, rezerves daļām un remontdarbnīcām.
Zviedrija līdz 2030.gadam plāno palielināt savus bruņotos spēkus no 88 000 līdz 115 000 militārpersonu, tostarp palielinot profesionālo karavīru, jauniesaucamo, civilo darbinieku un zemessargu skaitu, otrdien paziņoja Zviedrijas aizsardzības ministrs Pols Jonsons.
Iepazīstinot ar aizsardzības likumprojektu periodam no 2025.gada līdz 2030.gadam, ministrs sacīja, ka situācija pasaulē ir sarežģīta un steidzami jāveido spēcīgāka aizsardzība.
Jaunais likumprojekts balstīts uz Zviedrijas parlamenta Aizsardzības komitejas ziņojumiem. Komiteja nolēma par gadu paātrināt likumprojekta pieņemšanu, lai būtu iespējams spēcīgāk un efektīvāk reaģēt uz pārmaiņām pasaulē, sākot ar Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, kā arī Zviedrijas integrāciju NATO, sacīja Jonsons.
Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022.gadā Zviedrija un Somija iesniedza pieteikumus dalībai NATO, un Zviedrija martā kļuva par jaunāko valsti, kas pievienojusies NATO.
Līdz ar jaunajām investīcijām Zviedrija 2028.gadā aizsardzībai tērēs 2,6% no IKP, kas ir par 0,4 procentpunktiem vairāk nekā pašreiz, un Jonsons sacīja, ka tas atbilst NATO sākotnējām vēlmēm attiecībā uz Zviedrijas kaujas spējām.
Saskaņā ar Zviedrijas Aizsardzības ministrijas sniegto informāciju likumprojektā liela uzmanība pievērsta kaujas vienību kalpošanas laika pagarināšanai, nevis jaunu ieroču sistēmu iegādei. Tāpēc likumprojektā uzsvērta nepieciešamība iegādāties aprīkojumu, jo īpaši munīciju, piemēram, artilērijas lādiņus un kaujas lidmašīnām paredzētās kaujas raķetes.
Īpaši ieguldījumi paredzēti pretgaisa aizsardzībā, jo īpaši pretdronu un jūras pretgaisa aizsardzībā. "Mums ir laba aizsardzības sistēma, taču tā ir pārāk maza, un ir nepieciešams vairāk tehnikas," preses konferencē sacīja Aizsardzības komitejas pārstāvis.
Pretestības un izturības stiprināšana uzsvērta arī civilajā jomā - elektronisko sakaru, transporta, pārtikas un ūdens apgādes, energoapgādes, veselības aprūpes un neatliekamās palīdzības jomās.
